• Šobrīd

    weather img

    Rīga +8°C Daļēji apmācies, D vējš, 2.06 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Atkal smeldz mugura

    Muguras sāpes
    Indra Ozoliņa
    17. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Rudenī rokam kartupeļus, ziemā tīrām sniegu. Lai darbu paveiktu līdz galam, muskuļus pārslogojam, un tie sāk protestēt. Skaidro Dr. med. IRINA EVANSA, algoloģe, Rīgas 1. slimnīcas Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un Sāpju klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes docente.

    Pirmais organisma brīdinājums par muskulatūras pārslodzi un nepieciešamību atslābināt un nostiprināt muskuļus, ir tā dēvētās miofasciālās sāpes. Smeldzošās, asās vai trulās sāpes, kas izpaužas kādā konkrētā muskuļu reģionā, kur ir muskuļu bojājums, var sākties gan pēkšņi, gan pakāpeniski. 

    Šīs sāpes no citām atšķiras ar to, ka sāpošajās vietās var sataustīt saspringuma kūlīšus jeb trigerpunktus, kuros sāp stiprāk nekā citviet. Tie radušies no muskuļu pārslodzes izraisītas ķīmiskās reakcijas. 

    Visproblemātiskākā – jostas daļa

    Atgādināšu, ka ķermenī ir 424 šķērssvītrotie muskuļi, kuri savienoti ar fascijām, tāpēc arī radies nosaukums miofasciālās sāpes. Pārslogojot muskulatūru, kas veido līdz 40 procentiem no ķermeņa masas, var sāpēt jebkurš muskulis, taču visbiežāk sāpes rodas mugurkaula jostas un krustu daļā, uz kuru gulst vislielākā slodze staigājot vai veicot kādu fizisku darbu. 
    Sāpju stiprums un veids atkarīgs no tā, cik ilgi muskulis bijis pārslogots, un no sāpju iemesla – vai bijusi ilgstoša statiska poza vai arī dinamiska pārslodze. Muskuļu sāpes var provocēt kritieni vai citas traumas, kā arī ilgstošs vai spēcīgs stress. 

    Nedrīkst ignorēt

    Vienmēr prasu pacientiem raksturot sāpju stiprumu, jo tas nosaka ārstēšanas veidu. Ir noteikta skala, kuru izmantojot pieņemam, ka sāpes ir no 0 līdz 100 procentiem, vai arī iedomājamies lineāro skalu, kad sāpes tiek raksturotas no 0 līdz 10 ballēm. Pēc tās, ja ir 0, tad nesāp, bet 10 nozīmē, ka sāpes ir neciešami stipras. Ja sāpes pārsniedz 5 un ir vismaz divas reizes nedēļā, jāsāk rīkoties. 

    Ja pacients raksturo sāpes ar 5 ballēm, parasti izmanto 2 vai 3 ārstēšanas metodes, ja vairāk par 5 ballēm, tad 4–5 metodes. Svarīgi zināt, cik stipri sāpēja, kad sāpes sākās un pēc kādas ārstēšanas metodes izmantošanas.

    Ar sāpēm nevajadzētu mēģināt sadzīvot, jo, nepievēršot tām uzmanību, sāpju impulsi no muskulatūras sūta impulsus caur muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm, kas tālāk tos novada pārējām ķermeņa daļām, veicinot izplatību uz citiem muskuļiem – ne tikai mugurā, bet arī ekstremitātēs. 

    Neārstējot vai ārstējot nepietiekami, miofasciālās sāpes pēc 3–6 mēnešiem parasti kļūst hroniskas un, kad tās izplatās un ģeneralizējas, var pārvērsties par fibromialģiju. Tad nepieciešama agresīvāka ārstēšana un daudz spēcīgāka medikamentu artilērija: blokādes, pretiekaisuma preparāti, antidepresanti un pat narkotiskie pretsāpju līdzekļi. 

    Plāns, kā palīdzēt:

