Rīga +10°C 
Kas notiek?
Gūžas locītavā sāk dilt skrimslis, un tādēļ mainās kauls, saites, cīpslas, locītavas kapsula un locītavā zūd stabilitāte. Tā kā gūžas locītava kļūst nestabila un skrimšļa nodiluma rezultātā attīstās iekaisums, rodas arī sāpes, kas pakāpeniski pieaug. Proti, ir periodi, kad dienām un nedēļām sāp, tad iestājas miers, un pēc tam atkal sāp. Koksartrozi var veicināt sāpju dēļ radusies nepareiza slodze. Piemēram, saudzējot muguru, rodas lielāka slodze kājām, un tāpēc sāk sāpēt gūžas locītava. Sākumā to nemana, bet ar laiku sāpes pieaug un pagarinās sāpju ilgums no nedēļām uz mēnešiem.
Kā tas izpaužas?
Vispirms samazinās iekšējās rotācijas kustība jeb kājas pagriešana uz iekšpusi un ārpusi. Ja kāja ir izstiepta taisna, celi ir grūti pagriezt uz otras kājas pusi, jo tas ir ļoti sāpīgi, bet, ja ir izteikta koksartroze, tad šī kustība vispār nav iespējama. Visizteiktākās sāpes un stīvums ir no rīta vai pēc ilgstošas sēdēšanas, kamēr iekustas, no 10–15 minūtēm līdz pusstundai. Pēc brīža tās mazinās vai pat pāriet pavisam.
Slimībai progresējot, sāpes būs arī miera stāvoklī. Iekaisums jau nepazūd atkarībā no tā, vai kustamies vai guļam. Saudzējot slimo gūžu, cilvēks lēnā garā sašķiebjas uz vienu vai otru pusi, jo vienā pusē muskuļi strādā ļoti aktīvi, bet otrā ir vājāki. Jo skrimslis kļūst šaurāks, jo vairāk saīsinās kāja un var iespiesties iegurņa kaulu bedrītē.
Ko darīt?
Lai atslogotu gūžas locītavu, nevajadzētu kautrēties, bet gan izmantot spieķi vai kruķi pretējā pusē. Piemēram, ja sāp labā gūža, tad kreisajā rokā jātur spieķis. Citādi, lai samazinātu slodzi gūžai, cilvēks vairāk sāk izmantot muguras jostas daļas muskuļus un pēdas locītavu, mugura lēnām saliecas uz priekšu, un mainās stāja, izraisot sāpes.
Kas jāpārbauda?
Lai atklātu koksartrozi, jāzina, cik daudz skrimslis izdilis un cik šaura ir tā sprauga. Tad jāveic rentgens abām gūžām, lai tās salīdzinātu. Jāveic arī asins analīzes, kurās izvērtē – ir iekaisums vai nav. Tās nepieciešamas arī tāpēc, lai izslēgtu citus artrītu veidus. Analīzēs nosaka C reaktīvo olbaltumu un eritrocītu grimšanas ātrumu – osteoartrīta gadījumā šie rādītāji būs neizmainīti vai nedaudz paaugstināti.
Ja radušās aizdomas par osteoartrītu, nosūtām pacientu uz pilnas asinsainas analīzēm, noteikt hemoglobīnu, trombocītus, leikocītus. Jāpārbauda arī aknu un nieru rādītāji, lai zinātu, kuras pretsāpju un pretiekaisuma zāles ir droši lietot, it sevišķi, ja tas nepieciešams ilgtermiņā. Ja vajadzīga endoprotezēšana, pirms operācijas jāveic rentgens ne tikai gūžām, bet arī muguras jostas daļai, jo ir svarīgi zināt, cik stipra un vesela ir mugura, lai pēc tam varētu veikt rehabilitāciju.
Kā koksartrozi var ārstēt?
- Ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Ja cietīsi sāpes, loģiski, ka staigāsi nepareizi, sašķiebusies uz vienu pusi, tāpēc pārslodzes dēļ sāks sāpēt mugura, celis, otra gūža vai potīte. Ja vakaros vai pa nakti sāp, noteikti jādzer pretsāpju zāles. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai kārtīgi izgulētos un nebūtu muskuļu saspringuma.
