– Kāpēc mēs dzīvojam?
– Kāpēc ne? Tā ir iekārtots Visums jeb esība, kurā atrodamies. Mums nav izvēles. Mēs šeit esam pieredžu dēļ un piedzimstam ne reizi vien. Pastāv vairākas inkarnācijas. Tās var būt līdzīgas un ļoti atšķirīgas. Pēc būtības mums vienā jaukā dienā jāsaprot, ka nekam nav jēgas un beidzot jāsāk meklēt atbildes, lai vairs nekad nepiedzimtu, vismaz šeit ne. Kuram gan patīk mocīties? Šeit mēs to darām. Pēc tam mēs nonākam tur, kur nav moku. Mums tiešām par šo jārunā?
– Jā, lūdzu, paturpinām.
– Cilvēki to nesapratīs vai pārpratīs. Dažiem pat var zust interese attīstīties un apjaust, kas ir tas, kur esam. Mēs dzīvojam kompjūtera programmā.
– Kā filmā Matrix?
– Mani neinteresē fantastikas filmas, taču šo filmu vīrs man uzlika, lai noskatos. Tās autori ir guvuši pieredzi, ka dzīvojam robotu fāzē. Mēs nesaprotam, ka esam šeit iesprostoti un tikai tad, kad iziesim līmeņus, tiksim tālāk. Gluži kā Mario videospēlē, kurš piedzimst, bet spēles vidū nomirst. Tad atkal piedzimst no jauna un atkal turpina iet līmeni.
Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷

















































































































