• Kustini smadzenītes, lai atmiņa neklibo!

    Padomi
    Aiva Kanepone
    Aiva Kanepone
    24. marts, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Ierasts atmiņu uztvert kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Taču tā īsti nav. Par to gan aizdomājamies vien tad, kad piefiksējam – aizmirstam te to, te atkal ko citu. Un ar laiku tas var kļūt traucējoši. Kas notiek ar atmiņu un vai to var salabot, stāsta Pēteris Urtāns, smadzeņu treniņu centra «RigaBrain» vadītājs.

    Noslēpumainais atmiņas mehānisms

    Kāpēc īsti mums pasliktinās atmiņa? Izrādās, vispirms jāsaprot, vai vainīga ir pati atmiņa vai tikai slinkums un neprasme iegaumēt. Lai atmiņa darbotos efektīvi, jāiemācās vairākas tehnikas. Un katram pašam jāuzdod sev jautājums: kas man pasliktina atmiņu?

    Protams, atmiņu var vājināt fizioloģiski procesi, kas neļauj pārraidīt impulsus. Tur var būt vainojami ķīmiski procesi organismā.

    Lai smadzenes strādātu labi, par tām jāparūpējas.

    Traucēt var nogurums, emocionāli traumatiski pārdzīvojumi – skaidrs, ka pārdzīvojumi traucē atcerēties, jo prāts ir aizņemts ar ko citu! Interesanti ir ar stresu – ja tev atmiņa ir laba, neliels stress to tikai uzlabo, bet, ja atmiņa slikta, stress to var vēl pasliktināt. Taču ilgstošs stress to noteikti pasliktina. Atmiņu var bremzēt arī galvas traumas un medikamenti.

    Pabaro smadzenes!

    Atceroties veidojas jauni savienojumi starp noteiktām smadzeņu zonām, bet tiem nepieciešami būvmateriāli. Tāpēc smadzenes jāpabaro. Vairāki pētījumi rāda – ja bērni no rīta ēd pilnvērtīgas brokastis, tad brokastotājiem ir daudz labāki rezultāti atmiņas testos.

    Tieši tikpat ļoti smadzenēm vajadzīgs ūdens. Ja cilvēks cieš slāpes, koncentrēšanās un atmiņa pasliktinās par 20–30 procentiem!

    Vēl vienu būvmateriālu, kas veido savienojumus starp neironiem, ražo muskuļu šķiedras. Tam vajadzīgas fiziskās nodarbības! Bet ne par daudz, jo nogurums atmiņu pasliktina! Optimālais – trīsreiz nedēļā intensīva kustību pusstunda vai katru dienu septiņas intensīvas minūtes. Kaut vai paskraidi pa kāpnēm augšā un lejā!

    Ļoti, ļoti svarīga atmiņas pārtika ir miegs! Tas, ko tu apgūsti īstermiņa atmiņā, ir jānoglabā ilgtermiņa atmiņas plauktos, un tam vajadzīgs miegs.

    Vecums nav aizbildinājums

    Kā īsti ir ar vecumu? Vai katrs gads manu atmiņu novalkā? Pēteris apgalvo pretējo: smadzenes pa īstam nobriedušas ir nevis, kā agrāk uzskatīja, 30 gadu vecumā, bet gan 50 un 60 gadu vecumā. «Vecāki ļaudis atmiņas pasliktināšanos vienkārši noraksta ar saviem gadiem. Bet vecums nav iemesls, lai pasliktinātos atmiņa! Ir daudz cilvēku, kuri arī astoņdesmit gadu vecumā atmiņa ir tāda pati kā trīsdesmitgadīgiem.»

    Ir papētīts, kas raksturīgs tiem cilvēkiem, kuriem arī lielā vecumā ir laba atmiņa. Pirmkārt, tie ir ļaudis, kuru dzīvē ir vieta regulārām fiziskām aktivitātēm, kaut vai kārtīgām pastaigām. Otra svarīgā lieta – nemitīgs izzināšanas process.

    Tie ir cilvēki, kas mājās risina krustvārdu mīklas, iesaistās diskusijās, par kaut ko interesējas.

