Ir, bet maz zina
Bija 2003. gada septembris, kad Veselības ministrija izdeva rīkojumu, ka Latvijā atļauts būt sāpju medicīnai jeb algoloģijai (grieķu valodā algos nozīmē sāpes, logos – mācība). Faktiski tajā pašā gadā sākās arī sāpju ārstēšana Stradiņa slimnīcā. Tagad mums ir Sāpju aprūpes nodaļa, kas ir Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas struktūrvienība un nodrošina hronisko sāpju pacientu aprūpi. Tur gan diagnosticē, gan nozīmē ārstēšanu, gan konsultē citās slimnīcas nodaļās kolēģu pacientus ar pēcoperāciju, pēcmanipulāciju vai pamatslimības izraisītām sāpēm.
Mums ir arī Sāpju aprūpes ambulatorais konsultatīvais kabinets, kur algologi plānveidā pieņem hronisku sāpju pacientus ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, iespējamas arī maksas konsultācijas bez nosūtījuma.
Kādreiz ģimenes ārsts jau uzrakstījis priekšā, ka viņa pacientam nepieciešama blokāde…
Citi lasa
Nē, mēs paši spriežam, ko vajag, ko ne! Stradiņa slimnīcas algologs poliklīnikas kabinetā izvērtē, vai cilvēku sūtīt uz blokādi vai citu mazinvazīvu metodi. Atkarībā no vajadzības var veikt gan epidurālās (starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem), gan fasešu (starpskriemeļu) locītavu, gan sakroileālās locītavas (starp krusta un gūžas kaulu), trigerpunktu (savilkta muskuļa) blokādes, gan epidurālu atsāpināšanu. Pacientus nosūtām arī uz Algoloģijas dienas stacionāru, ja viņiem vajag padziļinātu sāpju novērtēšanu, diagnostiku, ilgāku ārstēšanu. Reizi nedēļā Sāpju aprūpes nodaļā notiek specializēti sāpju konsīliji gan pacientiem, kas ārstējas Stradiņos citās nodaļās, gan dienas stacionārā, gan ambulatorajiem pacientiem. Pacientu atlasi uz konsīliju veido arī paši algologi.
To visu Stradiņu sāpju ārsti nodrošina. Iespējas ir, tikai žēl, ka ne visi, kas hroniski cieš no sāpēm, par to zina.
Kā nokļūt?
Cilvēks no rīta pamostas, un viņam jau sāp – te ceļu locītavas, te pleca locītava, te mugura. Ik dienu viņš pavada ar sāpēs saviebtu seju un prātu, jūtas ērcīgs un bojā nervus saviem radiem. Kad kāds no tuviniekiem saka: «Nu aizej taču pie daktera…» – seko īgna atbilde: «Ko tie ārsti man palīdzēs?!»
Šajā situācijā viņam vispirms būtu jābūt kontaktā ar savu ģimenes ārstu, vairumā gadījumu viņi ļoti labi noorientējas, par kādām sāpēm ir runa.
Visbiežākās ir muskuloskeletālās sāpes, un to ārstēšanai vajadzīga multimodāla pieeja, dažādas metodes.
Vispirms tā ir pacienta pašaprūpe. Viņš pats gādā par savu kondīciju, veic atbilstošus vingrojumus, nēsā atbilstošus apavus, atmet smēķēšanu, atbrīvojas no liekajiem kilogramiem. Pats seko līdzi savam dzīvesveidam, cenšas mazāk stresot, plānot laiku, neatlikt darāmo uz pēdējo brīdi, lai izvairītos no hroniska miega bada un pārguruma.
Ģimenes ārsts pacientu nosūta pie rehabilitācijas speciālista uz procedūrām, pie fizioterapeita, vajadzības gadījumā ar dažādiem nomierinošiem līdzekļiem viņam nostiprina sāpju panesamību, paaugstina sāpju slieksni, ja ir kādi psiholoģiski veicinoši faktori – nervozitāte vai kas tamlīdzīgs.
Pie reizes tas palīdz arī pret miega traucējumiem, kas parasti ir šiem pacientiem.
