• Šobrīd

    weather img

    Rīga -2°C Daļēji apmācies, R/DR vējš, 1.54 m/s

    Vai man tuvojas menopauze?!

    Menopauze
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    11. jūlijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Stāsta ginekoloģe AIJA TULA-RIJKURE

    Skaidrs, ka tā būs. Vienīgi – kad un kāda?

    To, ka menopauze nav nāve – ne sievišķības, ne garīgā, ne fiziskā, nekāda –, tagad zinu pati. Un nekad par to neesmu šaubījusies, lai gan aizspriedumi vēl ir dzīvi un sabiedrībā joprojām aktīvi tiek uzturēts viedoklis, ka, tuvojoties menopauzei, izjūtas būs šausmīgas, bruks kauli, sklerotizēsies asinsvadi un neviens vīrietis uz tevi vairs neskatīsies… Nē, tā nav! Ja tu pati menopauzi uztver kā normālu fizioloģisku procesu dzīves plūdumā, ja izproti, kas ar tevi notiek un kā attiecīgā situācijā rīkoties, tad pārlaist savu klimaksu ir viegli. Tomēr, kā man sacīja kāda kolēģe, ne jau visām ir tik stabila nervu sistēma, stipra veselība (gēni) un labs ārsts, kam pavaicāt padomu. Tāpēc ieviest skaidrību šajā vēl aizvien trauslajā klimaksa tēmā lūdzu ginekoloģi Aiju Tulu-Rijkuri.

    Lielo pārmaiņu laiks

    Sievietes pat ļoti bieži jautā: «Dakter, vai man DRĪZ BŪS menopauze?» Šādas domas parasti uzvirmo pie pirmās lielās mēnešreižu aizkavēšanās – tās nav bijušas mēnesi, divus… Dažas vaicā: «Vai man JAU IR menopauze?» Jo esot kļuvušas kašķīgas, nervozas, sākušas pastiprināti svīst. Esmu arī dzirdējusi sievietes sakām tā: «Ak die’s, kaut man pēc iespējas ilgāk nebūtu menopauze!» – «Bet no kā jūs tā baidāties?» vaicāju. «Nū-ū-ū, viņas visas taču ir briesmīgas – tajā menopauzē…» – «Un kas tad tur tāds briesmīgs?» – «Viņas izskatās šausmīgi.»

    Es gan tā neteiktu. Ja sieviete sevi kopj, rūpējas par veselību, manuprāt, ļoti daudzas šajā dzīves posmā izskatās labāk par jaunietēm, kuras nedomā par savu ārējo izskatu. Cita lieta, ka sievietes organisms patiesi pārkārtojas. Kad viņai ir 40–45 gadi, mainās hormonālā sistēma kopumā, un nereti viņa slikti jūtas tieši šā iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka pēc gadiem pieciem, desmit beigsies mēnešreizes. Lielajās pārmaiņās ir iesaistījušies galvenie endokrīnie dziedzeri: hipotalāms un hipofīze, vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris, protams, olnīcas un virsnieres. Tāpēc, ja sievietei Negatīvas emocijas būs tik ilgi, kamēr menopauzi uzskatīsi par slimību. Maini attieksmi! šajos gados sākas karstuma viļņi un pastiprināta svīšana, vispirms vajadzētu izmeklēt vairogdziedzeri. Paskatīties to ultrasonogrāfijā, noteikt vairogdziedzera hormonu līmeni pat divas reizes gadā. Jo var gadīties, ka februārī ir normāls hormonu līmenis, bet jūlijā, augustā vairs nav, un pietiek ar šīm novirzēm, lai sieviete jau svīstu un justos bez dzirksts.

    Šajā vecumā mēdz parādīties arī otrā tipa cukura diabēts. Tāpēc noteikti būtu jānosaka cukura līmenis asinīs divreiz gadā. Un, tiklīdz tas sāk paaugstināties, tad, mainot dzīvesveidu vai sadarbojoties ar endokrinologu, cukura līmenis jākoriģē. Normalizējot to, sieviete atkal jūtas labi.