    Tiesa, nepietiek kaut kur sēdēt un vienkārši klausīties lekcijas, svarīgi, lai tās ir mācības, kur cilvēks piedalās pats. Visefektīvāk ir jebkuru informāciju uztvert tā, it kā pēc tam tā būtu, kādam jāatstāsta!  Viens no zelta likumiem – tas, ko tu izmantosi, tev atmiņā paliks. Tas, ko neizmantosi, pazudīs.

    Un trešais – cilvēki, kuriem ir laba atmiņa, parasti dzīvo ar apziņu, ka viss ir viņu pašu rokās. Viņi mazāk gaužas, bet vairāk dara.

    Taisnība, gados vecākiem cilvēkiem bieži vien vajadzīgs ilgāks laiks, lai iemācītos ko jaunu un noglabātu ilgtermiņa atmiņā.

    Bet pēc tam atcerēties viņiem patiesībā jābūt tikpat viegli kā jaunākiem ļaudīm. Protams, cits stāsts, ja atmiņu iespaido slimības un hormonu izmaiņas. Bet arī to jācenšas kompensēt ne vien, rūpējoties par smadzenēm, bet arī ar prāta treniņiem un iegaumēšanas metodēm.

    Ideālās smadzenes

    Jo smadzenes efektīvāk izmanto enerģiju, jo plašāka ir operatīvā atmiņa. Viens no labiem piemēriem – parasta saruna, kur tev patiesībā jāspēj gan uztvert to, ko tev stāsta otrs cilvēks, gan sagatavot atbildes. Tāpēc svarīgi, vai tev ir skaidras vai haotiskas domas. Ja tās ir skaidras, tad viegli atrast vajadzīgo. Ja haotiskas – tās grozās viena ap otru, un šajā domu ballītē daudz grūtāk atrast vajadzīgo. Galējais domu haoss ir šizofrēnija, kad pazūd realitāte.

    Kāda ir sajūta, kad smadzenes darbojas ideāli? Pēteris to salīdzina ar zelta stīdziņu: apkārt viss var brukt un gāzties, bet šo stīdziņu nekas nevar pārraut. Un tu daudz mierīgāk reaģē uz visiem notikumiem, arī tad, ja tie ir nepatīkami.

    Tad cilvēks jūtas viegli un stabili – ātri iemieg, naktī bez iemesla neuzmostas, no rīta bez piepūles pieceļas un jūtas izgulējies.

    Viegli koncentrējas, lasa un iegaumē tekstu un īpaši nežēlojas par savu atmiņu, nav izklaidīgs vai aizmāršīgs. Ikdienā jūtas līdzsvarots, bet stresa brīžos spēj konstruktīvi rīkoties un pēc stresa ātri tiek atpakaļ ikdienas ritējumā. Viegli komunicē ar citiem, nav neiecietīgs un aizkaitināms. Un bez sevišķas piepūles spēj iemācīties ko jaunu. 

    Ir cilvēki, kas par savām smadzenēm un savu atmiņu rūpējas kā par instrumentu un tiklīdz jūt, ka tie zaudē asumu, atkal noasina. Bet cilvēks, kurš nekad nav piedzīvojis optimālu smadzeņu darbību, nemaz nezina, uz ko tiekties.

    Uzlabo savu atmiņu!

