Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Situācija nobrieda
Kā spēcīgs nospiedums prātā palikusi pirmā reize, kad pieredzēju sava vīra Raita miega paralīzes lēkmi. Nekad nebiju ar ko tādu saskārusies, tāpēc izbīlis bija visai pamatīgs. Ir nakts. Guļam.
Pēkšņi pamostos no tā, ka dzirdu, kā mīļotais cilvēks blakus izdveš histēriskas, spalgas, augstas frekvences skaņas – tādus kā pīkstienus, it kā trūktu elpas.
Šķiet, ka, daļēji atrodoties pie apziņas, viņš izmisīgi cenšas saukt pēc palīdzības, bet bez panākumiem, jo ir paralizētas gan viņa kustības, gan runas spējas. Man nav ne jausmas, kas notiek un kas būtu jādara! Pirmais, kas nāk prātā – varbūt vīrs vienkārši murgo? Taču – nē, ātri vien saprotu, ka notiek kas neierastāks. Instinktīvi sāku viņu viegli kratīt un uztrauktā balsī teikt – celies, celies, celies!
Tā kā reakcija neseko, mani pārņem bailes: ja nu ar viņu notiek kas slikts?
Taču, par laimi, apmēram pēc pusminūtes, kas tajā brīdī šķiet kā vesela mūžība, viņš pamostas. Abi atvieglojumā nopūšamies.
Kopā esam vienpadsmit gadus, un miega paralīze joprojām mēdz būt klātesoša, tāpēc arvien biežāk prātā pavīd jautājumi – kāpēc cilvēka ķermenis ko tādu vispār pieredz? Vai ar laiku nevar kļūt sliktāk? Vai šī problēma iedzimst? Kā otram palīdzēt? Turklāt paralēli miega paralīzei Raitis arvien regulārāk novēro arī citus ar pašsajūtu un miega kvalitāti saistītus simptomus – grūtības koncentrēties, hronisku nogurumu, miegainību dienas laikā. Varbūt tas viss ir savstarpēji saistīts? Lai to noskaidrotu, dodamies uz Miega slimību centru.
Pirmie soļi skaidrības virzienā
«Neesmu liels runātājs, ikdienas skrējienā reizēm gadās arī ko piemirst, tāpēc labāk jau laikus apkopoju uz lapiņas galvenos pieturas punktus, lai atceros pastāstīt visu, kas šķiet svarīgs,» pirms vizītes pie dakteres Andas Nodievas man saka vīrs. Ļoti pārdomāti, klusi secinu.
Nelielā satraukumā burzot līdzpaņemto lapiņu, Raitis ierodas Miega slimību centrā.
Pēc vīra vēlmes esmu devusies viņam līdzi. Mūs laipni sagaida administratore un niansēti pastāsta, kā soli pa solim viss noritēs. Vispirms tiek palūgts aizpildīt anketu, kas, kā pēc tam uzzinām, ir Epvorta miegainības skala. Maksimālais punktu skaits, kas liecina par ļoti lielu miegainību dienas laikā, ir divdesmit četri, bet Raita gadījumā tie ir divdesmit. Konsultācijas sākumā daktere Nodieva bažīgi atzīmē: «Raiti, jūsu dienas miegainības rādītāji ir patiešām augsti.»
Seko gandrīz stundu ilga vizīte. Īsumā apkopoju svarīgāko.
Raita tēvam, visticamāk, bijusi miega apnoja, vecmāmiņai (no tēva puses) – miega paralīze.
Miega paralīzes lēkmes tiek piedzīvotas jau gandrīz divdesmit gadus, pamatā – iemigšanas sākumposmā. Elpošanas pauzes miegā nav novērotas, tāpat arī mēnessērdzība. Grūtību iemigt nav; medikamenti lietoti netiek. Naktsmiegs, kas ilgst vidēji līdz sešām stundām, pēc sajūtām ir diezgan trausls.
Miega paralīze (tāpat krākšana) lielākoties piemeklē tad, kad tiek gulēts uz muguras, taču vienā no pēdējām reizēm lēkme bijusi, arī guļot uz sāniem.