    Olnīcas sāk klusēt

    Sieviete ir sieviete, tāpēc ka viņas organismā veidojas sievišķie hormoni, galvenais no tiem ir estrogēns. Tas cikliski sintezējas olnīcās – folikulos. Katra jauna menstruālā cikla sākumā, mēnešreižu pirmajā dienā, no atlikušajām olšūnu rezervēm tiek izvēlēta viena, kura folikulā sāk pakāpeniski augt, līdz cikla vidū sasniedz gatavību. Folikuls plīst, un olšūna izdalās no olnīcas – notiek ovulācija. Estrogēns veidojas folikulārajā šķidrumā. Savukārt, kad pārkārtojas visa hormonu sistēma, olnīcas pakāpeniski zaudē spēju atbildēt hipofīzes aicinājumam ražot olšūnas un neveidojas arī estrogēns. Taču sievietes organisms ir sarežģīts mehānisms, un pāreja no auglīgā posma neauglīgajā nav vis tik vienkārša kā, teiksim, ieiešana no vienas istabas citā. Pārmaiņas, kuras rada estrogēnu trūkums, var skart jebkuru organisma sistēmu, bet, kuru un kā, to grūti iepriekš pateikt. Arī tas, cik spēcīgi izpaudīsies šo pārmaiņu pazīmes, atkarīgs no sievietes iedzimtības (pajautā savai mammai, kāds viņai bija klimakss) un no iepriekšējā dzīvesveida. Piemēram, smēķēšana, ko daudzas atzīst par pilnīgi nekaitīgu lietu, samazina sievišķo hormonu sintēzi. Perimenopauzes simptomus var ietekmēt arī sievietes svars – mazliet apaļīgākās bieži vien klimaksu pārlaiž vieglāk, jo viņām ir arī citi estrogēna avoti, rezervītes – zemādas tauku slānis, kurā veidojas papildu sievišķie hormoni un mazliet dod atspērienu, lai problēmas ar estrogēna trūkumu nebūtu tik lielas un tik straujas. Es tagad runāju nevis par sievietēm ar aptaukošanos, bet ar normālu komplekciju. Savukārt smalka auguma, pārlieku kārnām sievietēm tauciņu nav, tātad nav arī papildu estrogēna avota, un pārmaiņu pazīmes viņām mēdz būt izteiktākas.

    Menopauze nav aiz kalniem

    Lūk, pazīmes, kas par to var vēstīt!

    1. Nepārprotams signāls – mēnešreižu neregularitāte. Šo laiku vari salīdzināt ar savu tīnes vecumu, kad mēnešreizes tikai sākās. O, gāja taču visai vētraini, vai ne? Ne tikai emocijas sita augstu vilni, bet arī fiziski – te mēnešreizes ir, te atkal nav, tās bija dažādu garumu… Tāpat notiek tad, kad olnīcas pamazām izdziest. Ļoti reti mēnešreizes izbeidzas, kā ar nazi nogrieztas, – ir pēdējās un vairs nav. Parasti mēnešreizes kļūst neregulāras: dažus mēnešus to var nebūt, lai pēc tam sievieti pārsteigtu liela asiņošana. Stiprāka, nekā ierasts. Vai arī – smērēšanās notiek veselu mēnesi, jo veidojas tā dēvētās folikulārās cistas. Šādos gadījumos hormonus var saregulēt ar hormonālās kontracepcijas tablešu palīdzību, un pie reizes tās pasargā arī no grūtniecības, ja ir seksuālas attiecības. Ļoti bieži mēnešreizes klimaksa sākumā ir reizi divos mēnešos, tad reizi trijos mēnešos, reizi pusgadā, reizi gadā… Bet te atkal jābūt ļoti uzmanīgām. Ja tas viss notiek pakāpeniski, OK, bet, pieņemsim, sievietei divus gadus nav bijušas mēnešreizes un pēkšņi parādās asins pilieni – diezin vai tās būs mēnešreizes. Tad noteikti jādodas pie ginekologa, jo iespējams, ka ir kāda onkoloģiska slimība.

    2. Var parādīties karstuma viļņi un izteikta svīšana naktīs. Ir sievietes, kam karstumi uznāk jau pirms mēnešreižu beigšanās, atšķirībā no vairākuma, kuras karstumi moka pēc tam, kad jau iestājusies menopauze. Organisms brēc pēc iztrūkstošā estrogēna! Ir arī sievietes, kam nav šo karstumu. Kāpēc? Vienkārši nav vai arī viņas no hormonālās kontracepcijas ir lēzeni pārgājušas uz hormonu aizvietojošo terapiju, kas kompensē trūkstošo estrogēnu. Kādreiz sievietes jautā: «Dakter, divus mēnešus pēc kārtas svīdu, tagad vairs ne… Vai man tuvojas menopauze?» Šādā gadījumā, iespējams, bijis kāds distress vai pārdzīvojums, kas sievieti izsitis no līdzsvara un kā dēļ ir mainījusies vairogdziedzera funkcija, tāpēc arī parādījusies svīšana, bet patiesībā viņai mēnešreizes būs vēl gadus piecus.

