Vīriešiem vispār liekas, ka mūs slimības nepieveiks un vienmēr varēsim kalnus gāzt. Lai gan, jāatzīst, ja ir kāda slimībiņa, tad gribas pagulēt gultā, gribas, lai par tevi parūpējas. (Smejas.) Tomēr, ja biju sasirdzis, vienmēr gāju uz darbu, un likās, ka līdz 38 grādiem – vīrietim tā nav nekāda temperatūra! Līdz brīdim, kad pirmajā prezidentūras gadā noplīsu ar nopietnu vainu, kurai pašam negribējās ticēt.
*****
Atrašanās kā zem lupas un atbildība, kas saistīta ar Valsts prezidenta amatu, protams, radīja zināmu ietekmi, bet esmu pieradis dzīvē iet uz mērķi un zinu: ja es nebūtu prezidents, rīkotos tieši tāpat. Manuprāt, sliktākais, ko grūtā brīdī var darīt, ir iekrist pesimismā un vainot visus citus. Gribas taču dzīvot – dzīvot pilnvērtīgi, un, ja esi spēka gados, padoties nedrīkst, jāiet uz priekšu! Papildu motivācija bija arī komandas atbalsts, viņi pat visgrūtākajos brīžos ticēja, ka man izdosies. Ar padošanos kļūt par nastu tuvajiem arī nav risinājums – iznāk, ka mēģini savu problēmu pārlikt uz viņu pleciem. Vai tad tāda ir mūsu dzīves sūtība? Nu nē taču!
******
Domāju, tuviniekiem bija grūtāk nekā man. Ja esi saslimis, nav variantu, ir jācīnās, jāizārstējas. Skaidrs, ka operācijas iznākums varēja būt dažāds. Viņi tajā brīdī droši vien bija izskaitļojuši visus iespējamos scenārijus, bet… kas bijis, tas pagājis, dzīve rit uz priekšu. Tikai reizēm, kad skatos kādas filmas, kur cilvēkam ir līdzīgas sirds problēmas, uzjundās atmiņas: «Jā, arī es esmu tam gājis cauri,» – un it kā ielecu notiekošajā. Bet pie sirds neķeru, tā ir tikai filma – epizode beidzas, un viss.»
*****
Izejot cauri grūtībām, vienmēr liekas, ka tagad rīkošos pareizāk, bet, ja atklāti, laiks iet uz priekšu, sirds operāciju cenšos aizmirst vai aizmirstas pats par sevi, un atgriežos pie vecajiem grēkiem. Tomēr esmu iemācījies, ka vismaz reizi gadā pie ārsta uz tehnisko apskati vajag doties, un to arī regulāri daru. Jo jāseko līdzi tam, kā jūtas organisms, – jaunāki jau neviens nepaliekam, var parādīties jaunas vainas vai saasināties esošās. Patlaban mana sirds nekā neliek par sevi manīt. Jāšķidrina asinis, bet citādi – cik aktīvs biju, tik arī turpinu būt.
Visu interviju lasi Santa+ un žurnālā Ievas Veselība, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨











































































