Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Lai novērstu atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši Darba samaksas pārredzamības direktīvu, kas paredz ieviest konkrētus mehānismus, lai gan privātajos uzņēmumos, gan valsts un pašvaldību iestādēs par līdzvērtīgu darbu saņemtu vienlīdzīgu darba algu neatkarīgi no dzimuma. Jaunie noteikumi stāsies spēkā nākamgad jūnijā. Pirmie, kam jāiedzīvina šis regulējums praksē, būs darba devēji ar 250 un vairāk darbinieku. Šiem uzņēmumiem no 2027. gada būs jāpublisko dati par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām uzņēmumā katru gadu. Savukārt uzņēmumiem un iestādēm, kuru darbinieku skaits ir 150–249, – katru trešo gadu. Ja darba samaksā starp dzimumiem līdzvērtīgās amatu kategorijās starpība būs lielāka par 5 %, tas būs jāpaskaidro ar objektīviem kritērijiem vai arī jāpiedāvā risinājums algu atšķirību izlīdzināšanai. Mazākiem uzņēmumiem un iestādēm šīs prasības tiks piemērotas no 2031. gada.
Caurspīdīga samaksas sistēma
Ko īsti paredz direktīva? Vispirms caurspīdīgu samaksas sistēmu, darba devējiem par pienākumu uzliekot atklāt vidējo samaksu visās amatu kategorijās. Šī informācija būs jāpublicē uzņēmuma iekšējā mājaslapā, kā arī jāiesniedz uzraugošajai iestādei, kas, visticamāk, būs Valsts darba inspekcija. Izmaiņas skars ne tikai esošos, bet arī potenciālos darbiniekus, jo darba sludinājumā būs jābūt norādītam konkrētam atalgojuma diapazonam. Jau šobrīd Darba likums to nosaka, taču realitātē redzams, ka darba sludinājumos parādās plašs algu intervāls, kas ietver ne tikai konkrētā amata atalgojumu, bet plašāku samaksas kopainu uzņēmumā. Turpmāk darba devējam piedāvātā darba alga būs jānorāda precīzāk. Tāpat pārrunās ar potenciālo darbinieku darba devējam nebūs tiesību jautāt par viņa atalgojuma vēsturi, bet būs jāpiedāvā savs iespējamais atalgojums konkrētajā amatā.
Taisnīgs atalgojums
Kāda šobrīd ir situācija Latvijā, ja salīdzina sieviešu un vīriešu darba atalgojumu? Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gadā vīriešu darba alga bija par 17,1 % augstāka nekā sievietēm. Tomēr jāņem vērā, ka šie dati nav īsti objektīvi, jo iegūti, visu darba tirgū esošo sieviešu vidējo atalgojumu pretnostatot visu strādājošo vīriešu vidējam atalgojumam. Tas neparāda kopainu, jo abi dzimumi visās nozarēs nav pārstāvēti vienādi, piemēram, zemu apmaksāto medmāsas darbu lielākoties veic sievietes. Lai objektīvi noteiktu atalgojuma atšķirību, tas būtu jāsalīdzina starp vienāda vai līdzvērtīga darba darītājiem. Darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, analizējot datus šādi, secināja, ka
šobrīd vīriešu un sieviešu atalgojuma starpība vidēji ir 5,4 %.
«Lai gan direktīvas sākotnējais mērķis bija novērst algu nevienlīdzību starp dzimumiem, jaunie kontroles mehānismi tomēr varētu radīt caurspīdīgāku samaksas sistēmu visiem,» uzsver Figure Baltic Advisory konsultante Dace Tauriņa. Algu atšķirības uzņēmējiem būs jāskaidro ne tikai uz āru, bet arī saviem darbiniekiem, atklājot, kā veidojas katra konkrētā strādājošā alga un kāda tā ir salīdzinājumā ar līdzīgā pozīcijā strādājošo kolēģu vidējo atalgojumu (arī turpmāk netiks atklātas pārējo strādājošo precīzs algu apmērs, jo to aizliedz personas datu aizsardzības likums). «Zināt vidējo samaksu ir svarīgi, jo par savu algu mēs katrs domājam salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem. Pētījumi rāda, ka taisnīgs atalgojums ir viens no būtiskākajiem kritērijiem darba devēja izvēlē. Mēs vēlamies, lai mums maksā tādu pašu algu, kāda tā ir vidēji nozarē, un lai atalgojums būtu līdzvērtīgs tam, ko saņem kolēģi. Ja kāds saņem vairāk, būtiski ir saprast iemeslu,» turpina Dace Tauriņa.
