Rīga 0°C 
Iepazīstieties!
Bišu dūriens jeb Bienenstick Vācijā (Vācijas rietumu zemēs, kā arī Elzasā Francijā) ir zināma jau kopš 15. gadsimta. Kūkas recepte ir vienkārša, taču tai pastāv dažādas variācijas. Kūku parasti cep uz cepamplāts un pasniedz sagrieztu druknos taisnstūra gabalos – Vācijā to mēdz saukt arī vienkārši par Blechkuchen jeb plātsmaizi. Diviem bieziem un pufīgiem rauga mīklas slāņiem vidū tiek ieklāts maigs sviesta, saldā krējuma vai vārītais krēms, bet virspusi pārklāj ar kraukšķīgu medus, cukura un mandeļu skaidiņu glazūra. Padomju laikos kūku glazūra praktisku apsvērumu dēļ tika gatavota tikai no cukura un sakapātiem zemesriekstiem (un, jāatzīst, arī šāds variants ir lielisks). Bet par tējas kūku tā tika nodēvēta, kad atbildīgie Maskavas pārtikas tehnologi īsti nezināja, kā vācisko Bienenstick iztulkot.
Stāsts
Šīs brīnišķīgās kūkas autors skaidri nav zināms, taču dažādu izcelšanās leģendu gan netrūkst – bet visu to centrā, protams, ir bites, kas sadzēlušas kādu kārumnieku. Gribas minēt, ka dūriena saņēmējs varētu būt bijis kāds ģeniāls beķeris, kurš izgudrojis ar medu un cukuru klāto gardumu (vai vismaz stāvējis klāt izgudrošanas brīdī) un nokristījis savu piktās medus sardzītes vārdā.
Taču daudz aizraujošāka leģenda stāsta par diviem maizniekzeļļiem, Franci un Teodoru (Fränzje un Döres), un kašķi starp divām Reinzemes pilsētām, Andernahu un Lincu. Nokaitināti par nevienlīdzīgiem nodokļiem, lincieši reiz esot nolēmuši saviem sāncenšiem atriebties un rīta agrumā Andernahai uzbrukt. Neko nenojaušot, pilsētnieki Dieva mierā dusējuši, izņemot maizniekzeļļus, kas ķeksējuši medu bišu stropos. Pamanījuši linciešus slapstāmies gar pilsētas mūriem, tie uzbrucējiem metuši ar stropiem, un kautiņš tā arī nenotika. Par godu abiem puikām un pilsētas bitēm tad tikusi uzcepta šī brīnišķīgā kūka, bet notikumi iemūžināti Karla Zimroka Reinas sāgā. Andernahas pilsētiņā maizniekzeļļiem Francim un Teodoram pat uzsliets piemineklis (Bäckerjungen) un aplūkojams sargtornis, no kura stropi mesti.
Kur nobaudīt labāko?
Bäckerei Siebert Berlīnē
Nu jau gandrīz 120 gadus berlīnieši uz šo beķereju ik rītu plūst no dažādām Berlīnes pusēm pēc svaigām smalkmaizītēm un laipnās uzņemšanas. Konditorejas klāstā ir visas klasiskās vācu kūkas un smalkmaizītes – ābolkūkas un štrūdeles, marmorkūkas un skursteņkūkas, un, protams, visgaisīgākie un kraukšķīgākie bišu dūrieni.
Konditorei Widmann Minhenē
Tā kā arī Minhene pretendē uz bišu dūriena īstās mājvietas godu, šajā pilsētā atrodami izslavēti eksemplāri. Widmann konditoreja lepojas ar elegantu toršu piedāvājumu, arī citādi vienkāršais bišu dūriens šeit ir pacelts debešķīgos augstumos un pārvērsts glaunā tortē. Minhenieši apgalvo, ka labāku neatrast nekur!
Kā pasniegt?
Kā jau vācu kūka, šī noteikti prasās pēc kādas vēsas un atsvaidzinošas glāzes vīna – Riesling vai aromātiskā Gewürztraminer. Savukārt sarkanvīna cienītāji varētu izvēlēties kādu sausu un atturīgu Reinzemes Pinot Gris.
Kā pagatavot?