Un tad, ja ģimenes ārsts uzskata, ka cilvēks tomēr netiek galā ar sāpēm un nepieciešama specializēta palīdzība, viņu sūta pie algologa. Stradiņa slimnīcā mēs esam seši sāpju ārsti. Uz konsultāciju jāpiesakās pa vienoto pierakstu telefonu 67069280, iespējama arī elektroniska reģistrācija slimnīcas mājaslapā.
Rindas ir, bet normālas
Latvijā ir vairāk nekā 70 sertificētu algologu, vairums Rīgā, taču algologi konsultē arī reģionos. Iespējami valsts apmaksāti pakalpojumi, bet ne visur, un ir privātprakses. Pieejamība ir, bet tādas – uz sitiena – gan nav. Pie algologa var tikt tuvākā mēneša vai mēnešu laikā.
Ko ar akūtām sāpēm?
Ar pirmreizējām akūtām un subakūtām sāpēm pie algologa parasti nevēršas. Pēkšņas sāpes ir pirmā līmeņa ārsta kompetence. Tātad jādodas pie ģimene ārsta. Ir divu veidu situācijas. Pirmā: cilvēks pazīst savu slimību un saprot, ka uznākušās sāpes ir vecas lietas paasinājums. Tad jārīkojas kā iepriekšējā reizē. Ja sāpes ir citādas nekā agrāk un šķiet, ka tās ir draudošas, tad jārīkojas kā neatliekamās situācijās: zvans ģimenes ārstam, primārās aprūpes ārstam vai neatliekamās palīdzības dienestam. Jo jāizvērtē, vai šīs sāpes nenorāda uz kādu pavisam citu un bīstamu patoloģiju.
Algologu īpašais ierocis – zāļu kombinācijas
Medikamentu grupas kombinē gan akūtos sāpju periodos, gan tad, kad vajag ilgāku ārstēšanu. Parasti tās ir pirmās rindas pretsāpju zāles, piemēram, paracetamols, kas iedarbojas uz sāpju ceļiem, otra grupa ir pretiekaisuma līdzekļi, kas darbojas bojājuma vietā. Tagad ir šādas medikamentu kombinācijas arī vienā tabletē. Plus vēl kāds medikaments atkarībā no situācijas.
Varbūt vajag palīdzēt muskuļiem ar atslābināšanu un ar kādu līdzekli, kurus lieto pie nervu slimībām, bet kuri ietekmē sāpju mehānismu, sāpju ceļus.
Tie ir specifiski medikamenti – atsevišķi antidepresanti un atsevišķi pretepileptiskie līdzekļi. Dažos gadījumos jālieto arī narkotiskie līdzekļi. Bet tas viss rūpīgi jāizvērtē. Veiksmīga medikamentu kombinācija ļauj ar sāpēm tikt galā ātrāk, bet vienmēr jāņem vērā arī visas blaknes. Viena no tipiskām kļūdām, ko pacienti pieļauj: ārsts izraksta zāles pret sāpēm, un cilvēks pats vēl nopērk un lieto kādu bezrecepšu pretsāpju līdzekli no tās pašas medikamentu grupas.
Ģimenes ārsts pie algologa nosūta, ja ir…
- Locītavu, muskuļu, saistaudu un mīksto audu sāpes.
- Pēcoperāciju un pēctraumatiskas sāpes.
- Muguras un nervu saknīšu slimības – radikulopātijas – sāpes.
- Hroniskas galvassāpes.
- Hroniskas iegurņa – uroģenitālas – sāpes.
- Neiropātiskas sāpes (piemēram, pie cukura diabēta).
- Neiralģijas, arī ja ir iekaisis trīszaru nervs sejā.
- Onkoloģiskas sāpes.
Kā noritēs vizīte pie algologa?
- Ārsts tevi iztaujās par slimības simptomiem un norisi. Viņš interesēsies arī par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem un ārstēšanos, tādēļ paņem līdzi gan līdz šim veikto izmeklējumu datus, gan arī lietoto medikamentu sarakstu.
- Veiks izmeklēšanu – pārbaudīs jušanu, kustības, refleksus – un, ja nepieciešams, noteiks papildu izmeklējumus.
- Sagatavos tieši tev visvairāk piemēroto ārstēšanās programmu.