Pagājušā gada decembrī cilvēki debesīs varēja vērot garākās nakts pilnmēnesi, jo pilnmēness, kas atradās visaugstāk debesīs pēdējo divu desmitgažu laikā. Taču jau nākamnedēļ Zemes iemītnieki varēs piedzīvot parādību, kad Mēness mūsu planētai pietuvojas pavisam tuvu. Pēdējo reizi tik tuvu Zemei tas bija pietuvojies 2006. gadā.
Zemeņu Mēness cilvēkus sāks priecēt jau nākamās nedēļas otrdienas vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā. Turklāt, pašu iespaidīgāko skatu varēs redzēt tieši ziemeļu puslodē, kā reizi, tur, kur atrodas Eiropa, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika un Āzija.
«Zemeņu Mēness» nosaukums nav saistīts ar debess ķermeņa nokrāsu, bet gan tas ir cēlies no indiāņu apzīmējuma.
Visticamāk, jūnija pilnmēness vietējām Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm bija indikators, ka savvaļā būs atrodamas meža zemenes un beidzot ir sācies ilgi gaidītais ogu laiks, raksta NASA. Savukārt Eiropā jūnija Mēnesi dēvēja par «medusmēnesi», kam tolaik nebija nekāda sakara ar pēckāzu periodu. Domājams, ka mūsu platuma grādos šādu nosaukumu pilnmēnesim piešķīra jau 1500. gados. Tas iezīmēja gada saldākā laika sākšanos. Vēl Eiropā jūnija pilnmēnesi dēvēja par rožu Mēnesi – tā sārtās krāsas un rožu ziedēšanas dēļ.
Vasaras pilnmēneši ziemeļu puslodes debesu vērotājiem vienmēr ir zemāki nekā ziemā. Tā kā Mēness orbīta ir ekliptiska un par 5,15 grādiem sasvērusies no Zemes ekvatora, Mēness rotācija nenotiek vienveidīgi, kas arī ir iemesls, kādēļ katru mēnesi nevaram vērot Mēness aptumsumus. Zemes pavadoņa kustība atspoguļo Saules kustību – ja Saule debesīs atrodas augstāk, tad Mēness Zemei pietuvojas viszemāk un otrādāk. Jūnijā Saule debesīs ir visaugstāk, tādēļ šajā mēnesī ir garākās dienas gadā.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨











































































