Rīga +10°C 
Tehnoloģijas
Medicīnas darbs ir lielā mērā saistīts ar saziņu un tīklošanu. Ikdienā izmantoju HP zīmola datoru ar izliektu ekrānu un iPhone. Ilgi nevarēju pāriet no podziņtelefona uz skārienekrānu, bet tagad novērtēju tā neierobežotās iespējas.
Tehnoloģija ir tik advancēta, ka, izmantojot speciālu programmatūru, viedtālruni iespējams attālināti saslēgt ar medicīnas iekārtām un, piemēram, uzņemt kompjūtertomogrāfijas bildes sirds asinsvadiem un pēc tam caur telefona ekrānu veikt diagnostiku.
Atpūta
Man ļoti patīk būt mežā vienatnē. Apsēsties medību tornītī un vērot, kas notiek. Tā ir meditācija, jo neviens nerunā un nav jāatbild uz telefona zvaniem. Šo nodarbi cenšos praktizēt pāris reižu mēnesī. Gandrīz vienmēr līdzi ņemu fotokameru, jo esmu aizrāvies ar dabas fotografēšana.
Uz mežu dodos gan ar mazbērniem, piemēram, apskatīt briežu bļauri, līdzi ņemot binokli, gan braucot medībās. Tajās noder nakts redzamības termokamera, kas paver pilnīgi citu pasauli, jo tieši naktī mežā notiek lielākā dzīvnieku kustība.
Trenažieris
Mans jaunākais atradums ir powerball, ko uzdāvināja draugs un tenisa treneris Pauls Feldmanis. Tā ir rotējoša plaukstas bumba, kas paredzēta roku, plaukstu, elkoņu muskuļu un saišu stiprināšanai. Vēl apgūstu, kā lieto, bet ikdienā pietiek ar pāris minūtēm, lai justu efektu.
Hobijs
Šobrīd manas dzīves serde ir ārsta darbs, bet ārkārtīgi svarīgi, ka ārpus tā ir arī citas intereses. Divas trīs reizes nedēļā spēlēju tenisu. Esmu Latvijas Ārstu tenisa līgā, piedalos arī starptautiskās sacensībās.
Martā došos uz pasaules čempionātu tenisā 60+ World Championship, kas notiks Turcijā. Man patīk, ka teniss ir individuāls sporta veids, un, ja kaut kas neizdodas, tad varu dusmoties tikai uz sevi. Vienu savu darba dienu varu pielīdzināt piecu setu mačam Grand Slam tenisa turnīrā.
Vēl reizi nedēļā kopā ar draugiem spēlēju hokeju. Uz spēli savācas kopā gan bijušie Latvijas hokeja izlases spēlētāji, gan izlases kandidāti – jauni puiši, kas pret mums, vecākajiem, izturas pieklājīgi. Hokejs ir ideāls veids, kā uz stundu pilnībā pazaudēties no realitātes.
Padoms
Vienmēr paturu prātā mammas teikto, ka nevajag līst svešās guļamistabās, un atziņu no tēva, ka, lai arī cik fantastiska būtu ģimene, ja nav pietiekami interesanta darba vai hobiju, tad dzīve tiek dzīvota tikai par 50 %. Šajā sakarā sekoju arī Ričarda Oldingtona tēzei – dzīvi vajag dzīvot ar baudu. Nevis tādā vienkārši šaurā nozīmē, bet daudz plašāk, iekļaujot arī intelektuālo baudu.
Veselība
Zināt savu asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, sirds pulsa frekvenci ir svarīgi ikvienam. Tas ir veids, kā varam izbēgt no daudzām veselības problēmām un nodzīvot ilgāk bez ierobežojumiem. Vecums starp 30–40 ir tas laiks, kad vīriešiem būtu regulāri – katru dienu – jāsāk mērīt asinsspiedienu.
Grāmata
Agrāk lasīju daudz vairāk un dažnedažādus žanrus. Īpaši aizrauj filozofijas grāmatas. Nesen pāršķirstīju Platona Valsti, šobrīd lasu norvēģu rakstnieka Jū Nesbē kriminālromānus. Man patīk, ka viņa darbi, līdzīgi kā Umberto Eko, ir bagāti ar informāciju, atgādina enciklopēdiju.
Apģērbs
Ārpus darba iemīļotākais apģērbs ir džinsi un žakete. Tāda nedaudz eklektika. Žaketes lielākoties iegādājos no Ermenegildo Zegna. Esmu šā zīmola cienītājs jau daudzus gadus. Patīk BOSS krekli un itāļu apavu zīmols Baldinini. Ar gadiem esmu nonācis pie atziņas, ka labāk iegādāties mazāk, bet kvalitatīvāku apģērbu un apavus.
Labs pirkums
Pirms 20 gadiem nopirku vācu zīmola Bogner slēpošanas jaku, ko šogad atkal esmu atsācis valkāt. Izcila kvalitāte.
Smaržas
Jāpiekrīt jaunākā dēla teiktajam – aromātu izvēlē esmu konservatīvs. Jau 25 gadus lietoju Issey Miyake. Kad darbā sapūšos, no kolēģiem esmu dzirdējis, ka pēc smaržas varot noteikt, kur esmu. Aromāts ir kaut kas ļoti intīms – esmu mēģinājis citus variantus, bet nav gadījies labu alternatīvu.
Ceļojumam
Darba jautājumos sanāk daudz ceļot uz dažādām konferencēm ārzemēs, vadīt lekcijas. Parasti visu, kas jāņem līdzi, cenšos satilpināt vienā mugursomā. Man patīk travel light pieeja. Somas kārtošanā noder kalnos kāpšanas pieredze, kurā apguvu, kā kompakti sakrāmēt mugursomā visu nepieciešamo. Jau gadus desmit ceļoju ar vienu mugursomu, bet jūtu, ka drīz būs jāmaina.
Mūzika
Mūzikas jautājumā es neesmu izvēlīgs, bet gaume periodiski mainās. Bija laiks, kad klausījos tikai klasisko mūziku, taču šobrīd repertuārs ir ļoti plašs un daudzveidīgs, sākot no Maestro gabaliem un Imanta Kalniņa līdz Bermudu divstūrim.
Lielākoties man patīk mūzika, kas raisa asociācijas.
Nereti uzlieku savu jaunības dienu elkus – Status Quo, Rolling Stones, Queen, Bob Dilan, Abba. Savukārt operāciju zālē gandrīz vienmēr skan franču šansoni. Šo pieredzi – klausīties mūziku operāciju zālē – deviņdesmitajos pārņēmu no Stenfordas, kur pacientiem bija iespēja izvēlēties, kas skanēs operācijas laikā.
Izaicinājums
Mums ik pa brīdim pašiem sevi speciāli jāizstumj ārpus komforta zonas, lai novērtētu, cik patiesībā maz ir vajadzīgs. Šādā veidā ir iespēja saglabāt cilvēcību un neizlaisties, esot patstāvīgā komfortā. Kā teica Mazais Princis – atrast atšķirību starp būtisko un nebūtisko ir ļoti svarīgi. Es to praktizēju, kāpjot kalnos. Gan kopā ar bērniem, gan draugiem krāju sasniegtos seštūkstošniekus. Tur neviens ar kafijas automātu blakus nestāv. Spilgti atmiņā palikusi kāpšana Kilimandžāro Āfrikā un El Misti Peru.
Lietu tops