- Vingrojot. Kad nesāp, vajag vingrot, lai nostiprinātu muskuļus. Piemēram, vari nodarboties ar cigunu, kas ietver locītavām saudzīgas kustības. Kustību laikā muskuļi izdala specifiskas vielas miokīnus, kas dod speciālus signālus skrimslim, un – tas dilst lēnāk. Jo pareizāk noslogosi muskuļus, jo sāpēs mazāk un retāk, arī īslaicīgāk vajadzēs lietot pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus. Svarīgi panākt, lai nesāp vai sāp tik maz, ka ir iespējams turpināt pareizi kustēties.
- Ar pareizu stāju. Tas nozīmē atbrīvotus plecus un muguru, kurai nav uzmests kūkums. Jāstaigā, pareizi paceļot kāju, atbalstoties uz papēža un visas pēdas, tad paceļoties uz pirkstgaliem. Ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu, kas izvērtēs, kuri muskuļi ir pārslogoti un kuri jāuztrenē.
- Ar lāzerterapiju un magnētterapiju. Šīs ir vissaudzējošākās fizikālās terapijas procedūras, kas neizprovocē slimības saasinājumu. Tās uzlabo asinsriti, tiek labāk apasiņoti muskuļi un cīpslas. Tad stīvums mazinās, vieglāk veikt kustības un skrimslim labāk tiek piegādātas barības vielas. Parasti šīs procedūras veic divreiz gadā pa desmit reizēm. Ultraskaņas un citas sildošas procedūras reizēm tik ļoti uzsilda audus, ka iekaisums un sāpes pastiprinās.
- Ar uztura bagātinātājiem. Skrimsli var palīdzēt stiprināt glikozamīns, ko gatavo no vēžveidīgo vai haizivs skrimšļiem, litozīns – mežrozīšu augļu tabletes, avokado un sojas pupiņu kapsulas. Glikozamīnam mēdz būt pievienots kolagēns, kas ir viena no skrimšļa sastāvdaļām. Izdzerot kapsulu vai tableti, vismaz daļa no aktīvajām vielām nonāk tur, kur nepieciešams, un palīdz stiprināt skrimsli.
- Ar hialuronskābes un ar trombocītiem bagātinātas plazmas injekcijām. Ir noteikts injekciju skaits, kuras veicot izvērtē, vai vairāku mēnešu laikā vērojama uzlabošanās. Ja ir, tad reizi gadā tās var atkārtot. Citreiz pietiek arī ar vienu injekciju uz vairākiem gadiem, diemžēl visiem tā nelaimējas. Injekcijas veic traumatologs ortopēds.
- Ar operāciju. Koksartrozi rentgenoloģiski iedala vairākās stadijās, mērot skrimsli un to, kādā leņķī kauls pret kaulu atrodas. Paradoksāli, ka reizēm cilvēkiem ar pēdējo radioloģisko stadiju, kad locītavā notikušas ievērojamas izmaiņas, muskuļi ir tā pielāgojušies, ka nesāp vai sāp minimāli. Koksartroze attīstās lēni, un ļoti reti, parādoties pirmajiem simptomiem, jau pēc pāris gadiem jāveic endoprotezēšanas operācija, jo vairs nekas nepalīdz. Jāatceras, ka endoprotēze nav uz mūžu. Katru nākamo protēzi ievietot ir sarežģītāk, un visgarākais mūžs parasti ir pirmajai protēzei.
- Ar adatu terapiju. Tās laikā notiek punktu stimulācija un mainās sāpju stimulu pārvadīšana. Vairāk datu gan ir par tās pozitīvo efektu plecu artrozes gadījumā.
- Ar kumelīšu, kurkumas un ingvera tēju. Šajos augos un garšvielās ir antioksidanti, kam piemīt pretiekaisuma īpašības. Protams, tas nav nekāds brīnumlīdzeklis un nedaudz varētu līdzēt tikai slimības pašā sākumā.
