Zaļi dzīvot neaizliegsi: Anitras Toomas viedā dzīvesmāksla un lietas ar pievienoto vērtību

VIRTUVĒ

Manā virtuvē ir Tescoma spiediena katls Presto, un bez tā mēs gan nevēlamies iztikt! Vīrs man to pirms sešiem gadiem uzdāvināja dzimšanas dienā, un es nodomāju, ka nu jau romantika beigusies – dāvina katlus! Bet izrādījās tik labs rīks! Ietaupa laiku un elektroenerģiju – prasmīgi to lietojot, var ieekonomēt 50–70 procentus elektroenerģijas. Spiediena katlā mēs gatavojam gaļu, bietes, pelēkos zirņus un kartupeļus. Agrāk likās, ka pelēkos zirņus var gatavot tikai reizi gadā, jo tie tik ilgi jāsutina. Bet vīram zirņi ļoti garšo, un ar šo katlu tie ir gatavi tikai 40 minūtes.

Man pie ledusskapja ir uzrakstīti produktu gatavošanas laiki. Bietes jāvāra pusstunda, kartupeļi 10 minūtes, vista 15–20 minūtes. Kad gatavoju zupu, vistas detaļas un garšsaknes ielieku spiediena katlā – 15 minūtes, un vista gatava. Blakus otrā katlā vāru dārzeņus, jo tie jāliek gatavoties pakāpeniski, bet spiediena katlam es gatavošanas laikā netieku klāt. Izvāru dārzeņus, pieleju buljonu no spiediena katla, un zupa gatava. Vīrs sautē kāpostus ar grūbām un ribiņām – pusstundas laikā gatavs un gaļa ļoti mīksta! Spiediena katls maksāja ap 100 eiro, bet jau gada laikā sevi bija atpelnījis. 

PIRTIŅĀ

Bērza darvas ziepes. Man jau daudzus gadus patīk darvas ziepes. Sākās ar to, ka man apakšveļas maliņas kairināja ādu, un tā sāka niezēt. Tad atklāju, ka pēc mazgāšanās ar darvas ziepēm nekas vairs neniez. Protams, šīm ziepēm ir savdabīgs aromāts, un, pārnākot no pirts, es smaržoju kā svaigi darvota laiva. Bet manam vīram tas patīk, tāpēc mani šī smarža neuztrauc. Ilgi iztiku ar darvas ziepēm, kas ražotas Krievijā, bet tagad tās vairs nebūtu labi pirkt, tāpēc meklēju, kur vēl tās varētu iegādāties. Esmu pirkusi Sēlijas ziepnīcas darvas ziepes, bet tagad atradu zaļi domājošu ziepju meistari Vizmu Šulci no Ķurbes. Vizmai ir sava mājas lapa vizmojums.lv, kur atrodamas arī visādas citādas ziepes, un tās visas gatavotas ar milzīgu atbildību pret sastāvu. Turklāt darvu ziepēm Vizma pērk no Ukrainas. 

Dadžu eļļa matiem. Ar gadiem mati sāka kļūt retāki, un nācās meklēt līdzekļus, kā tos stiprināt. Kad pirtī sāku lietot dadžu eļļu, mati sāka augt gluži vai acīmredzami. Daru tā: pirms braucu uz pirti, mājās ar pipeti iepilinu matos dažas piles dadžu eļļas, iemasēju, uzlieku cepuri, kuru nav žēl sasmērēt, un pirtošanās beigās divreiz izmazgāju galvu ar šampūnu. Maniem matiem labi patīk Silmaču sausais šampūns ar ērkšķogām, ko man uzdāvināja meita. Dadžu eļļu var nopirkt gan internetā, gan aptiekās. 

APAVU PLAUKTĀ

Lielisks atradums ir Somijā ražotie Kuoma zābaki. Tie man izcili kalpo jau divus gadus. Kad plānoju pirkt jaunus zābakus, prasīju padomu draugiem tviterī, un Inese Libere ieteica Kuoma zābakus – tie esot jautri, koši un viegli, nelaižot cauri ūdeni, šajos zābakos nesalstot, kājas ziemā neslīdot. Tad es izpētīju, kur tos var nopirkt, pagaidīju, kamēr būs atlaides, un, braucot cauri Rīgai, devāmies uz veikalu Weekend. Uzlaikoju zābakus un sapratu – tie ir mani! Man arī svarīgi, ka tiem nav ne rāvējslēdzēju, ne saišu, jo muguras problēmu dēļ man reizēm grūti pieliekties. Šajos zābakos es varu kāju vienkārši iebāzt. 

