Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Esmu atradusi pozu, kas man patīk un sagādā vislielāko baudu. Bet kāpēc, pat esot kopā ar vienu un to pašu vīrieti, iznākums nekad nav vienāds?
Diemžēl daba mums nav iebūvējusi termostatu, kas norādītu, ka mums jau ir pilns uzbudinājums – ir paaugstinājusies ķermeņa temperatūra, ir pietiekams asiņu pieplūdums iegurnī utt. Un vēl jau arī mūsu smadzenes nemitīgi pļāpā.
Tas notiek neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai ne, mēs nevaram tās piespiest apklust arī seksa laikā.
Pēkšņi ienāk prātā kāda doma, un tas atkal bremzē uzbudinājumu. Un pat tad, ja partneris pareizi visu dara. Tāpēc – lai ir viens un tas pats partneris, lai ir viena un tā pati poza, viena un tā pati vide, iznākums būs dažāds. Mans ieteikums – ja poza ir tik gauži mīļa, mainiet vidi! Kolīdz mainām vidi, tā parādās adrenalīns, un tas savukārt veicina uzbudinājumu.
- Šobrīd sievietēm populāras ir maksts bumbiņas vai lodītes, kas trenē ne vien intīmos muskuļus, bet arī mazā iegurņa muskulatūru. Cik efektīvas tās ir? Es tās labprāt uzdāvinātu pati sev Ziemassvētkos.
Iegurņa muskuļi noteikti ir jāvingrina! Protams, tie vislabāk vingrinās orgasma laikā, maksts muskuļiem saraujoties un atlaižoties, bet to visu var darīt arī papildus. Es gan vienmēr domāju – un kāpēc tikai to vienu vietu vingrināt? Vingrinām visu rumpīti!
Un nevajadzētu arī vienkāršot, ka nu es ievietošu lodītes attiecīgajā vietā, un man viss tūliņ pat būs kārtībā!
Kaut tas ir tikai desmit minūšu treniņš dienā, tas tik un tā prasa pacietību un disciplīnu.
Savā dzīvē mēs aizraujamies ar daudz ko, un tas taču ir labi! Galvenais, lai mēs kaut ko darām savā labā! Jo domāt – ai, ir labi tā, kā ir, no sērijas kādu Dievs mani radījis, tā es dzīvošu, arī neiztur kritiku. Nevajadzētu uzvelt visu atbildību Dievam.
- Esmu šķīrusies jau vairāk nekā pusgadu, un man, pašai par pārsteigumu, jāatzīst – man negribas seksu. Vai tas ir normāli? Lai gan pirms tam domāju, uztraucos – kā es bez tā iztikšu?
Manuprāt, kad sieviete izšķiras, tad sekss ir pēdējais, par ko viņa domā. Vēl jo vairāk, ja vīrs ir aizgājis pie citas un sieviete jūtas nodota, pazemota vai aizvainota. Viņai prātā maļas visvisādas domas un pārdzīvojumi, bet ne jau izmisums par to, ka viņai tagad, lūk, nav seksa. Ja nu vienīgi sieviete ir ļoti temperamentīga un domā – tagad es tev parādīšu! Un mērķtiecīgi meklē partneri seksam.
Ja mehānismi netiek darbināti, viņi vienkārši snauž.
Un vēl man šķiet, ka nevajadzētu seksualitāti likt pirmajā vietā! Vismaz nobriedušā vecumā attiecību pamatam nevajadzētu būt seksuālai iekārei. Tāpēc tad, kad šķiršanās zaudējums būs izsērots un izdzīvots, kad sieviete būs atkal ar kādu iepazinusies un sapratusi – es ar šo cilvēku gribu būt kopā, es vēlos par viņu rūpēties un vēlos, lai viņš par mani rūpējas, tad atkal būs iekāre un atkal gribēsies mīlēties.
Protams, viegli ir pateikt – meklējiet vīrieti! Bet – kur meklēt? It kā jau mūsdienās tas ir ļoti vienkārši.
Tomēr mēs visi vēlamies, lai mums vīrietis patiktu kā cilvēks, nevis dzimumorgānu nesējs.
Dažkārt arī tās sievietes, kurām ir attiecības, saka – manis pēc seksa varētu arī nebūt… Kam tas vajadzīgs? Vakarā gulēt gribas…
Sekss attiecībās ir arī viens no pateicības aktiem. Un, ja esam apmierināti ar savu partneri, mēs to gribam. Savukārt, ja mūsos ir kāda neapmierinātība ar otru, mēs neapzināti viņu sodām ar seksa nepieļaušanu.