    3. Jūties nervozāka. Jā, dažkārt apzīmējumu klimakss izmanto gluži vai kā lamuvārdu, raksturojot allaž īgnu, nomāktu, histērisku, raudulīgu un nelaimīgu sievieti. Patiesība ir tā, ka hormonālās pārmaiņas, ko piedzīvo ķermenis, tik tiešām var izraisīt spējas garastāvokļa svārstības, vieglu aizkaitināmību un pat depresiju. Pētījumi liecina, ka sievietes vispār slimo ar depresiju divas reizes biežāk nekā vīrieši, it īpaši tuvojoties menopauzei. Kāpēc var apgalvot, ka tramīgumam, raudulībai ir kāds sakars ar hormonālajām izmaiņām? Jo līdzīga reakcija novērota arī sievietēm, kurām, piemēram, izoperētas olnīcas vai veikta apstarošana un rezultātā olnīcu hormonālā funkcija ir pārtraukta.

    4. Moka negulētās naktis. Peremenopauzes laikā naktsmiers var būt traucēts, turklāt miega kvalitāti būtiski ietekmē karstuma viļņi. Bet – tas viss var būt arī no vairogdziedzera problēmām.

    5. Mazinās iekāriens mīlēties. Protams, ir sievietes, kam libido pirms menopauzes un menopauzes laikā krasi samazinās, taču tas nebūt nav raksturīgi visām. Tendence samazināties seksuālajai tieksmei var būt novērojama arī pirms 40 gadu vecuma, kad pamazām krītas estrogēnu līmenis un organisms sāk gatavoties izmaiņām, kas notiks apmēram pēc desmit gadiem.

    Negrib nokavēt

    Kāpēc sievietei vispār būtu jāzina, ka tuvojas menopauze? Viena no loģiskākajām atbildēm varētu būt – negribu nokavēt hormonaizstājējterapijas (HAT) uzsākšanu, negribu strauji novecot. Te man ir vairākas iebildes… Pirmkārt, visām hormoni nav obligāti jālieto. Pasaulē par šo jautājumu joprojām tiek lauzti šķēpi un uzskati periodiski mainās. Kas ir tagad pierādīts? Ja sieviete savā klimaksā jūtas labi un visas pārējās sistēmas strādā normāli – viņai nav mazasinības, nav vairogdziedzera problēmu, nav cukura diabēta, nav locītavu un kaulu problēmu –, hormonu aizvietojošā terapija nav jālieto. Zinu ļoti daudzas sievietes, kuras gaida, gaida un tā arī nesagaida, kad tad būs tie menopauzes ārprāti. Nu nav! Viņas tik tiešām jūtas labi. Un – kuras jūtas labi? Tās, kurām dzīve rit pilnasinīgi. Pirmkārt, viņām ir patīkams darbs, kas sniedz gandarījumu. Otrkārt, viņas ir kustīgas, aktīvas. Nav jau jānodarbojas ar lielo sportu – pietiks, ja tu kājām iesi uz darbu. Ne gluži kā profesors Danilāns pāri visiem Daugavas tiltiem, bet vari arī tā. Kolosāla ir peldēšana. Kustību aktivitātes vajadzīgas ikdienā. Ja sievietei ir arī kāds hobijs, savs draugu loks, interešu loks – vispār kolosāli! Varbūt tā ir kora dziedāšana, varbūt dejošana… Iespējams, ka viņai HAT nemaz nevajadzēs. Ja nu vienīgi lokālos estrogēna līdzekļus, kurus ievada makstī. Tie palīdzēs izbaudīt kvalitatīvu seksu, jo būs pietiekami mitra maksts un arī uzbudinājums radīsies…

    Cita lieta, ja sieviete jūtas slikti, ja klimakss norit smagi, ja viņa netiek vaļā no svīšanas un nervozitātes, kas traucē ikdienā, ja ir hronisks nogurums, ja ir artroze, locītavu stīvums, jā, tad gan jāārstējas. Ir ginekologi, kam patīk augu valsts preparāti jeb fitoestrogēni, un ir sievietes, kam pilnīgi pietiek ar tiem un kustību slodzi. Vēlams palietot magnija preparātus, tie mazina gan nogurumu, gan svīšanu. Ārsts var izrakstīt arī hormonaizstājējterapiju – tā ka tas ir reāls veids, kā tik tiešām paaugstināt nu jau iztrūkstošo dzimumhormonu līmeni. Jo ir jāatceras: ja sākas agrīnie estrogēna deficīta simptomi, vēlāk iestāsies arī citi, vēlīnie. Pirms HAT izrakstīšanas rūpīgi jāpārbauda sievietes veselība. Šos hormonpreparātus nebūtu ieteicams izvēlēties tām, kam tuvas asinsradinieces ir slimojušas ar krūts vēzi.