    Atcerēšanās metodes

    • Domā līdzi: kā tu šo informāciju atstāstītu citam cilvēkam! Aktīvi iesaisties visā, kas tev jāatceras. Pieraksti, atkārto balsī, iztēlojies.
    • Kad tev jāatceras, izdomā, ko tu par šo jautājumu jau zini un ko vēl gribi uzzināt. Uzdod jautājumu un mēģini pats atbildēt!
    • Izvietojuma metode – kad kaut kas jāatceras, iztēlojies sev labi zināmu telpu, piemēram, savu dzīvojamo istabu, un jaunos faktus iztēlē izvieto tajā. Pēc tam tu domās tur atgriezīsies un vajadzīgo sameklēsi.
    • Triks ar tiltiņu – mācoties it kā pārmet tiltiņu uz to, ko jau mācījies, un to, ko mācīsies nākamajā reizē. Paskaties dažas lapas no iepriekšējās reizes materiāliem, apgūsti to, kas jāapgūst šodien, un mazliet ieskaties tajā, ko mācīsies nākamreiz.
    • Veido akronīmus – frāzes vai vārdus no iegaumējamo vārdu sākumburtiem. Klasiskais akronīms ir «apjūnseno» (ja nu tiešām nezini,  tas apzīmē gada mēnešus, kuros ir 30 dienas).
    • Centies vismaz kaut ko no iegaumējamās informācijas atrast pati, tad tas atmiņā saglabāsies labāk!
    • Veido piktogrammas – kad jāatceras, piemēram, pieci fakti, par katru uz lapiņas uzzīmē simbolu. Miegs – uzzīmē gultu, fiziskas nodarbības – skrējēju… Sevišķi efektīvi tas ir cilvēkam ar vizuālo atmiņu.
    • Lieto tēlaino domāšanu. Izmanto asociācijas, veidojot ķēdi ar lietām, kuras tu jau zini. Piemēram, PIN koda daļa var būt tavas mammas dzimšanas dienas datums. Vizualizē to, ko vēlies atcerēties.
    • Sadali. Īslaicīgā atmiņa patur aptuveni septiņas informācijas vienības vienlaikus. Esi viltīgs un sadali, piemēram, telefona numurus dali divciparu skaitļos.
    • Koncentrējies, ja vēlies kaut ko atcerēties vēlāk. Ja vajag, pārlasi vai pasvītro.
    • Pieraksti svarīgās lietas!
    • Organizē un sakārto vidi ap sevi.
    • Atslābinies! Saspringums pasliktina atmiņu.

    Trenē atmiņu!

    • Spēlē prāta spēles. Un kārtis! Mini krustvārdu mīklas.
    • Mācies dzejoļus un vārdus dziesmām!
    • Neraksti iepirkumu sarakstu, bet centies visu iegaumēt!
    • Katru dienu kaut nedaudz raksti un lasi.
    • Iepazīstoties ar cilvēku, centies paturēt prātā trīs lietas par viņu. Atceroties vārdu un uzvārdu, to ar kaut ko asociē!
    • Izveido savus testiņus. Novieto uz galda desmit nelielus priekšmetus, 10 sekundes tos aplūko, tad aizklāj un pārbaudi, cik no tiem atceries.
    • Raksti dienasgrāmatu!
    • Ik pa laikam centies kaut ko darīt ar otru roku – aktivizēsi ierūsējušās smadzeņu teritorijas.
    • Klausies mūziku un dejo.
    • Neticami, bet atmiņu uzlabo acu grozīšana. Pa trīsdesmit sekundēm paskaties ar abām acīm uz vienu, tad uz otru pusi.
    • Bieži tiecies un dari kaut ko kopā ar draugiem! Sarunas un jauni iespaidi lieliski trenē smadzenes.

    Parūpējies par smadzenēm!

    • Tām vajadzīgs kvalitatīvs miegs.
    • Sabalansēts uzturs, vismaz divreiz nedēļā zivis un citas polinepiesātinātās taukskābes, pietiekamā daudzumā ūdens.
    • Komunikācija ar mīļiem un tuviem cilvēkiem. Bet īsta, dzīva, bez telefona vai interneta starpniecības! Vislabākais trenažieris smadzenēm ir otrs cilvēks.
    • Izzināšana – izzini kaut ko, kas tevi saista. Vēlams, lai tas ir kaut kas tik aizraujošs vai jauns, lai tev šajā mirklī aizmirstas laiks un telpa.
    • Fiziskās aktivitātes! Tās apasiņo smadzenes un muskuļu darbības rezultātā rodas vielas, kas veido jaunus starpneironu savienojumus. Kaut vai dodies 30 minūšu ilgās intensīvās pastaigās!
    • Atmiņas procesos piedalās insulīns. Ja cukura līmenis pazemināts, atmiņa pasliktinās. Tādā brīdī apēd šokolādes gabaliņu!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē