Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Finanšu mentore Alīna Zela sociālajos tīklos dalījusies ar Dziesmu un deju svētku laikā gūto pārdzīvojumu, kad lielajā cilvēku pūlī pazuda viņas dēls Itans.
Itans skrienot pilnā ātrumā nejauši iespēja ne tajā rindā. Tieši tajā brīdī cilvēki sāka celties kājās, lai dotos prom – un viņš pazuda pūlī. Mēģināju atrast viņu pati. Skrēju, skatījos visos virzienos, saucu. Bet sapratu – nebūs.
Ar šādu pūli pašas spēkiem galā netikšu.
Devos uz informācijas centru, kur un viņi mani uzreiz aizveda pie policijas. Tālāk viss bija kā no filmas – jautājumi pēc jautājuma: kurā vietā pazuda, kāds augums, kādas drēbes, kādas pazīmes, vai ir bilde? Informācija tika izsūtīta viņu iekšējā sistēmā, sākās sarunas pa rācijām. Un gādīgas rūpes par mani: «Apsēdieties. Neuztraucieties. Mēs viņu atradīsim». Tiklīdz ienāca kāda informācija, tā uzreiz ziņoja man. Viens no policistiem pienāca un pateica: «Šeit neviens nevar pazust. Mēs viņu atradīsim».
Par spīti notiekošajam, es iekšēji biju mierīga.
Ne pārbijusies, ne panikā. Ar vēsu prātu sev atgādināju: teritorija ir slēgta, Itans ir gudrs un apķērīgs. Pirms pasākuma bijām izrunājuši, ko darīt, ja viņš apmaldas – jāmeklē policists. Uz rokas viņam bija rokassprādze ar manu telefona numuru. Un es zināju – cilvēki apkārt nav vienaldzīgi, bet policisti jau ir uzsākuši rīcību. Es vienkārši ticēju, ka viņš drīz atradīsies.
Man pašai šķita, ka Itana meklēšana ilga mūžību, bet patiesībā pagāja vien 20–30 minūtes. Un tad vairāki policisti vienlaicīgi paziņoja – Itans ir atradies.
Viņu pēc pazīmēm atrada policists teritorijas pretējā pusē. Kad Itans saprata, ka ir apmaldījies, viņš nokāpa no tribīnēm un devās mani meklēt – vispirms pie tualetēm, tad pie aktivitāšu teltīm un visbeidzot uz ēdināšanas zonu pie skudrupūžņa, kuru bijām kopā pētījuši. Viņš izgāja visas tās vietas, kur pirms tam bijām kopā.
Vēl pirms Itanu atveda uz vietu, kur gaidīju, policists, kurš viņu atrada, nosūtīja kopējā sistēmā selfiju ar Itanu klēpī, lai parādītu, ka bērns ir atradies.
Tas bija tik sirsnīgi un mīļi.
Kad tas bija izdarīts, viņu kopā ar policistu atveda pie manis. Itans smaidīja (bet iešķērās man klēpī un es sapratu, ka mazais cilvēks tikai izskatās brašs. Iekšēji bija nobijies). Policisti ar viņu draudzīgi sarunājās, uzmundrināja un piekodināja, ka tagad viņam pašam jākļūst par policistu. Par piemiņu, Itanam uzdāvināja īpašu policistu mugursomu, kur iekšā bija dažādas mantas. Protams, visu atlikušo vakaru Itans spēlēja policistu – glāba cilvēkus un uzraudzīja kārtību.
Mans secinājums – bērns var pazust vienā acumirklī. Pat tad ja viņš ir tavā redzeslokā un tikai pāris metru attālumā.
Tā bija tiešām viena sekunde – redzu viņu…un vairs neredzu.
Bērnam jau iepriekš ir jāzina, ko darīt, ja viņš pazūd un arī ko darīs vecāki. Viņam jāzina, kā izskatās policists un viņam nedrīkst būt bail no viņiem. Rokassprādze ar vecāku telefona numuru ir obligāta. Un ideālajā gadījumā – bērnam jābūt košās, viegli pamanāmās drēbēs. Savā zilajā kreklā ar 115 cm augumu, Itans pūlī vienkārši – izgaisa.