Raitis dalās, ko izjūt miega paralīzes laikā: «Lēnām slīgstu miegā un tad vienā mirklī pēkšņi tā kā iekrītu citā pasaulē, esmu kaut kur starp miegu un nomodu. Apzinos visu, kas notiek, bet nespēju pakustēties un pamosties. Esmu šausmu un panikas pārņemts, šķiet, ka man draud briesmas. Pusnomodā cenšos skaļi saukt – glābiet, pamodiniet mani! Taču vārdi uz āru nenāk. Tas ir baisi. Tikai tad, kad sieva mani pamodina, iestājas atvieglojums.»
Daktere Nodieva novērtē Raita augšējo elpceļu anatomiskās īpatnības, tai skaitā aukslēju apjomu un sakodienu, un, lai izslēgtu elpošanas traucējumus miegā (piemēram, miega apnoju, krākšanu), kā arī izvērtētu ar elpošanu nesaistītus miega traucējumus – miega paralīzi, narkolepsiju, bezmiegu, nemierīgo kāju sindromu un citus –, nozīmē polisomnogrāfiju mājās (divas naktis).
Tas ir izmeklējums, kas reģistrē organisma funkcijas nakts laikā, tajā skaitā smadzeņu darbību, skābekļa līmeni asinīs, elpošanas parametrus, ķermeņa kustības, sirdsdarbību.
Ņemot vērā polisomnogrāfijas rezultātus, paredzēts doties vai nu uz atkārtotu vizīti pie dakteres Nodievas, kuras kā plaušu ārstes specialitāte vairāk saistīta ar elpošanas traucējumiem miegā, vai arī pierakstīties uz konsultāciju pie cita speciālista.
Braucot mājās, Raitis atzīst, ka vizītē juties saklausīts, un ir gandarījums, ka beidzot tiek veikti pirmie soļi lielākas skaidrības virzienā. Tagad atliek vien gaidīt zvanu no Miega slimību centra, kad būs pieejama miega diagnostikas ierīce. Līdz tam cītīgi jāraksta miega dienasgrāmata, piefiksējot gulēto stundu skaitu naktī un pašsajūtu dienas laikā.
Par ko liecina polisomnogrāfijas rezultāti?
Pēc dažām nedēļām dodamies pēc diagnostikas ierīces. Feldšere parāda, kā mājās aparāts jāuzliek, jāieslēdz un kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tiek iedota līdzi arī miega kontroles sistēmas Sleep Profiler pamācība latviešu valodā. Tāpat jāaizpilda dažas anketas par kopējo veselības stāvokli un miega režīmu.
Ierīce jālieto divas naktis, un nākamajā dienā jānogādā atpakaļ Miega slimību centrā, kur speciālā programmā tiek ievadīti dati un izvērtēti rezultāti.
«Pirmajā vakarā ar sievas palīdzību piestiprināju ierīci pie galvas un ievietoju caurules uzgaļus nāsīs. Ar krūškurvja un vēdera siksnas piestiprināšanu gan tik veikli negāja, daudzajos vadiņos gandrīz apmaldījos, bet, lasot norādījumus un mēģinot vairākas reizes, viss izdevās. Noslēgumā vēl ap plaukstas locītavu un uz pirksta liekamo ierīču piestiprināšana, un nakts piedzīvojums varēja sākties.
Tā kā vadiņu bija daudz un ar trubiņām nāsīs gulēt nav pierasts, komfortabli nebija, taču, man pašam par pārsteigumu, aizmigu diezgan ātri.
No rīta ierīci izslēdzu, aizpildīju līdzi doto anketu un devos savās ikdienas gaitās. Šķita, ka arī otrajā naktī viss noritēja gludi, līdz pienāca rīts un pamanīju, ka elpošanas trubiņas kontaktligzda ir izrāvusies no galvenā aparāta. Ne es, ne sieva nakts laikā nepiefiksējām, kad tieši tas notika. Sapratām, ka rezultāti nebūs pilnvērtīgi, tāpēc izlēmām likt ierīci vēl trešo nakti,» par pieredzēto stāsta Raitis.
Kad ierīce tika nogādāta atpakaļ, vīrs elektroniski saņēma izmeklējuma rezultātus ar ziņu, ka miega apnoja nav konstatēta.
Tātad atkārtots pieraksts pie dakteres Nodievas nav nepieciešams.
No vienas puses – liels atvieglojums, jo elpošanas pauzes miegā tomēr saistās ar visai nopietniem veselības traucējumiem. Bet – ko tālāk? Uzzinām, ka par miega traucējumiem, kas nav saistīti ar elpošanu, tai skaitā miega paralīzi, paredzēts konsultēties ar psihiatri un miega speciālisti Olgu Kasu. Vizīte plānota pēc dažām nedēļām skaipā – tiešsaistes režīmā.
Noskaties video, kā medicīnas iestādē miega kabinetā tiek veikta polisomnogrāfija:
Izvirzītās hipotēzes
Attālinātajā konsultācijā daktere Kasa iztaujā Raiti par viņa fizisko un emocionālo pašsajūtu, ikdienas režīmu, apmierinātību ar darbu un attiecībām ģimenē. Tas, ko speciāliste sarunas gaitā uzzina un ko uzsver, – darba un atpūtas režīms ir visai haotisks un nesabalansēts, bieži vien vērojama pārstrādāšanās.
«Ļoti labi, ka ar polisomnogrāfijas palīdzību izslēdzām elpošanas traucējumus miegā, jo miega paralīze no malas tik tiešām var izskatīties pēc obstruktīvas miega apnojas,» norāda daktere Olga Kasa.
«Taču, tā kā miega paralīzes lēkmes turpinās, dažus gadus vērojama arī pastāvīga miegainība un nogurums dienas laikā un ik pa laikam pārņem neizprotams vājums ķermenī, jāturpina meklēt cēloni.» Ārste izvirza vairākas hipotēzes, kas varētu būt par iemeslu mana vīra simptomiem.
- Lai izslēgtu, ka hronisks nogurums ir kādu citu fizioloģisku procesu dēļ, piemēram, aknu un nieru darbības pasliktināšanās, dzelzs vai D vitamīna deficīts, pavājināta vairogdziedzera funkcija, nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta un veikt asins analīzes.
- Augstie dienas miegainības rādītāji liek aizdomāties par samērā retu un grūti atpazīstamu miega traucējumu narkolepsiju, kas ir hroniska neiroloģiska kaite, saistīta ar miega traucējumiem naktī un grūti pārvaramu miegainību dienas laikā, neatkarīgi no gulēto stundu skaita.
Smadzenes pietiekamā daudzumā neizstrādā hormonu, kas palīdz dienas laikā palikt nomodā, un cilvēks, veicot ikdienišķas un monotonas darbības, ik pa laikam var uz īsu brīdi (līdz pat dažām minūtēm) pēkšņi iemigt.
Arī katapleksija (muskuļu vājums intensīvu un pēkšņu emociju rezultātā) un miega paralīze nereti ietilpt narkolepsijas simptomātikā. Raita gadījumā – pirms ieteikt vērsties pie neirologa, kurš specializējas narkolepsijas jautājumā, būtu svarīgi saprast, vai, ieviešot uzlabojumus miega režīmā, dienas miegainības līmenis un nogurums saglabāsies tikpat spēcīgs.
- Ņemot vērā, ka cilvēkiem ar noslieci uz miega paralīzi (tai skaitā ģenētisku) ilgstošs miega trūkums, kas izmaina miega struktūru, var izraisīt ne tikai hronisku nogurumu un pastiprinātu miegainību dienas laikā, bet arī biežākas miega paralīzes lēkmes, tuvākās divas, trīs nedēļas Raitim uzdots pildīt miega dienasgrāmatu un vērot pašsajūtu.
Turklāt jāievēro konstants miega režīms: naktī ierasto sešu stundu vietā guļot astoņas stundas un ejot gulēt vienā un tajā pašā laikā neatkarīgi no tā – ir darba diena vai brīvdiena.
«Izvērtējot Raita polisomnogrāfijas rezultātus, guvu apstiprinājumu tam, ka miega efektivitāte pati par sevi ir laba. Tikai, iespējams, līdz sešām stundām miega diennaktī pilnvērtīgai atpūtai ir par maz,» ar secinājumiem dalās miega speciāliste.
