Ja kāds dienā izdzertu vien kausu alus, bez uzkošanas, veselam organismam nekāds lielais ļaunums no tā nebūtu. Bet alum klāt liek apiņus, kuros ir rūgtvielas, ko tautas medicīnā visvairāk lieto ēstgribas veicināšanai.
Tātad, dzerot alu, pieaug apetīte, turklāt retais prot alu dzer ar mēru.
Un tā fizioloģiskie procesi organismā un alus dzeršanas rituāli veicina ne tikai pārdzeršanos, bet arī pārēšanos. Tā ir kaitīga slodze aknām un aizkuņģa dziedzerim. Tauku izgulsnēšanās katram notiek citādi. Ja tauki izgulsnējušies pa visu organismu vienmērīgi, tas pat veselību apdraud mazāk. Bet, ja ir tā dēvētā centrālā aptaukošanās, kad tauki vairāk krājas rumpja daļā un vēdera dobumā, prognoze ir sliktāka,
jo intensīvāk asinsritē nonāk tieši tie tauki, kas krājas vēdera dobumā.
Centrālā aptaukošanās vairāk veicina holesterīna vielmaiņas traucējumu rašanos, līdz ar to –
- aterosklerozes veidošanos,
- cukura vielmaiņas traucējumus,
- asinsspiediena izmaiņas,
- podagras veidošanos,
- taukaino aknu rašanos,
- aizkuņģa dziedzera darbības traucējumus.
Ja vēders uzaudzis, visu šo orgānu darbība jākontrolē. Un jāmaina dzīvesveids tā, lai vēders saruktu.
Tauki uz vēdera izteiktāk izgulsnējas vīriešiem, bet – ne visiem.
To, kur katram tauki izgulsnēsies, nosaka sievišķo un vīrišķo hormonu proporcijas organismā, turklāt hormonu regulācijā liela nozīme ir arī iedzimtībai. Lai saprastu, vai vēders nav pārlieku uzaudzis, jāpaņem metramērs un jāpamēra. Sievietei labs rādītājs ir 68–80 cm, bet 88 cm ir pēdējā robeža, kad var pārāk nesatraukties par veselību. Vīriešiem labi, ja metramērs rāda 79–94 cm, bet, ja ir vairāk par 102 cm, tas vairs nemaz nav lāgā.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































