Kāds vīriešu kārtas pārstāvis pareizi piebilda – jā, tieši tādi namīpašnieki un mākleri vīrieši ir. Uz ko savukārt es pretī saku – jā, bet izīrēt gan nevienam nepatīk!
Bet kas dažkārt notiek namīpašnieku prombūtnes laikā? Vai tu vienmēr esi drošs, par to, kas notiek, kamēr tevis nav «mājās»? Nereti namīpašumos mēdz ielauzties svešinieki vai tiek uzņemti ciemiņi. Cik drošs tu jūties par savām «mājām», kad tās ar visām atslēgām dodas prom tikai uz kādu brīdi vai izklaidi vīkendā? Protams, šobrīd riskēju nostādīt interesantā un, iespējams, aizdomu pilnā situācijā gan sevi, gan pārējās sieviešu kārtas pārstāves…
Cik mēs esam pārliecināti viens par otru un cik vispār gribam par to domāt un zināt?
Kādreiz diezgan droši varēju apgalvot, ka noteikti labāk izvēlos zināt par to, kas notiek, man klāt neesot. Šķita, ka esmu diezgan pielaidīga un izprotoša šādu tēmu detaļās – varētu saprast un akceptēt dažādu notikumu gaitu. Tomēr šobrīd varu atzīties, ka mans viedoklis vairs nav tik kategorisks. Ja kādreiz man bija diezgan grūti saprast daudzu vīriešu pausto viedokli – «ja es to neuzzinu, lai tā ir», tad tagad, visticamāk, pati esmu kļuvusi par šāda viedokļa pārstāvi. Vai pat drīzāk – man laikam ir pieņemami abi varianti.
Tomēr dažkārt jāaizdomājas par to, kāpēc vīriešiem tik ļoti izteikta ir sajūta – es nepiedošu, ja uzzināšu, bet, ja es to neuzzināšu, tad tas nekas! Patiesībā taču nekas nav citādi – tāpat svešs vīrietis ir ielauzies tavā «mājā» vai – vēl sliktāk – tur viņu ciemos ir uzaicinājusi tava otra pusīte. Vai pat ar visu savu (tavu) māju aizgājusi apakšīrē pie cita.
Ļoti karstas diskusijas par īpašumtiesībām pirms kāda laika man izvērtās par svingeru tēmu. Kādēļ vīrietis ir gatavs iet uz svinga klubiem, seksot ar svešām sievietēm un ļaut, lai ar svešiem vīriešiem sekso arī viņa sieviete? Tas, izrādās, viņam neliek justies slikti, būt apdraudētam vai aizvainotam. Bet, ja sievietei ir sekss ar citu vīrieti, viņam klāt neesot, tas ir nepiedodami un sieviete visdrīzāk jāpamet. Mēģinu izprast, kāpēc.
Vai tāpēc, ka, redzot, kā cits vīrietis glāsta, skūpsta tavu sievieti un visdrīzāk arī sniedz viņai baudu, nemaz neliek justies apdraudētam, piekrāptam? Fizisks akts taču notiek abos gadījumos. Vai balva un maksa – ielaušanās cita «mājā» vai savējās izīrēšana – vīrietim spēj visu atlīdzināt, neliekot uzskatīt, ka kāds piesavinās viņa īpašumu, jo viņš ir devis atļauju un piekrišanu?
Tātad galvenā problēma, kuru vīrietis nespēj «sagremot», ir tā, ka citos gadījumos ielaušanās notikusi bez viņa atļaujas un piekrišanas? Namīpašnieks jūtas zaudējis kontroli un varu pār savu īpašumu? Ja tas ir tā, tad kāpēc mēs tik ļoti gribam kādu uzskatīt par savu? Visu problēmu sāls ir tikai «tavs» vai «mans»?
Neviltotu smaidu parasti izsauc arī bieži apspriestā situācija par seksa trijstūri. Gandrīz nekad neizdodas sastapt vīriešus, kas šajā sakarā labpatikā nepasmaidītu un neiegrimtu fantāzijās. Bet… Šajās vīriešu fantāzijās bez viņa parasti ir divas sievietes, nevis viņš un vēl viens vīrietis. Tāpat vairumā gadījumu arī sievietes labprātāk iedomājas sevi ar diviem vīriešiem, nevis kopā ar vēl kādu sievieti.
Parasti vairums vīriešu sparīgi mēģina jokot par šo tēmu, sakot, ka vēl viena veča klātbūtnē nevar pilnībā atbrīvoties, jo jāvēro «aizmugure» – kas to lai zina, kas ienāk prātā trešajam dalībniekam! Es tomēr vairāk sliecos domāt, ka tas drīzāk varētu būt mēģinājums izvairīties no salīdzināšanas. Lai tas nebūtu jādara pašam un sievietei. Jā, ļoti iespējams, arī kādi kompleksi. Jo, būsim godīgi, nav jau tā, ka jebkurš vīrietis šāda komplekta gadījumā mēģinātu «ielauzties» otrā vīrietī.
Kāpēc vīriešiem patīk sev tā glaimot, domājot, ka viņus iekāro pat citi vīrieši?
Tieši tādu pat argumentu vadītas superkomplektā labāk redzēt divus vīriešus vēlas arī sievietes. Lai nav jāsacenšas, lai nav jāmēģina izrādīties un nav jādomā par salīdzināšanu. Bet varbūt zemteksts ir tas pats vecais – īpašumtiesības, kuras neviens neapdraud!
Būšu pilnīgi godīga – pati nevienai no šīm izklaidēm neesmu piekritēja. Mani neuzrunā ne svingerisms, ne sekss trijatā. Taču pilnīgi noteikti neesmu arī tā visa pretiniece – katram jādara tas, kas viņam patīk. Un tas, kas patīk viņa partnerim. Tomēr dienas jautājums šai slejai bija cits – cik daudz tu gribi un esi gatavs zināt par to, kas notiek tavās «mājās», kad tevis nav klāt? Padomā! Un arī par to – cik godīgs tu esi, atbildot uz šo jautājumu. Pret sevi. Un pret viņu. Ja spēj būt pietiekami drosmīgs un atklāts, atbildi arī sev, kāpēc tava atbilde ir tieši tāda. Varbūt pārsteigsi pats sevi!