Runājot par bērnu velosipēdu dārdzību, eksperts skaidro, ka ritenis paliek ritenis – lai izgatavotu bērnu velosipēdu, nepieciešams tikpat daudz detaļu un tikpat liela darba ieguldījums. Toties izturības ziņā bērnu velosipēdi neatpaliek no lielajiem riteņiem. Te arī meklējama atbilde uz bieži izskanējušo jautājumu, kāpēc bērnu riteņi lielākoties ir tik smagi. Pirmkārt, tādēļ, ka parasti bērnu velosipēdu rāmjus izgatavo no tērauda, nevis alumīnija, otrkārt – materiāli un detaļas ir tādi paši kā lielam velosipēdam, tikai attiecībā pret nelielo izmēru arī šķiet smagāki. Bet – mieru, tikai mieru!
Tas, ka bērnu velosipēds nav viegls kā spalviņa, ir pat labi, jo ar smagāku riteni mazajam būs stabilāka un drošāka braukšana.
Uz aci nevajag pirkt!
Nopirkt velosipēdu bez apskatīšanas klātienē būtu tas pats, kas iegādāties auto pēc fotogrāfijas. Tāpēc būs vien jādodas uz veikalu un vislabāk kopā ar bērnu, lai iegādātos augumam atbilstošu un ērti minamu braucamo.
Vēl jo vairāk jāuzmanās, pērkot lietotu velosipēdu, – bez rūpīgas apskates un izmēģināšanas nevajadzētu pirkt. Ja ir iespēja un laiks, lietotu velosipēdu visprātīgāk būtu parādīt pieredzējušam velosipēdu darbnīcas meistaram.
Ātrais tests – vai ritenis ir labs?
Ja ieraudzīts labs, bērna augumam un vecumam atbilstošs, turklāt arī cenas ziņā patīkams velosipēds, taču mazā nav līdzi un viņš nevar riteni iemēģināt, ir viens variants, kā pārbaudīt, vai ritenis vispār ir ņemams. Jādara šādi: velosipēdu paceļ augšā un ar roku iegriež pedāļus vai riteni – tam būtu jāgriežas bez trokšņa un gana ilgi. Ja tā nav (īpaši lietotam ritenim) un ritenis faktiski uzreiz arī apstāj griezties, labāk neriskēt pirkt. Iespējams, kaut kur kāda detaļa vienkārši strīķējas, varbūt jāpieregulē bremzes, bet varbūt problēma ir rumbā vai gultņi ir pagalam. Bez nopietnākas apskates un izmēģināšanas labāk nepirkt!
Zināji? Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērni drīkst braukt ar velosipēdu patstāvīgi neatkarīgi no vecuma.
Noteikumi un tiesības
Noteikumi vēsta, ka priekšā velosipēdam jābūt baltam gaismas atstarotājam, aizmugurē sarkanam, bet sānos jeb spieķos oranžiem vai dzelteniem atstarotājiem. Diennakts tumšajā laikā velosipēdam priekšā būtu jādeg baltam lukturim, aizmugurē – sarkanam. Ja vēlies, lai arī tavs mazais aug par zinošu, drošu un piesardzīgu satiksmes dalībnieku, aprīko arī viņa velosipēdu ar pareizajiem atstarotājiem un lukturīšiem!
Vērts iegaumēt!
Velosipēdistiem ir atļauts šķērsot regulējamas gājēju pārejas braukšus ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu (apmēram 4–5 km/h) un netraucē gājējiem. Savukārt neregulējamas gājēju pārejas velosipēdistiem joprojām jāšķērso, nokāpjot no braucamā un to stumjot. Ietves.
Braucot pa ietvi, jāpārvietojas tādā ātrumā, kas neapdraud satiksmes drošību un gājējus. Ja brauc pa brauktuvi, jāturas tuvāk braukšanas joslas labajai malai, bet, ja ir vairāki velobraucēji, tiem jāpārvietojas vienā rindā, nevis blakus.
Velosipēdista apliecību var iegūt no 12 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu.
Braukt pa brauktuvi vai ceļa nomali ar velosipēdu bērniem atļauts tikai no septiņu gadu vecuma un pilngadīgas personas pavadībā!
Svarīgākie parametri labam velosipēdam
- Pedāļi. Pieaugušo velosipēdam metāla pedāļi uzskatāmi par nopietnākiem un labākiem, turpretī bērnu ritenītim pat labāki būs plastmasas minamie. Kā zināms, pret pedāļiem itin bieži sanāk apsist kājas, tāpēc plastmasa mazajam būs saudzīgāka.
- Bremzes. Tām vienmēr jābūt kārtībā. Pērkot lietotu riteni, bremzes obligāti jāpārbauda, vai tās nav par spēcīgu vai vāju, vai bērns var ērti nobremzēt, vai kaut kas kaut kur nestrīķējas. Reizēm pašiem mazākajiem velosipēdiem bremzēšana paredzēta ar kāju – mazam bērnam šāda kustība sanāk vieglāk un dabiskāk.
- Sēdeklis un stute. Sēdekļa stutes mēdz būt dažādu garumu – to vienmēr vajag izvilkt un apskatīt (īpaši svarīgi, ja velosipēds paredzēts vairākām sezonām – bērns augs garāks, tāpēc arī sēdeklis un stūre būs jāpaceļ augstāk). Sēdekļa stutei ir noteiktas atzīmes, līdz kurai sēdekli maksimāli var izvilkt ārā. Ja šo atzīmi pārsniedz, slodze uz rāmi var kļūt pārāk liela un sēdeklis var pat nolūzt.
- Riepas. Jāraugās, lai riepas vienmēr būtu piepumpētas. Bērna velosipēdam nevajag pumpēt pārāk cietas, pietiks, ja spiediens riepās būs 2,5 bāri – gandrīz tāpat kā automašīnas riepām (benzīntankos, kur ir elektroniski ieregulējami pumpji, vēlamo spiedienu var uzstādīt pats). Ja šaubies par to, cik liels spiediens būtu optimāli, apskati riepas no sāniem – uz katra velosipēda riepām ir rakstīts tām paredzētais spiediens.
- Stūre. Vēlams, lai tās augstums būtu regulējams, it īpaši tad, ja regulējams ir sēdekļa augstums. Mazākiem bērniem domāto modeļu stūrei priekšā un nereti arī ap rāmi ir mīksts polsterītis – tas tāpēc, lai, neveiksmīgi krītot, mazais pārāk stipri nesasistos.