Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Prusakus iepazīst pulciņā
Undīne stāsta, ka Latvijā ir vairāki cilvēki, kas audzē prusakus, un daži no viņiem pie saviem ūsaiņiem tikuši tieši ar Undīnes palīdzību. Uz jautājumu, kas viņu pašu pamudināja sākt audzēt prusakus, meitene atbild: «Man vienmēr patikuši dzīvnieki, tostarp kukaiņi. Pirmos savus Madagaskaras šņācējprusakus es ieguvu, darbojoties bērnu un jauniešu centra pulciņā Mācīsimies kopā par istabas dzīvniekiem.
Dažus prusakus skolotāja bija atvedusi uz pulciņa telpām, kur es ar šiem kustoņiem arī iepazinos. Nolēmu, ka arī man vajadzētu šādu mīļdzīvnieku.
Turklāt skolas laikā, mācoties 11. klasē, rakstīju zinātniski pētniecisko darbu par tēmu Prusaks kā mājdzīvnieks, tāpēc teorētiski šos dzīvniekus biju jau iepazinusi.» 
Undīne norāda, ka ārzemēs prusaki kā mājdzīvnieki tiek turēti jau sen. «Sākotnēji tos audzēja kā barību citiem dzīvniekiem, bet tad cilvēki saprata, ka prusaks arī pats par sevi ir interesants. Madagaskaras šņācējprusaki ir vispopulārākā suga.» Savus pirmos četrus Madagaskaras prusakus Undīne nopirkusi Valmieras zooveikalā Caps, bet Dienvidamerikas un Indijas prusakus viņa iegādājusies no kāda kukaiņu pētnieka ss.com. Lielāka kukaiņaudzētava esot Lietuvā, kur viņi prusakus klientiem sūta ar kurjeru. «Zinu, ka madagaskarieši tiek tirgoti par 2 eiro gabalā, » viņa saka.
Vārdus nedod
Undīnei mājās šobrīd dzīvo trīs prusaku sugas – Madagaskaras šņācējprusaki (Gromphadorhina Portentosa), Dienvidamerikas prusaki (Lucihormetica Verrucosa) un Indijas domino prusaki (Therea Regularis). «Man varētu būt aptuveni 200 prusaku no visām sugām. Vidēji šo sugu prusaki dzīvo 2–4 gadus, taču sastopamas arī tādas sugas, kuru dzīves ilgums svārstās no dažiem mēnešiem līdz pat 10 gadiem, » teic Undīne. Saviem pirmajiem četriem Madagaskaras šņācējprusakiem viņa devusi arī vārdus. «Tas bija Krēslas sāgas laiks, tāpēc viņi tika pie vārdiem – Edvards, Bella, Rozālija un Emets. Ņemot vērā, ka šobrīd man prusaku ir ļoti daudz un savas sugas īpatņi vizuāli ir gandrīz vienādi, citiem vārdus vairs neesmu devusi.»
Katrai prusaku sugai ir savas īpatnības. «Madagaskaras prusaki izceļas ar savu lielo izmēru (5–7,5 centimetri) un šņākšanu, kas kalpo kā viņu aizsargreflekss. Ja prusaks sajūt briesmas, viņš veido šņācošu skaņu, cerot, ka atbaidīt ienaidnieku, » stāsta prusaku saimniece.
Savukārt Indijas un Dienvidamerikas prusaki esot interesanti ar savu ārējo izskatu. Piemēram, pieauguši Indijas prusaki ir melni ar baltiem plankumiem. Dienvidamerikas prusakiem uz galvas bruņas ir divi oranži vai dzelteni plankumi. «Plankumu krāsas intensitāti var mainīt, piemēram, barojot prusakus ar burkāniem, šie plankumi kļūst koši oranži vai pat sarkani. Savā dzimtenē Dienvidamerikā šie prusaki ēd sevišķas sēnes, tad oranžie plankumi tumsā luminiscē līdzīgi kā mūsu jāņtārpiņi, » stāsta Undīne.
«Prusaki parasti tiek turēti terārijos, kas pildīti ar kokosa substrātu (nopērkams Dino Zoo veikalos). Terāriji katru dienu tiek mitrināti. Tā kā prusakiem patīk siltums, ideālā temperatūra terārijā ir ap 23–28 grādiem,» stāsta Undīne. Ēdienkartes pamatā prusakiem ir dārzeņi un augļi.
Vislabāk prusakiem garšo gurķi, burkāni un arbūzi. Cietos dārzeņus un augļus ieteicams rīvēt. Reizēm jāpiedāvā sausā kaķu barība, jo prusakiem nepieciešamas arī dzīvnieku valsts olbaltumvielas. Prusaku kopšana īpašas rūpes nesagādā. «Visas viņu spiriņas iejaucas terārija substrātā. Prusaki nav netīrīgi, un viņiem nav arī nekādas smakas.»
Ņem vērā! Prusaks ir ideāls mājdzīvnieks – nekož, netrokšņo, nav jāved pastaigāties, ir tīrīgs, neprasa daudz rūpju un to var atstāt mājās vienu pat uz vairākām nedēļām. Bet jāievēro, ka prusaku nedrīkst palaist savvaļā, jo, lai gan Latvijas klimats nav piemērots šim prusakam, pastāv iespēja, ka tas var iedzīvoties arī Latvijas vidē un kļūt par kaitēkli.
