Rīga +3°C 
Šobrīd Latvijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas senioru dzīves kvalitātes veicināšanai, tomēr līdz šim tās netika uzlūkotas par loģisku mūžizglītības daļu, un valstij nav viena redzējuma ne par to darbības principiem, ne finansiālu atbalstu. Tāpēc aktīvākie no tā 21 procenta Latvijas iedzīvotāju vecumā 65+ ir apvienojušies dažādās biedrībās un ķērušies pie projektu rakstīšanas.
Arī pirms vairāk nekā 14 gadiem dibinātā Vecmāmiņas.lv, kas kopš 2024. gada februāra ir ieguvusi Eiropas Savienības izglītības atbalsta programmas Erasmus+ projektu akreditāciju, lai turpinātu vispusīgu senioru izglītību, izmantojot labākās andragoģijas metodes. Biedrībā šobrīd ir 28 vecmāmiņas.
Pievieno gadiem dzīvi!
«Balvas ir apliecinājums, ka esam izdarījušas ko labu, ka esam pamanītas. Tas iedrošina turpināt rakstīt projektus,» biedrības Vecmāmiņas.lv valdes priekšsēdētāja Ināra Pučuka ir ļoti aizkustināta par 11. decembrī saņemto Eiropas Savienības balvu, kas pasniegta par svešvalodas mācīšanos senioru vecumā, sadarbojoties ar domubiedriem no Lietuvas Panevēžas pilsētas bibliotēkas. Viņa stāsta, ka vairākumam biedrības dalībnieču ir pieredze izglītības darbā, tāpēc, liekot kopā zināšanas, Vecmāmiņas.lv ar projektu palīdzību meklē finansējumu dažādām iecerēm, arī mācībām ārzemēs. Kādā no šādiem ceļojumiem Ināras kundze uzzinājusi par Trešās paaudzes universitātes koncepciju, tēlaini izsakoties, senioru iespēju atgriezties augstskolas solā. «Pievienot gadiem dzīvi – man ļoti patīk šis Trešās paaudzes universitāšu asociācijas sauklis.
Seniori joprojām ļoti grib izglītoties, un šī iespēja – interesējošajā iedziļināties daudz nopietnāk – man nedeva mieru.
Gāju pie vienas augstskolas, pie otras, rakstīju vēstules, bija tādas, kas pat neatbildēja… Tomēr man rokas nenolaidās, turpināju. Kad e-pastā ieraudzīju atbildi no Latvijas Kultūras akadēmijas, domāju – kārtējais atteikums. Tomēr izrādījās, ka rektoram Dāvim Sīmanim interesē mūsu priekšlikums un viņš aicina uz tikšanos. Tā šā gada 1. oktobri, Starptautisko senioru dienu, varam uzskatīt par Trešās paaudzes universitātes Kultūras akadēmijas fakultātes atklāšanas dienu,» stāsta Ināras kundze.
Rudens semestrī notikušas trīs īpaši universitātes klausītājām veidotas nodarbības, taču viņas ir gaidītas arī citos Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajos priekšlasījumos, kas paredzēti plašākam interesentu lokam. «Būt tajā skaistajā ēkā, ko sauc par Gara māju, – atmosfēra, sabiedrība, jūtos gluži kā Gaismas pilī, tad kāpēc lai sev liegtu sajūtas, kur mēs līdzīgi elpojam, līdzīgi uztveram?» Vecmāmiņas.lv valdes priekšsēdētāja stāsta, ko atgriešanās augstskolas solā nozīmē viņai. Pagaidām Trešās paaudzes universitātes Kultūras akadēmijas sarakstā ir 38 klausītāji. Cilvēki, uzzinot par šo iespēju, ieinteresējoties un esot pat gatavi maksāt, tāpēc vēl vairāk brīnoties, ka šī izglītība pieejama bez maksas.
«Slovēnijā, piemēram, Trešās paaudzes universitātei ir 12 dažādas fakultātes, Lietuvā – vairāk par desmit, tā ka es nelikšos mierā! Saprotu, ne visiem interesē kultūra, iespējams, kāds grib pilnveidot datorprasmes vai kristīga rakstura izglītību, nepieciešams arī kas ar sportu saistīts. Zinu arī vairākus vājredzīgus ļaudis, kuri labprāt izglītotos Baltā spieķa fakultātē,» savās iecerēs dalās Ināra Pučuka, piebilstot, ka ir ļoti pateicīga Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra darbiniekiem, kuri rūpējas par senioru fakultātes erudītajiem un iedvesmojošajiem mācībspēkiem.
Patīkami sarunāties ar ieinteresētu auditoriju
«Mūžizglītība ir viens no virzieniem, kurā attīstās arī mūsu augstskola, ne tikai domājot par profesionālo pilnveidi kultūras un radošajās nozarēs strādājošajiem. Seniori ir ļoti ieinteresēta auditorija – to saka arī mūsu pasniedzēji, kas šoruden strādāja ar dāmām,» sadarbību raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare. «Pēc šīm lekcijām diskusijas ievelkas stipri ilgāk par plānoto.» Viņa stāsta, ka sadarbība aizsākusies kā eksperiments, taču 2026. gadam tiek izstrādāta mācību programma, kuru noklausoties būs iespēja iegūt arī apliecību par konkrēta kursa apguvi, un tas ir kas vairāk par redzeslauka paplašināšanu.
Ko sadarbība ar senioriem dod mācību iestādei? «Pasniedzēji saņem cita veida atgriezenisko saiti, nekā strādājot ar jauniešiem, bet akadēmija kā institūcija paplašina izglītības saņēmēju loku. Proti, izglītojam ne tikai studentus, nozares speciālistus, bet arī iesaistāmies mūžizglītībā. Mūsdienās ir iespējamas akadēmiskās studijas arī seniora vecumā, taču jāapzinās, ka maģistrantūras divi gadi ar gala darba izstrādi prasa daudz lielāku atdevi, nekā iespēja apmeklēt interesējošās tematikas izglītības moduļus. Izglītība attīstās mikrokvalifikācijas kursu virzienā, kas nozīmē, ka apgūstam mazākus specializētus kursus (un ne tikai seniora vecumā!) un veidojam savu izglītības mapīti, kurā uzkrājam dažādas prasmes un zināšanas, kas tiek vērtētas arī kredītpunktos. Tā pakāpeniski veidojas izglītības bagāža, kuru vienā brīdī iespējams arī attiecināt uz kādu atbilstīgu akadēmisku grādu,» tā Ilona Asare.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
