Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Dita Lūriņa-Egliena: Teātrī novecot nav iespējams, bet var sarūgt un saskābt

    Padomi
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    27. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Dita Lūriņa-Egliena
    Foto: Matīss Markovskis
    Dita Lūriņa-Egliena
    Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa-Egliena nebaidās novecot, bet gan, kā pati saka, «sarūgt un saskābt». Šķiet, ka tas viņai gan nedraud vairāku iemeslu dēļ – intensīvs darbs, mammas pienākumi plus pašas stingri ievēroti veselības «uzpasēšanas» pasākumi. Ieskatieties, tie var noderēt jebkurai no mums!

    «Manā dienaskārtībā veselības tēma ir nepārtraukti – sevis un ģimenes dēļ. Visu laiku nākas sekot līdzi, reaģēt, jo izrādes un koncertus slimības dēļ atcelt nevar – tikai ļoti galējos gadījumos,» atzīst aktrise Dita Lūriņa-Egliena.

    «Manas rūpes par veselību ir kampaņveida, taču šīs kampaņas ir regulāras. Man ir bijuši dažādi fizisko aktivitāšu periodi – piemēram, bikramjoga jeb karstā joga, kriosauna… Kādu laiku to daru, un tad nāk nākamais eksperiments jeb Raiņa cikls,» viņa saka.

    «Agrāk nekad neticētu, ka to spēju, bet pašlaik katru darbadienas rītu pulksten septiņos jau esmu jogas grupas nodarbībā. Tā ir absolūta koncentrēšanās uz sevi – it kā lēni un mierīgi, bet katrs, kas to dara, zina, ka katrā jogas āsanā jeb pozā nostāvēt konkrēto elpu skaitu brīžiem nav nemaz tik viegli. Ķermenis tiešām sāk atkal justies dzīvs. Man tas bija kardināli nepieciešams izrādes Tango bez asinīm dēļ, jo uz to man jābūt labā formā.

    Joga patiesībā ir visur – tā ir universāla, jēgpilna padarīšana, un patiesībā jogas pozas mums daudziem, sevišķi tiem, kas strādā ar ķermeni, jau ir pazīstamas. Tas, kurš nekad nav bijis uz jogu, pirmo reizi aizejot, varētu teikt: «Bet es taču daudz ko no šitā visa jau zinu!» Pēc rīta jogas man arī labāk strādā galva – tūlīt pēc tam man patīk apsēsties pie kafijas un izplānot darbus, jo vakarā plānošana ir ļoti apgrūtinoša.»

    Vai es gribētu vēlreiz piedzīvot astoņpadsmit gadus? Nē, paldies! Man patīk iet uz priekšu un atstāt jaunības muļķības aiz muguras, jo mums var būt vecuma dullības!

    «Teātrī novecot nav iespējams, bet var sarūgt un saskābt. Tas ir tas, no kā man ir bail un ko es negribu. Ir par sevi laikus jārūpējas – gan par garīgo, gan par fizisko veselību. Un ir dabiski ļaut sev pieaugt un kļūt vecākai,» norāda Lūriņa-Egliena. «Patiesībā mums patīk būt vecākiem, mierīgākiem, gudrākiem, redzošākiem, bet kaut kādas pieņemtas normas dzen mūs diskomfortā par to, kas dabiski notiek. Pilnasinīgi un jauneklīgi dzīvot savā vecumā – tur ir kaifs!»

    Dita Lūriņa-Egliena žurnālam «IEVAS Veselība» neliedza padomus un savus ieteikumus labākai pašsajūtai. Te būs daži no tiem un viena recepte dāvanā!

    • Pret ērcīgumu! Citreiz pietiek parunāt ar kādu, citreiz izkliegties, citreiz iedzert vīnu, citreiz – ūdeni, citreiz bišķiņ pagulēt, citreiz uzdziedāt… Arī jauna kleita, svārki, bikses, auskariņi – tas diezgan labi atsaucas uz veselību. Jābūt žēlsirdīgai pašai pret sevi! Un pat ja kāds tavs paradums nav veselīgs, nevajag sevi par to grauzt. Var uzdāvināt sev kādu veselīgāku paradumu – kā dāvanu, nevis kā sodu!
    • Brokastīs – divas olas. Es ļoti ilgi mācījos ēst brokastis, bet šobrīd tā ir mana galvenā ēdienreize. Varu apēst ļoti lielas un sātīgas brokastis, bet visbiežāk tās ir divas vārītas olas ar sāli, un tad varu skriet tālāk. Dienas skrējienā ēdienkartē obligāti jāparādās dārzeņiem un salātiem. Nesaucu sevi par veģetārieti, bet kopš vasaras neesmu ēdusi gaļu, kaut gan, iespējams, lielāka aukstuma laikā gaļu tomēr vajadzēs. Izslēdzot no ēdienkartes gaļu, ļauju sev to prieciņu, proti, ēst vārītus kartupeļus, bet citādi gaļas un kartupeļu kombinācija ir par smagu. Vakaros cenšos neēst, bet, ja pauze bijusi liela, tad nemokos badā un ēdu.
    • kviešu miltiem un kūkām. Cenšos atteikties no visiem kviešu miltu izstrādājumiem. Agrāk man ļoti garšoja bulciņas, kūciņas un lauku tortes, bet jau sen esmu to visu izslēgusi no ēdienkartes. Reti, bet gadās, ka tomēr vēl sagribas. Tad paņemu, pažļembāju un nodomāju: labāk izspļaut. Tas man neko nedod, tad kāpēc to vēl rīt lejā?! Labāk izspļauju un nekreņķējos, ka ķermenī ir iebāzts kaut kas, ar ko pēc tam jācīnās un jādomā, kā to dabūt ārā. Saku arī saldiem jogurtiem, batoniņiem, šokolādei un končām – tas viss ir aizgājis pa to pašu taku, kur kūkas un bulciņas. Patiesībā arī visās par it kā ļoti veselīgām uzskatītajās maizēs ir kvieši. Tīras rudzu maizes piedāvājums ir mazs. Ja ēdu maizi – tad visdrošāk Lāču un Ķelmēnu.
    • Aptieciņā Cola cola. Ja sāp galva – man palīdz, ja izdzeru mazo pudelīti kolas. Arī, kad bērniem ir vemšana, caureja, – kola labi strādā. Uzskatu, ka tā būtu jāpārdod aptiekās, uzrādot recepti.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē