13 svarīgi jautājumi par vairogdziedzeri

Kādi izmeklējumi nepieciešami, dodoties pie endokrinologa?

Pirmkārt, jāņem līdzi analīžu atbildes. Endokrinologu interesēs vairogdziedzera hormonālais spektrs jeb funkcionālie rādītāji. Otrkārt, lai vairogdziedzeris būtu izmeklēts ar ultrasonoskopu.

Citādi, ja tā visa nav, pirmajai vizītei pie endokrinologa, kura visbiežāk ir gaidīta vairākus mēnešus garā rindā, absolūti nav jēgas – iztērēts laiks un nauda.

Ultrasonogrāfija parāda vairogdziedzera strukturālās izmaiņas, taču visu to, par ko sūdzas sieviete, – salšana, cikla traucējumi, svara pieaugums, garastāvokļa izmaiņas, kognitīvie traucējumi – nosaka vairogdziedzera funkcionālās izmaiņas, tāpēc ārstam svarīgi zināt vairogdziedzera hormonālo spektru.

Kurā vecumā būtu jāuztaisa pirmā vairogdziedzera ultrasonogrāfija, ja nekas nekaiš?

Pēc piecdesmit gadu vecuma noteikti ieteicams reizi gadā pārbaudīt tireotropo hormonu līmeni jeb TSH, un, ja tas ir normāls un vairogdziedzerim nav nekādu ne vizuālu, ne sataustāmu izmaiņu, nekas nav jādara. Lai veiktu kādu izmeklējumu, ir jābūt mērķim, kāpēc to dara.

Protams, ja sieviete ir riska grupā – ja kādam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijis vairogdziedzera vēzis –, tad ultrasonoskopija varētu būt ļoti nozīmīga.

Otrs variants – ja parādās simptomi, kas saistīti ar vairogdziedzeri. Piemēram, izteikts kakla priekšējās virsmas palielinājums vai pēkšņi rodas rīšanas grūtības, elpošanas grūtības.

Ko nozīmē mezgliņi vairogdziedzerī?

Mezgliņi pēc būtības ir struktūras pārmaiņas, kad dažādu iemeslu dēļ notiek vairogdziedzera šūnu proliferācija jeb vairošanās noteiktos apgabalos – veidojas šūnu grupiņas, nevis pārveidojas, aug viss vairogdziedzeris. Parasti ārstiem patīk kontrolēt, vai šo mezgliņu katru gadu kļuvis vairāk, un to var redzēt sonoskopiski. Vēl var konstatēt, vai mezgliņi turpina palielināties un kādi tie izskatās.

Latvijā katrai trešajai sievietei, kurai vairogdziedzeris skatīts ar ultrasonoskopu, atrod mezgliņus. Un, jo cilvēks vecāks, jo mezglainība parādās biežāk.

Viens no skaidrojumiem, kāpēc mezgli veidojas, ir stāsts par joda daudzumu uzturā, it īpaši bērnībā – tā patiesi pietrūcis. Arī iedzimtībai ir sava nozīme – tendence veidoties mezgliem pārmantojas.

Kāpēc svarīgi mezgliņus novērot?

Tā kā šūnas vairojas lokāli vienā vietā, tas ir risks onkoloģiskām izmaiņām. Tāpēc, ja atrod mezglus, tos novēro dinamikā. Šobrīd arī Latvijā izmanto speciālu TIRADS klasifikāciju – standartu, pēc kura mezglus iedala pakāpēs.

No 1. līdz 3. pakāpei ir labdabīgi mezgli un nepieciešama kontrole reizi gadā.

Savukārt TIRADS 4A parāda, ka mezglam redzama viena pazīme, kas vieš aizdomas par vēža šūnu klātbūtni, 4B – divas, 4C – trīs pazīmes, un endokrinologs nosaka, cik bieži jāpārbaudās. Piektās pakāpes –TIRADS 5 – mezglus jau traktē kā vēzi, jo saskatītas četras un vairāk malignitātes (ļaundabības) pazīmes, un tādus operē uzreiz.

Kāpēc operē tikai tad, kad ir piektā pakāpe, nevis ātrāk?

Kopumā vairogdziedzera mezgli mainās ļoti lēnām. Pieņemsim, ka mezgls ir maza izmēra – no diviem trim milimetriem līdz diviem centimetriem… Tādi ikdienā netraucē, un mūsdienās vairs neuzskata, ka tie būtu jāoperē. Jebkura invazīva iejaukšanās organismā nes komplikācijas. Protams, ir situācijas, kad mezgli uzreiz jāoperē.

Bet neskaidros gadījumos tiek veikta punkcija – ar tievu adatu no mezgliem paņem šūnas un tās laboratorijā analizē.

Ja vairogdziedzeris strauji palielinājies, ultrasonogrāfijas kontrolē ņem daudz lielāku audu gabaliņu un skatās ar mikroskopu. Tas arī palīdz noskaidrot, operēt vai ne. Vēl veic vairogdziedzera scintigrāfiju. Tātad vairogdziedzeri iekrāso ar radioaktīvo jodu ļoti nelielā koncentrācijā vai tehnēciju 99, un radioloģijas speciālists var pateikt, vai šie mezgli uzkrāj šo vielu vai ne.

Ja nekrāj, tos sauc par aukstiem mezgliem, jo tie nefunkcionē, un šādi mezgli no onkoloģijas viedokļa ir mazliet bīstamāki, it īpaši vīriešiem.

Tad endokrinologam ir pamatotāks iemesls pārliecināt cilvēku par operācijas nepieciešamību, lai gan vairogdziedzera mezgli ir maziņi.

Vairogdziedzera vēži ir dažādi. Ir tādi, kas aug ļoti strauji, un ir tādi, ar kuriem tīri labi iespējams tikt galā. Visagresīvākais ir anaplastiskais vairogdziedzera vēzis, kurš biežāk piemeklē seniorus, tas strauji aug, dod metastāzes, un ir maza dzīvildze.

Kura ir biežāk sastopamā problēma – vairogdziedzera pārāk lēna vai pārāk aktīva darbība?

Hipofunkcija – kad vairogdziedzeris strādā gausāk. Nosacītais slinkums var attīstīties vienkārši ar vecumu – cilvēkiem pēc četrdesmit pieciem, piecdesmit gadiem vairogdziedzera funkcija nedaudz mazinās, un tas nav labi citiem orgāniem, ieskaitot sirdi.

Pakāpeniski attīstītās problēmas ar taukvielu maiņu, holesterīnu…

Ir tā sauktās subklīniskās vairogdziedzera nepietiekamības formas, kad slimības izpausmju nav nekādu, bet laboratoriski šo to jau var atrast. Ja vairogdziedzeris lēnām izsīkst pavisam un vairs nespēj saražot hormonus, tad attīstās hipofunkcija.

Kas izmainās sievietes dzīvē, ja vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz hormonu?

Biežākā pazīme ir svara pārmaiņas, bet runa ne tik daudz par sajūtu, ka kilogrami nākuši klāt, drīzāk par tūskainību, šķiet, ka liekais šķidrums neizvadās. Varētu sūdzēties par salšanas sajūtu, izteiktu miegainību, nogurdināmību, par samazinātu spēju koncentrēties, par atmiņas traucējumiem. Par aizcietējumiem. Par sausu ādu.

Pie smagākām formām mainās balss tembrs, tā kļūst it kā piesmakusi.

Var būt matu izkrišana, smagākos gadījumos arī uzacu un skropstu. Sievietēm auglīgajā vecumā būs menstruālā cikla traucējumi, mēnešreizes pazudīs. Dažkārt var būt samazināta svīšana. Vairogdziedzera funkcijai samazinoties, viss palēninās. Tāpēc var paaugstināties zema blīvuma holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs.

Kāpēc vairogdziedzeris tik ļoti ietekmē norises mūsu organismā?

Nevar atdalīt vienu orgānu vai dziedzeri no kopējā organisma. Pieņemsim, sieviete sūdzas par sirdi, par aritmiju… Dažkārt aritmijas cēlonis var būt vairogdziedzera paātrināta darbība jeb hiperfunkcija. Cilvēkam pirmo reizi ir šī aritmijas epizode, viņš nokļūst stacionārā, kur, ja nepagaida, kamēr tiks uztaisītas analīzes, lēkmi kupē, ievadot, pieņemsim, amiodaronu – medikamentu, kas satur ļoti daudz joda.

Tas ir pavisam nelāgi, jo pēc tam var vēl vairāk veicināt paātrināto vairogdziedzera darbību.

Šis bija tikai piemērs, lai nodemonstrētu, ka vairogdziedzeris nedzīvo izolēti, tāpat kā sirds nedzīvo viena pati savu dzīvi. Visas organisma sistēmas ir cita no citas atkarīgas.