VIEDIERĪCE

Daudziem liekas – šausmas, cilvēks bez darba un ienākumiem pērk telefonu par pusotra tūkstoša! Bet es zinu, ka savu iPhone lietošu ilgi un tas man sagādās prieku. Man nav jaunu drēbju un smalkas kosmētikas, bet ir šis rīks, kuru es tiešām lietoju no rīta līdz vakaram. Esmu satura veidotāja, un man vajag ierīci, ar kuru ērti gan fotografēt, gan filmēt, gan montēt, gan šos smagos failus glabāt un nosūtīt. Sākās ar to, ka man vajadzēja jaunu telefonu. Tad meita un znots teica, ka manām vajadzībām vislabāk derēs iPhone, atrada tādu palielu – Pro max ar lielu atmiņu – un nopirka man iPhone 13. Jau drīz sapratu, ka ar to ērti varu darīt visu. Es ar to laikam tikai zemi neraku! Ierunāju audiogidus par Roju, filmēju meistarklases. Tagad man jau ir iPhone16 Pro max – to es nopirku, jo kaut kas vērtīgs bija jānopērk, citādi mana uzkrātā nauda strauji zaudēja vērtību. Bez sava viedtālruņa tiešām iztikt nevaru!

VAĻASPRIEKAM

Es adu ļoti daudz, un šim procesam man ir vairākas noderīgas ierīces un mazas lietiņas. Tās pērku internetā vietnē Aliexpress – lēti un ērti, īpaši, ja dzīvo laukos un uz pilsētu brauc reti. Bet var pirkt arī rokdarbu veikalos. 

• Magnētiskais rokdarbu shēmu turētājs. Bieži adu arī sarežģītas lietas, piemēram, esmu noadījusi dizainera Stīvena Vesta lakatu, kuram ir seši vai septiņi dažādi raksti un paņēmieni. Esmu uzadījusi arī no šā lakata rakstiem atvasinātu jaku. Maniem rokdarbiem ir sarežģītas shēmas, un, lai tās nenojuktu, izdrukātā shēma kaut kā jānostiprina. Tam ideāls ir rokdarbu shēmu turētājs ar magnētisko lineālu, kuru es visu laiku pārbīdu, lai nenojūk, kura rinda adāma. 
   
• Rindu skaitītājs. Lai cik daudz adītu, tomēr vienmēr kaut kas var nojukt, tāpēc uz rādītājpirksta pirksta man ir ērts rindu skaitītājs. Katru reizi, kad sāc jaunu adījuma rindu, tikai jāpiespiež.  
  
  

  

   
• Kamolu turētājs ar magnētu. Kamols brīvi griežas un, pateicoties magnētam, pēc tam ir viegli noņemams. Tas gan derēs tikai rūpnieciski tītam kamolam ar caurumu vidū, ar roku tītajam nederēs. 
   
• Silikona caurulītes. Tās izmantoju, lai dabūtu valdziņus nost no adatām. Caurulīti uzmaucu uz adatas gala, visus valdziņus saveru uz tās, un nav jāuztraucas, ka kaut kas varētu noirt. 
   
• Rokdarbu marķieri. Tie ir tādi vienkārši plastmasas riņķīši – ja tos uzmauc uz adatas valdziņu rindai pa vidu, uzreiz redzu, kur man sākas jauna rinda. Ir arī īpaši iespraužamie marķieri, ar ko iezīmēt, piemēram, kur sākas adāmās zeķes papēdis. 
  
  

  

   
• Pāces dzija. Es ļoti daudz adu no Pāces dzijas – krāsas un toņu pārejas ir tādas, ka pat jebkurš vienkāršākais adījums pārvēršas par mākslas darbu. Pāces dzija pati glezno! Dzija top Ziemeļkurzemē, pie Dundagas, kur saglabāta sena ražotne, seni darbarīki un darbavietas cilvēkiem. Vienīgā blakne – kad tur aizbrauc, tad gribas nopirkt visu! 
  
  

  

   
• Elektriskais vērpjamais ratiņš, ko darinājis ukraiņu meistars. Manai meitai bija sapnis par sava suņa vilnas zeķēm. Tad es iemācījos vērpt vilnu. Tas ir ļoti darbietilpīgi, tāpēc no ukraiņu meistara nopirku elektrisko vērpjamo ratiņu. Meistaru sauc Mikola Stiraņecs, tagad viņš dzīvo Kijivā. Tāds ratiņš maksā ap 400 eiro. 
  
  

  

   
• Vietne ravelry.com ar rokdarbu aprakstiem. Te var atrast shēmas un dizaina aprakstus dažādiem rokdarbiem. Parasti cenas ir līdz 10 eiro, bet dažkārt kaut ko var dabūt arī bez maksas. Es iegūstu pdf failu ar shēmu, kuru izdrukāju, un tam klāt nāk pamācības – gan grafiskas, gan kā saites uz video, kur tiek parādīts, piemēram, kā kāda sarežģīta vieta izadāma. Tā nesen iegādājos shēmu krāšņai brioša tehnikā tamborētai cepurei. 

Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.