Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir kas?
Augšējais jeb tā dēvētais sistoliskais asinsspiediens rāda, ar kādu spēku sirds izgrūž asinis organisma asinsritē katrā saraušanās brīdī. Savukārt diastoliskais spiediens nozīmē asinsvadu pretestību sistoliskajam asinsspiedienam, proti, cik stipri asinsvadi tiek iestiepti, saņemot izsviesto asiņu daudzumu, un kā tie veicina to, lai asinis tecētu atpakaļ uz sirdi.
Apakšējo asinsspiedienu var saukt arī par spiedienu starp divām sirds saraušanās fāzēm – pauzi sirsniņā.
Parasti, ja asinsspiedienam piemīt tendence paaugstināties, paaugstinās gan augšējais (sistoliskais), gan apakšējais (diastoliskais) spiediens. Tomēr mēdz būt situācijas, kad augšējais spiediens ir kā no grāmatas, bet apakšējais jeb diastoliskais noslīd mazliet zemāk par normu. Piemēram, 120/60 mmHg. Tas nozīmē, ka asinsvadu pretestība nav pietiekama.
Tipiskākie iemesli
- Šķidruma trūkums organismā. Mūsu klimata joslā tas tiešām vairāk saistīts ar neregulāru šķidruma uzņemšanu un vienlaicīgu fizisku slodzi. Raksturīgs jaunām, aktīvām sievietēm, puišiem, kas daudz sporto, cilvēkiem, kam ir liela fiziskā slodze, piemēram, strādājot smagu darbu. Arī senioriem, jo viņiem ir mazāk izteikta slāpju sajūta – vecais cilvēks vienkārši nepadzeras tik bieži, cik vajadzētu.
- Parasimpātiskās nervu sistēmas darbība. Īpaši jauniem cilvēkiem, jo viņiem asinsvadi ir jutīgāki, asinsspiediens krasāk reaģē uz stresa apstākļiem, ātrāk uzlec augstāks, bet naktī, miera stāvoklī ir diezgan zems. Un tas ir pilnīgi normāli – ar noteikumu, ka visādi citādi jūtas labi! Biežāk zemāks diastoliskais asinsspiediens ir arī cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju – tad no rītiem var būt galvas reibonis, aukstuma viļņi var mīties ar karstuma sajūtu.
- Problēmas sirds vārstuļos. Cilvēkiem gados, kam diastoliskais asinsspiediens ir zem 60, tas var būt saistīts ar sirds vārstuļiem. Visbiežāk – neslēdzas vai ir sašaurināts aortālais vārstulis. Cilvēks pats to var just kā galvas reiboni, miegainību, arī samaņas zudumu.
Ko pārbaudīt?
Ja, regulāri kontrolējot asinsspiedienu, konstatē, ka apakšējam rādītājam piemīt tendence būt zemākam, būtu labi izmeklēties, lai izvairītos no kreņķiem nākotnē.
- solis. Sākumā dodies pie ģimenes ārsta, lai viņš paklausās sirsniņu – vai nav dzirdami trokšņi.
- solis. Būtu labi veikt arī kardiogrammu, un tajā būtiski pievērst uzmanību rādītājiem, kas var liecināt par sirds struktūras izmaiņām, piemēram, lieliem viļņiem.
- solis. Jāveic sirds ehokardiogrāfija jeb izmeklēšana ar ultraskaņu – tas palīdzētu saprast, vai nav pārciests infarkts (par to liecinās rētas sirdī). Tiks izvērtēta arī vārstuļu darbība un sirds sieniņas, vai tajās nav sabiezējumu un defektu.
- solis. Doplerogrāfija kakla un plecu asinsvadiem – reizēm šajās vietās artērijās ir sašaurinājumi, kas var radīt ļoti augstu sistolisko asinsspiedienu, bet ļoti zemu diastolisko spiedienu.
