Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Ko sapņi var parādīt?
– Daudzi ir pētījuši sapņu rašanos. Lielākoties tos rada viss, ko iepriekšējā dienā piedzīvojam, ko domājam, pēc kā ilgojamies, par ko fantazējam, taču sapnī parādās arī pagātnes atmiņas, kas nav pieejamas nomodā. Un tik un tā sapnim ir saistība ar tagadni. Sapnī nav hronoloģijas un likumsakarības.
Sapņa tēmu var noteikt gan emocionālie iemesli, gan fizioloģiskie kairinātāji.
Kamēr organisms funkcionē labi, tas gandrīz ne par ko nesignalizē. Kad sākas kāds veselības traucējums vai slimība, parādās simptomi kā nepatīkamu izjūtu avots. Proti, organisms raida trauksmes signālus, pirms parādās slimības klīniskie simptomi. Jau Aristotelis aizdomājās, ka sapnis var sniegt informāciju par organismā notiekošām pārmaiņām, kuras sākumā ārēji var nepamanīt ne pacients, ne ārsts. Iespējams, sapnis spēj šādus ar apziņu nepamanāmus signālus paspilgtināt.
Sapņi, kas atkārtojas, parāda, ka sapņotāja dzīvē notiek kas neatrisināts. Ir vērts aizdomāties, kāpēc redzi tieši šo sapni un tieši tagad.
Sapņi ir ļoti egocentriski, sapnī viss vienmēr būs saistīts ar sapņotāju. Tāpēc, redzot spilgtu, satraucošu sapni, nevajadzētu meklēt sapņu tulkus, bet gan padomāt par sevi, uzdodot sev jautājumu: «Ko šis sapnis man vēlas pavēstīt?»
Psihoterapijā ar pacientiem bieži runājam par viņu sapņiem. Visi cilvēki sapņo, bet ne visi sapņus redz un atceras. Sapnis nenonāk līdz apziņai, to neatceras, kamēr apziņa vēl nav gatava konkrēto tēmu uzzināt, risināt. Pēc psihoterapijas uzsākšanas pacienti nereti stāsta, ka sākuši vairāk sapņot un sapņus atcerēties. Apziņa kļūst varošāka, spēcīgāka, cilvēks ir gatavs ieskatīties tēmās, no kurām iepriekš ir baidījies.
– Bet ir taču cilvēki, kuru trauksmei par veselību nav pamata!
– Hipohondriķis (cilvēks, kurš izjūt pārspīlētas bailes par savu veselību) baidās visu laiku. Kaut ko izlasa, pārspīlēti ieklausās savā ķermenī, un jebkura neparastāka sajūta var radīt fantāzijas par kādu smagu slimību. Kad par ko tādu daudz piedomā, arī izjūtas samilst, un sapņos var parādīties, ka ir kādas veselības problēmas.
Ne visi spēj atšķirt, kas radījis bailes un trauksmi par savu veselību, tāpēc ir vērts izrunātiesar ārstu.
Grūti teikt, kā ģimenes ārsts reaģētu uz stāstu: «Es nosapņoju, ka man ir vēzis, un tagad gribu pārbaudīties.» Ja nav drosmes runāt par sapni, var stāstīt, ka ir satraukums par iespējamu onkoloģisku slimību, un kopīgi meklēt tam pamatojumu.
Pēdējās desmitgadēs, kad informācijas aprite ir daudz intensīvāka, vairāk vērojama izteikta onkofobija – bailes no onkoloģiskām slimībām. Lai arī, laikus diagnosticētas, šīs slimības mūsdienās ir ārstējamas, tomēr tās rada priekšstatu, ka ir smagākas un biedējošākas par citām.
Pieejamā informācijas plūsmā ir tik daudz dažādu pieredzes stāstu par vēzi, ka nereti lasītājs sāk aizdomāties: «Vai tas nevar skart arī mani?»
Pozitīvi, ja cilvēks aizdomājas un ja tiešām ir kāds traucējums aiziet pārbaudīt veselību.
Bet trauksmainākos pārņem bailes, nepamatots bažīgums, neadekvāta koncentrēšanās uz sava ķermeņa signāliem, ko aplami uztver kā nopietnas slimības simptomus. Tas var ietekmēt dzīves kvalitāti, spēju baudīt dzīvi un izjust prieku. Cilvēks zaudē arī laiku, jo sāk nevajadzīgi bieži apmeklēt ārstus, nepārtraukti veic kādas nevajadzīgas pārbaudes.
Ja tā notiek, ir vērts meklēt palīdzību pie psihoterapeita, jo aiz trauksmainības mēdz slēpties depresija, kas var radīt psihosomatiskus traucējumus ar nesaprotamiem simptomiem. Un otrādi – onkofobija var novest līdz depresijai.
– Vai ārstam būtu jāņem vērā pacienta brīdinošs sapnis par onkoloģisku slimību?
– Ne visi pacienti ir tik uzstājīgi, ka spēj tikt galā ar veselības pārbaudēm vajadzīgajā laikā un virzienā. Bet jebkuram ārstam, zinot pacienta ģimenes slimību vēsturi, vajadzētu būt uzmanīgam, ieklausoties viņa bažās par iespējamo audzēju.
Ko par sapņiem un veselību saka Eva Vecvagare, onkoloģe ķīmijterapeite?
– Ja man pacients stāsta, ka redzējis sapni par slimību, nekad nesaku, ka tās ir muļķības un ka nav ko sapņiem ticēt. Parasti sāku runāt par nākamo soli. Ja tāds sapnis bijis, tas taču vēl nav nekas slikts, bet redzētais jāpārbauda reālajā dzīvē. Veids, kā to darīt, – jāpārbauda veselība. Sapņi taču kaut kādā mērā ir realitātes atspoguļojums – tas, ko zemapziņa parāda naktī, ir kas tāds, par ko pa dienu nācies domāt. Intuīcija darbojas.
Bet veselībai arī bez sapņu ziņojumiem regulāri jāpievērš vērība. Ir satraucoši sapņi vai nav, bet reizi gadā pie ārsta jāaiziet.
Piemēram, sievietēm audzējs krūtī ir biežākā onkoloģiskā slimība, un, ja sapnis nomoka, krūtis var pārbaudīt ar ultrasonogrāfiju un var veikt mamogrāfiju, negaidot iepriekšējā vizītē noteikto laiku. Ja vēl ir tāds sapnis, kas kaut ko norāda, arī tas jāpārbauda – visiem tad būs vieglāk. Citādi sieviete pa dienu analizēs, ko sapnis gribēja pavēstīt, un tas būs pārlieku liels stress.
Protams, ja pacients, kurami pēc satraucoša sapņa esmu ieteikusi pārbaudīt veselību, pēc nedēļas ierodas ar nākamo satraucošo sapni, jāizvērtē, kur ir robeža un kad varbūt vajadzīga psihoterapeita vai psihiatra palīdzība. Savukārt, ja cilvēks nākamajā vizīte man stāsta, ka veicis pārbaudi un par onkoloģisku slimību vairs nesapņo, esmu priecīga, ka mans padoms ir palīdzējis.