Alga kā novērtējums
Algu gradācijām var būt objektīvi iemesli, piemēram, kādam no strādājošajiem ir labāka izglītība, prasmes un darba sniegums kopumā. Taču, lai šis kritērijs būtu objektīvs, uzņēmumā vai iestādē nepieciešama izstrādāta darba novērtēšanas sistēma. Ja atalgojuma modelis nav skaidrs, darbiniekos rodas izjūta, ka tas nav arī taisnīgs. «Savukārt netaisnības izjūta neveido ne lojalitāti, ne apmierinātību ar savu darbu. Atalgojums nav tikai stāsts par atlīdzību –
tas ir instruments, kas parāda, cik ļoti savā darbā tiekam novērtēti.
Skaidri kritēriji arī palīdz saprast, kā pašam ietekmēt sava darba samaksu. Ja to trūkst, ja algu sistēma ir neskaidra vai pretrunīga, tas graujoši ietekmē uzticēšanos darba devējiem,» uzsver Dace Tauriņa.
Viedoklis
Līderības un personāla vadības profesionāle Katrīna Ošleja
«Atalgojuma tēma vienmēr ir bijusi sensitīva, jo saistīta ar darbinieku taisnīguma izjūtu. Īpaši uzņēmumos, kuros vadība apzinās, ka samaksa gluži godīga nav, darbinieku algas tiek turētas noslēpumā. Nereti arī tie, kuri pelna vairāk nekā kolēģi, izvēlas klusēt, lai izvairītos no neērtām sarunām vai pat riska zaudēt savas priekšrocības.
Taču es varu saprast arī uzņēmējus – viņi dara visu iespējamo, lai bizness izdzīvotu, un, ja vien būs iespēja kādam maksāt mazāk, to izmantos. Un pretēji – redzot, ka ir pieejams kāds unikāls eksperts, viņi būs gatavi piedāvāt lielāku algu, ja tas ir uzņēmuma izdzīvošanas jautājums. Šādi rodas nevienlīdzības.
Atsevišķs aspekts šajā tēmā ir jaunās māmiņas. Novēroju, ka, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, sievietes nereti ir trauksmainas, uzskatot, ka šajā laikā ir zaudējušas nepieciešamās kompetences, un attiecīgi darba vidē ir pieticīgākas savās prasībās. Turpretim vīriešus bieži vada izjūta, ka viņiem ir jāuztur ģimene, tāpēc jau sākotnēji viņi prasa lielāku algu nekā sievietes. Lai gan mūsdienās ģimeni uztur abi dzimumi, cilvēkus nereti vada neapzinātas rīcības, kas ir vēsturiskās pieredzes rezultāts. Ar katru jaunu paaudzi gan tas mainās. Patiesībā šajā ziņā jau sen esam labākā situācijā nekā daudzas citas Eiropas valstis. Pirms gadiem piecpadsmit man bija saskarsme ar pētniekiem no Lielbritānijas, un viņi vaicāja, kā tas iespējams, ka Latvijā ir tik daudz sieviešu vadošos amatos salīdzinājumā ar pārējo Eiropu. Taču tas nenozīmē, ka mums vairs nekas nav jādara.
Jaunā direktīva ir apsveicama iniciatīva, jo ieviesīs sociālo taisnīgumu visā darba vidē, ne tikai starp dzimumiem. No tā iegūs arī uzņēmumu īpašnieki. Nesen pārskatīju padziļinātus pētījumus, kas atklāj, kā veidojas darbinieku piederības izjūta darba vidē. Būtisks faktors izrādījās tieši taisnīgums – darbinieki īpaši uzteica objektīvu darba novērtēšanas sistēmu un pieņemto lēmumu caurspīdīgumu, kam blakus var ierindot arī psiholoģisko drošību. Pētījumi rāda, ka šādās organizācijās paaugstinās produktivitāte, – darbinieki ir gatavi strādāt vairāk, nekā no viņiem prasa, ir orientēti uz mērķu sasniegšanu, mazinās darbinieku rotācija, attiecīgi uzņēmējiem nav jāapmāca jauni strādājošie, kas paņem laiku un rada liekas izmaksas. Savukārt netaisnīguma izjūta veicina darbinieku vēlmi veikt pienākumus minimālā līmenī un pie pirmās izdevības bez sirdsapziņas pārmetumiem atstāt līdzšinējo darbu. Turklāt, ja algu jautājums tiek turēts noslēpumā, tas rada baumas, aprunāšanu – tā ir enerģija, kuru varētu ieguldīt labu lietu radīšanā.