- Vienlaikus psihiatre individuālā sarunā bez piederīgo klātbūtnes vēlas novērtēt Raita psihoemocionālo stāvokli. Nakts miegs tomēr ir kā spoguļattēls tam, kā jūtamies un ko darām pa dienu.
Nav retums, ka tik augsti rādītāji Epforta miegainības skalā ir kā simptoms depresijai vai izdegšanas sindromam.
Ja cilvēkam turpina būt neatrisinātas problēmas darbā, attiecībās, finanšu jautājumos un viņš nespēj tolerēt stresu savā ikdienā, arī ārsta sniegtie miega higiēnas ieteikumi var nestrādāt, jo iekšējais nemiers turpina lauzties ārā pa nakti, piemēram, ar sirds ritma traucējumiem, panikas vai miega paralīzes lēkmēm.
Atslēga – psihoemocionālais stāvoklis
Lai gan nācās pārplānot gan manu, gan vīra ikdienas režīmu tā, lai katru dienu varam doties pie miera jau desmitos vakarā, vēlme pēc iespējas ātrāk nonākt līdz atbildēm vairoja mūsu mērķtiecību. Trīs nedēļas paskrēja ātri.
Tas, ka individuālā vizīte varēja notikt attālināti – no jebkuras vīram ērtas vietas –, bija kā pluss, jo nebija jākavē darbs.
«Sarunā ar psihiatri iztirzājām manus miega dienasgrāmatas pierakstus un nonācām līdz secinājumam, ka regulārs astoņu stundu nakts miegs uzlabo manu pašsajūtu, garastāvokli un vairo enerģiju dienas laikā. Tāpat pieskārāmies tēmai – manas attiecības ar tēvu, kura diemžēl vairs nav šai saulē. Noslēgumā padalījos, kā pandēmijas ietekmē un nestabilās ekonomiskās situācijas dēļ diezgan ilgi tika piedzīvota visai spēcīga emocionāla spriedze,» dalās Raitis.
Taču pie neirologa vīram tomēr nebūs jādodas.
Kāpēc? «Ņemot vērā, ka tagad, kad nakts miegam tiek atvēlētas astoņas stundas, tik izteikta miegainība dienas laikā vairs nav manāma, pamata runāt par narkolepsiju kā diagnozi nav,» norāda daktere Kasa.
Viņa dalās ar gala secinājumiem: «Uzskatu, ka pastiprināta noguruma un dienas miegainības pamatcēlonis bija Raita psihoemocionālais stāvoklis: adaptācijas traucējumi, kā arī ieilgusi trauksme. Bažas par tuvāku un tālāku nākotni, nomācošas domas un šaubas par to, vai izdosies tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām, palielināja iekšējo trauksmes līmeni, kas savukārt negatīvi iespaidoja miega režīmu, vairojot miega paralīzes lēkmju iespējamību un pasliktinot kopējo pašsajūtu dienas laikā.
Tāpat kā depresijai ir dažādas sejas, arī trauksmi var izjust ļoti atšķirīgi. Vīriešiem bieži vien tā izpaužas ar psihisku uzbudinājumu un pārstrādāšanos.
Tādos gadījumos noder, ka kāds profesionāls un zinošs cilvēks no malas liek aizdomāties – varbūt nav vērts tik daudz strādāt un tik maz gulēt? Protams, retu reizi pārstrādāties ir normāli, organisms lielākoties spēj ar to tikt galā, bet ir jāsaprot – cik ilgi tas tā turpināsies? Jo ilgtermiņā šāds dzīvesveids atstāj būtisku ietekmi uz veselību un kopējo pašsajūtu,» uzsver psihiatre.
Apkopojot secinājumus, daktere Kasa uzmundrina Raiti, sakot, ka viņa prognozes ir labas. Taču, lai dienas miegainību un miega paralīzes lēkmes mazinātu līdz minimumam, ilgtermiņā jāievēro vairākas rekomendācijas.