Cilvēkam bieži jādzer zāles asinsspiedienam, sirdij. Ko darīt, ja klāt nāk vēl zāles vairogdziedzerim?

Piemēram, ja ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, ātrs pulss, augsts asinsspiediens, cilvēks lieto zāles arī pret paātrinātu sirdsdarbību un pret augsto spiedienu. Bet, ārstējot vairogdziedzeri, samazināsies arī pulsa ātrums.

Tātad medikamenti asinsspiedienam paliks iepriekšējā devā, un tie ir jālieto, toties pulsa zāļu devas varētu sākt mazināt.

Tāpat, ja vairogdziedzera darbība ir ļoti lēna, holesterīns varētu būt ļoti augsts. Līdz ar to cilvēks var lietot holesterīna zāles, cik grib, bet viņam nekad tas nebūs normāls, ja viņš nesakārtos sava vairogdziedzera darbību.

Ja ir augsts holesterīna līmenis asinīs, obligāti jāpārbauda, vai vairogdziedzeris funkcionē pietiekami.

Vai tad, ja cilvēkam ir ātra vai neritmiska sirdsdarbība, obligāti jāpārbauda vairogdziedzeris?

Tas ir likums! Vairogdziedzera hormonu receptori atrodas ļoti daudzu orgānu šūnās, arī sirdī. Un, ja ir pastiprināta vairogdziedzera funkcija, tad hormoni šos receptorus pastiprināti darbina, un līdz ar to sirdsdarbība paātrinās līdz pat mirdzaritmijai.

Savukārt, ja attīstās mirdzaritmija, tad vairs nenotiek normāla asins cirkulācija, sirds visu laiku it kā raustās, tas ir insulta risks.

Izveidojas apburtais loks, kas uzreiz ietekmē daudzus orgānus. Pētījumos pierādīts, ka pacientiem, kam ir ļoti zema TSH koncentrācija, ir trīs reizes augstāks risks, ka tuvāko desmit gadu laikā attīstīsies mirdzaritmija, samazināsies kaulu blīvums un sāksies augšstilba četrgalvainā muskuļa atrofija, kas saistīts ar augstāku krišanas un kaulu lūzumu risku.

Kā endokrinologi tiek galā ar vairogdziedzera gausumu?

Ārstēšana tagad ir brīnišķīga! Tikai nereti sievietēm, izdzirdot vārdu hormons, vienīgā asociācija ir, ka tūlīt kļūs resna. Insulīns arī ir hormons. Un cilvēki, kam ir 1. tipa cukura diabēts, to lieto kā aizvietojošo terapiju, tas ir dzīvības un nāves jautājums. Taču tāpēc jau viņi nekļūst resni! Un tāpat ir, lietojot sintezētos vairogdziedzera hormonus.

Ko dara, ja vairogdziedzeris strādā par daudz aktīvi?

Tad var izmantot vairākas ārstēšanas metodes. Ir medikamenti, kas samazina vairogdziedzera hormonus, lai nobremzētu vairogdziedzera funkciju. Bet tie sākumā var izraisīt blaknes, galvenā no tām – samazinās asinīs leikocītu daudzums. Metodes izvēle atkarīga arī no vairogdziedzera izmēra.

Ja tas jau radījis kakla deformāciju, kosmētiskais defekts ir redzams, tad vairogdziedzeris būtu jāoperē.

Otra metode – ja vairogdziedzeris nav ļoti palielinājies, iespējama ārstēšana ar radioaktīvo jodu, tā ir daudz vienkāršāka un arī lētāka, ātrāka metode. Un ļoti efektīva. Iedzerot radioaktīvo jodu, tas iekļūst vairogdziedzera audos, un tad skatās, kurā brīdī – pēc trim mēnešiem vai pēc gada – varbūt jāsāk pielikt klāt vairogdziedzera hormonu aizvietojošie preparāti.

Ko mēs varam darīt sava vairogdziedzera labā? 

Dzīvot bez stresa. Ne velti novērots, ka tuvinieku smaga slimība un nāve ļoti provocē autoimūnās slimības. Arī nesmēķēt. Uzturēt optimālu D vitamīna līmeni asinīs. Runājot par selēnu – ja kāds vēlas, lūdzu! Taču nevajag cerēt uz lielu brīnumu. Tāpat kā brīnumi nenotiks, nēsājot dzintara krelles.

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.