    Palīgs – homeopātija

    HOMEOPĀTE INGUNA VECVAGARE

    HAT sievietei perimenopauzes periodā aizvieto hormonus, bet ar homeopātiju mēs mēģinām veikt fizioloģisku korekciju – palīdzēt organismam labi adaptēties šajā periodā. Turklāt nekaitējot sev un bez riskiem veselībai. Homeopātiskie preparāti nodarbojas ar regulāciju. Ir jānoņem bloki, kurus organisms pārejas periodā izveidojis, taču pats neprot noregulēties. Homeopātijas mērķis ir ne tikai samazināt sliktās sajūtas, bet arī neiebraukt komplikāciju virpulī. Piemēram, organismam ir dažādi izdalījumi – sviedri, iesnas… Dažkārt, bloķējot šos izdalījumus, organismam kļūst slikti. Pārejas periodā izdalījumi – mēnešreizes – bloķējas fizioloģiski, un organisma pārorientācija un pārregulācija var izpausties, piemēram, kā paaugstināts asinsspiediens. Tad homeopātija vienlaikus ne tikai ārstē klimaktērisko sindromu, bet arī koriģē komplikācijas. Labumu vajadzētu sajust jau pirmajās preparāta lietošanas dienās. Ja sievietei karstuma viļņi ir bijuši katru stundu, tad, sākot lietot homeopātiskās zāles, tie būs, piemēram, reizi divās stundās vai vēl retāk. Pozitīvai dinamikai ir jābūt. Homeopātiskos preparātus parasti lieto periodā, kad tie ir nepieciešami. Cik daudz laika vajag klimaktēriskā sindroma mazināšanai, tas jau ir individuāls jautājums – kādai sievietei pietiek ar pāris nedēļām, bet kādai nepieciešams gads vai divi. Pozitīvi tas, ka homeopātisko preparātu lietošanas uzsākšanai nav ierobežojumu, to var darīt jebkurā brīdī – pat ja izmēģināta hormonaizstājējterapija un tā izrādījusies nepiemērota.

    Skaidrību jēdzienos!

    Perimenopauze jeb klimakss, klimaktērijs – laika posms īsi pirms menopauzes, kad vēl skaidri nezini, ka organismā notiek pārmaiņas, taču tās notiek, olnīcas pakāpeniski izdziest. Sākumā parādās olnīcu funkcijas traucējumi, kas vairākumam izpaužas ar ovulācijas traucējumiem, menstruālā cikla neregularitāti un sievišķo hormonu samazināšanos. Parasti klimakss sākas ap 50 gadiem, bet tas var ierasties arī krietni ātrāk vai vēlāk (42–57 gados). Šis ir laiks, kad veselībai jāpievērš īpaša uzmanība.

    Premenopauze – šo terminu bieži lieto, lai norādītu uz vienu vai diviem gadiem tieši pirms menopauzes. Taču Pasaules Veselības organizācija iesaka vārdu premenopauze attiecināt uz sievietes visu auglīgo periodu līdz pēdējām mēnešreizēm.

    Menopauze – laiks, kad pagājuši 12 mēneši kopš pēdējām mēnešreizēm. Vidēji tas notiek 51,5 gadu vecumā. Var būt arī priekšlaicīga menopauze. Par tādu to pieņemts uzskatīt tad, ja mēnešreizes beigušās, nesasniedzot 40 gadu vecumu. Ir arī menopauze, kas iestājas tāpēc, ka sievietei kaut kāda iemesla dēļ izoperētas olnīcas vai arī olnīcas pārstājušas darboties, piemēram, ķīmijterapijas vai staru terapijas dēļ.

    Postmenopauze – laiks pēc menopauzes. Tātad laiks no pēdējām mēnešreizēm.

    Vai tiešām menopauze?! Iespējams, ka nav!

    Citi iemesli, kā'dēl var nebūt mēnešreižu

    • Grūtniecība.
    • Hipofīze par daudz izstrādā hormonu prolantīnu, kas nobremzē olnīcu darbību.
    • Vairogdziedzera slimības.

    Citi iemesli, kāpēc sievietei ir garastāvokļu maiņas, karstuma viļņi un svīšana

    • Vairogdziedzera slimības.
    • Dzelzs deficīts – zems hemoglobīns un mazas feritīna rezerves.
    • Otrā tipa cukura diabēts – augsts glikozes līmenis asinīs.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+