- Jāievēro noteikts miega režīms un miega higiēnas pamatprincipi. Vajadzīgās nakts miega stundas katram var atšķirties, taču Raita gadījumā tām noteikti nevajadzētu būt mazāk par septiņām.
- Rītarosme un kontrastduša. Tas organismam palīdzēs pamosties.
- Rīta kafija. Vēlams to malkot pēc pusotras vai divām stundām pēc pamošanās.
- Jāpieraksta savas domas un jūtas. Jāpievērš uzmanība tam, kāda ir pašsajūta dienas laikā – vai nav vērojama iekšēja trauksme.
- Jāieplāno laiks sev. Tajā jānodarbojas ar sev tīkamām nodarbēm, piemēram, mūziku.
- Jāizprot miega paralīzes būtība. Lai arī miega paralīze ir visai biedējoša pieredze, kad miega laikā cilvēks uz brīdi (līdz pat pāris minūtēm) apzinās realitāti, bet ķermenis pakustēties nespēj, reizēm tiek pieredzēti arī šausminoši murgi un šķietama smakšanas sajūta, tas nav veselībai un dzīvībai bīstams stāvoklis. Jo labāk izprotam, ka šo miega fāžu nobīdi bieži vien izprovocē miega bads vai hronisks stress, jo mazāk trauksmainas un biedējošas šīs lēkmes šķiet.
- Ja vien iespējams, derētu apmeklē psihoterapeitu. Arī tad, ja nav nopietnu psiholoģisku problēmu, psihoterapija var būt noderīga ikvienam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, labāk izprastu sevi un cilvēkus sev apkārt. Mēdz būt gadījumi, kad kāds trauksmains notikums pagātnē – pirms pusgada, gada, pieciem, varbūt pat desmit –, kad cilvēks izjutis akūtu stresa reakciju, var negatīvi ietekmēt arī miega režīmu, kas kā neveselīgs ieradums (ar regulāru miega deficītu) turpina cilvēka dzīvē būt klātesošs joprojām.
- Regulāri jākonsultējas ar ģimenes ārstu, sekojot līdzi savai pašsajūtai un asins analīžu rezultātiem. Holesterīna rādītāji jau ilgāku laiku Raitim ir paaugstināti. «Nedomāju, ka tas tiešā veidā šobrīd ietekmē jūsu miega kvalitāti un kopējo pašsajūtu, bet drošības labad iesaku par šo jautājumu konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kopīgi izvērtējot nepieciešamību apmeklēt arī kādu no Latvijas ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra speciālistiem,» tā daktere Kasa.
Raita pārdomas par rezultātu
«Jau ilgāku laiku vēlējos nonākt līdz lielākai skaidrībai, kāpēc pieredzu savdabīgas lēkmes miegā un kāpēc nu jau pāris gadu jūtu lielu nogurumu un miegainību dienas laikā. Ne ar vienu citu, izņemot sievu, nebiju par savām miega paralīzes lēkmēm runājis, tāpēc ar interesi uzzināju par šo fenomenu ko vairāk.
Tikpat svarīgi bija izslēgt daudz nopietnākas veselības problēmas, tai skaitā miega apnoju.
Nu man ir daudz lielāka izpratne par to, kas ar mani notiek, tāpēc arī mazāka trauksme.
Arī es esmu izaudzis vidē, kur par emocijām nerunā. Bet speciālistu secīgi saliktā iemeslu ķēde ļoti pārredzami atainoja, cik būtisku ietekmi uz dzīves kvalitāti atstāj psihoemocionālie faktori, kas laika gaitā var ietekmēt arī fizioloģiskās norises ķermenī.
Lai gan ikdienā ar sievu cenšamies praktizēt emocionāli atklātas sarunas, ne vienmēr ar izrunāšanos savā starpā pietiek – ja problēmas sakne ir daudz dziļāka.
Tad nepieciešama profesionāļa – psihoterapeita vai psihiatra – palīdzība. To arī novēlu sev un citiem – atbrīvoties no sabiedrībā iesērējušās stigmas, ka vīrieši ir stipri tikai tad, ja nerunā par savām problēmām. Varbūt ir tieši otrādi?» – tā Raitis.