    • Vispirms vajadzētu pierakstīties pie ārsta un noskaidrot sāpju iemeslu. Taču, kamēr gaidi konsultāciju, ja sāpes ir noteiktās vietās un atsevišķos punktos sāp vairāk, vari droši šos punktiņus pamasēt pati, vai arī aicināt palīgā kādu tuvinieku. Galvenais ir mazināt muskuļu saspringumu. Pieraksties arī pie masiera – kad akūtās sāpes būs mazinājušās, noderēs profesionālās masāžas kurss.  
    • Nevajag likties gultā, taču sevi pasaudzēt gan – fiziskas aktivitātes var sāpes pastiprināt, jo muskuļi ir piesaistīti kauliem.
    • Nākamais solis, lai mazinātu muskuļu iekaisumu, ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – ibuprofēns, naproksēns, diklofenaks vai citi. Ja tiem, lietojot pareizi pēc instrukcijas 2 vai 3 reizes dienā, nav efekta, vari pievienot paracetamolu, jo šim medikamentam ir izteiktāka centrālā un pretsāpju iedarbība. Pieaugušajiem efektīva būs 1000 mg liela deva – 
    • mazākai nav jēgas. 
    • Lai aktīvās vielas neiedarbotos uz kuņģi, vari izmantot diklofenaka, ibuprofēna vai cita pretiekaisuma līdzekļa plāksteri vai ziedi. Zāļvielas noteikti nokļūs mērķī, jo muskuļi atrodas tieši zem ādas. Labāk sildošu vai vēsinošu ziedi? Akūtām sāpēm iekaisuma mazināšanai iesaka aukstumu, bet hroniskām – siltumu. Daudzi mani pacienti par labu atzīst arī zirgu ziedi, taču to gan nevaru komentēt. Katrā gadījumā, ja izmēģini vienu ziedi, kas nepalīdz vai palīdz nepietiekami, nopērc citu, un ja arī tā neremdē sāpes, nav jēgas turpināt.   
    • Ja nesteroīdā pret­iekaisuma līdzekļa un paracetamola kombinācija nav bijusi efektīva, ārsts atkarībā no situācijas izrakstīs antikonvulsantu – pregabalīnu, gabapentīnu vai citu. Muskuļus atslābinoša un sāpes mazinoša iedarbība piemīt arī miorelaksantiem, piemēram, midokalmam vai citiem, un atsevišķiem antidepresantiem, kuri nereti ieteicami arī tad, ja muguras sāpes nepavada depresija.  
    • Noteikti iesaku fizioterapijas procedūras, piemēram, magnētterapiju vai ultraskaņu. Tās mazinās iekaisumu, uzlabos asinsriti, atslābinās muskulatūru un līdz ar to remdēs sāpes. Visticamāk, tās nepalīdzēs kā monoterapija, taču, lietojot kopā ar citām metodēm, efekts neizpaliks.    
    • Ja nepalīdz ne medikamenti, ne procedūras, vai arī to efekts nav pietiekams, sāpju punktos var ievadīt lokālus anestētiķus vai kortikosteroīdus, kuriem piemīt spēcīga pretiekaisuma darbība. Blokādes atkārto tikai tad, ja jau pēc pirmās jūtams efekts. Aplams ir diezgan izplatītais uzskats, ka tās jāveic desmit reizes un tikai tad būs jūtama iedarbība. Blokādes ir diezgan efektīvas, taču, ja nepalīdz, tad, kā likums, jāmaina to veids vai jāizmanto cita ārstēšanas metode. No kortikosteroīdu blaknēm nevajag bīties, jo zāļu koncentrācija tiek aprēķināta tā, lai tie iedarbotos lokāli trigerpunktos un lai nerastos blaknes. 
    • Veicot blokādes, noteikti turpini lietot arī medikamentus, veikt procedūras un masāžu, nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu, lai efektīvāk atslābinātu muskulatūru.
    • Pacienti man bieži prasa, vai ir vērts lietot dažādus televīzijā reklamētus aplikatorus un ierīces. Darīt to var, taču daudz naudas gan tam nevajadzētu tērēt, jo nav garantijas, ka palīdzēs.  
    • Un pats galvenais – kad akūtās sāpes beigušās, nostiprini muskuļus! Man ir bijuši pacienti ar izteiktām mugurkaula izmaiņām, taču tiem, kas nodarbojas ar vidēji smagām fiziskajām aktivitātēm un sporto, mugura nesāp. 

    Īpašais jautājums

    Cenšos medikamentus lietot iespējami mazāk. Ja sāpes pēc tabletes iedzeršanas atlaižas, vai zāles turpināt lietot?

    – Vienreizēju devu lieto tikai vienreizējām sāpēm, kad sāpes izzūd un neatkārtojas. Pacienti man bieži stāsta, ka dzer tableti, kad sāp, pa vienai dienā. Tā rīkoties ir nepareizi! Zāļvielām, lai tās sāktu darboties, organismā jāsasniedz noteikta koncentrācija. Tikai tad, ja medikamentu lieto regulāri katru dienu, tas nokļūs līdz sāpju receptoriem un sāks darboties. Pāragri pārtraucot lietot zāles, sāpes var atkal sākt ietekmēt organismu.

    Pretsāpju medikamentu regulāra lietošana akūtajā periodā sāpes ne tikai nomāc, bet arī ārstē – samazina iekaisumu un bloķē to izplatīšanās ceļu.

    Katram medikamentam ir sava maksimālā deva. Lai izvairītos no iespējamām blaknēm, sāc ar mazāku vai vidēju devu. Un, tā kā katram medikamentam ir savs ceļš, kā tas ārstē sāpes, stipru sāpju gadījumā izmanto vairāku medikamentu grupas. Ja ārsts izrakstījis vairākas zāles, nevajag apšaubīt, vai nebūs par daudz.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+