Skaidrs, ka algas vienmēr būs diferencētas, jo kāds izdarīs vairāk par pārējiem vai piedāvās spožākas idejas. Bet arī tai nevajadzētu būt problēmai. Jau šobrīd daudzos uzņēmumos ir radītas atalgojuma sistēmas, kuras ir piesaistītas darba rezultātam. Tiklīdz tas ir izmērāms un sistēma visiem skaidra, liekas diskusijas nerodas.
Mēs gan nevaram visu gaidīt no darba devējiem vien.
Atbildība par savu algu ir jāuzņemas arī darbiniekiem.
Padomājiet: vai es pietiekami sevi parādu, stāstu par saviem sasniegumiem? Vai es vaicāju vadītājam, kas man ir jāizdara, lai saņemtu vairāk? Ja to izdarīt ir grūti, iespējams, tas ir pašvērtējuma jautājums – kā es pats novērtēju savu darbu? Un tālāk tas jau būs iekšējs attīstības darbs.»
Organizāciju psihologs Reinis Lazda
«Starptautiskie pētījumi rāda, ka līdz bērna ienākšanai ģimenē atalgojuma atšķirības starp dzimumiem vienā amata kategorijā, ja runājam par Rietumeiropas valstīm, nav novērojamas. Situācija mainās pēc bērna piedzimšanas. Pirmkārt, kamēr sieviete ir bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa izkrīt no darba tirgus, bet vīrieši var turpināt strādāt. Otrkārt, samērā liela daļa sieviešu pēc bērna piedzimšanas vairs nepretendē uz vadošiem amatiem un nereti strādā nepilnu darbadienu, lai varētu audzināt bērnus. Šeit veidojas šķēres, kad novērojam, ka vīrieši karjerā izvirzās straujāk.
Atšķiras arī abu dzimumu motivācija profesijas izvēlē. Sievietes biežāk nonāk tā sauktajās palīdzošajās profesijās, kas vērstas uz bērnu, slimnieku, veco ļaužu aprūpi, kur darbs parasti ir stabilāks, bet algas – zemākas. Vīrieši savukārt izvēlas darbus, kur var nopelnīt vairāk, bet kas nes līdzi arī augstākus veselības riskus. To redzu arī darbinieku atlasēs: vīrieši vairāk koncentrējas uz darba algas lielumu, sievietes interesējas, kāds būs kolektīvs un darba saturs. Vīrieši mēdz arī agresīvāk pieprasīt lielāku algu vai tās pielikumu, turpretī sievietes gatavas samierināties ar mazāku, lai darbā saglabātu labas attiecības.
Protams, atalgojuma atšķirības darba vidē pastāv. Bet, kā jau sacīju, lielākajā daļā gadījumu tās izskaidro gan atšķirīgās darba jomas, ko izvēlas katrs dzimums, gan bērna piedzimšana.
Mēs redzam, ka ne tikai sievietes, bet kopumā ģimenes ar bērniem ir mazāk nodrošinātas nekā bezbērnu pāri.
Tāpēc es šo tēmu skatītu, uzdodot veco jautājumu: cik daudz sabiedrība ir gatava atbalstīt ģimenes ar bērniem un sievietēm kompensēt laiku, kuru viņas pavada, rūpējoties par atvasēm? Tās nebeidzas pēc pusotra gada: sievietei nereti ir grūti atgriezties darbā, jo bērnu dārziņā īsti palaist nevar – viņš bieži slimo. Un tad mēs dzirdam par gadījumiem, kad sievieti atlaiž no darba. Tā ir reāla diskriminācija. Un tas ir visas sabiedrības jautājums, ko nedrīkst atstāt uz darba devēju pleciem, – kā palīdzēt vecākiem, lai viņi nenonāktu izmisuma situācijās? Ņemot vērā, ka mums ir demogrāfijas bedre, mani izbrīna, ka par šo problēmu runājam tik maz. Un atalgojuma atšķirību izskaidrošana tikai ar dzimumu līdztiesību, manuprāt, sakņojas vēlmē sarežģītiem jautājumiem rast vieglas atbildes.»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
