Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +2°C 
Konsultē Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.
Putnu vērošanu tiešsaistē Latvijas Dabas fonds aizsāka 2012. gadā ar divām pirmajām kamerām – pie zivju un jūras ērgļu ligzdām. Sākumā pat nebija nekādu lielo ambīciju projektu dikti attīstīt, bet šis darbs sagādāja prieku gan fondam, gan skatītājiem, tāpēc viss turpinājās. Dabas fonds ar tiešraidēm naudu nepelna – tās jau 14 gadu notiek, pateicoties ziedojumiem un LMT nodrošinātajai 4G tīklu pārraides kvalitātei. Reizi pa reizei ir domāts par reklāmu izvietošanu, tomēr līdz šim, pateicoties ziedotāju atbalstam, izdevies iztikt bez tām.
Saules paneļi, akumulatori un kabeļi
«Katru dienu tiešsaistē apskatos visas ligzdas – tas ir mans rīta rituāls,» stāsta Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs. Tieši viņš cauru gadu gādā par to, lai ar rīta kafijas tasi vai mīkstā dīvānā varam vērot putnus.
Katra kamera patiesībā nozīmē milzīgu darbu, kuru nevienā tiešraidē nerāda.
Nodrošināt, piemēram, Cēsu pils torņa svīres vērošanu ir diezgan vienkārši – logā būrītis, uz jumta datu pārraides ierīce, ir iespēja piekļūt elektrības rozetei – viss ērti un labi. Starp citu, šogad svīru būrī norisinājās īstas kaislības. Latvijas ainavai tik raksturīgais putns patiesībā te uzturas tikai trīs mēnešus – atlido maijā, bet jau augustā dodas uz ziemošanas vietām Āfrikā. Kamēr šopavasar būrīša saimnieki bija ceļā uz Cēsu pils torni, viņu mājas izmantoja skvoteri – mājas strazdu pāris, kura trīs jaunie putnēni veiksmīgi izlidoja maija beigās. Turklāt svešajā mājoklī iekortelējušies strazdi dažas dienas dalīja mājokli ar svīrēm – neizliks taču ģimeni ar maziem bērniem uz ielas!
Mežā viss ir daudz sarežģītāk – augstu koku galotnēs pie ligzdām atrodas dārgas autonomas sistēmas, kam jāizveido vadības stacijas, jāvelk kabeļi simtiem metru garumā, jāstiepj smagi akumulatori un kokos jānostiprina rāmji saules paneļiem.
Ligzda kā ceļmalas krogs
Katras jaunas tiešsaistes kameras izvietošanai vajag saprašanu, naudu, darbu un pacietību. Vispirms jāatrod piemērota ligzda – tāda, kādu izvēlētos putni. Tomēr pat tad, ja ligzda paliek tukša, nevar teikt, ka nebūs nekā, ko redzēt. «Lielās ligzdas mežā ir kā ceļmalas krogs,» saka Jānis. Ja, piemēram, melno stārķu ligzdā neieligzdo melnie stārķi, tajā būs kas cits – pašiverēsies caunas, naktī ielidos kāda gudra pūce, dienās rušināsies mazie meža putnēni. Lai tiešraides kamerā redzētu tieši melno stārķi, visdrošāk piemeklēt ligzdu, kurā tie sekmīgi ligzdojuši iepriekš, – ja šogad ligzdā izauga jaunie putni, visticamāk, tā būs apdzīvota arī nākamgad.
Lai novietotu kameru, ligzdai jāatrodas tehniski piemērotā vietā, no kuras var pārraidīt signālu – jābūt zariem, pie kuriem pielikt kameru pareizā leņķī. Tā vienai melno stārķu ligzdai kamera ir pie koka stumbra, tāpēc putnus var redzēt tuvplānā, otrai – krietni tālāk no ligzdas, tāpēc redzams kopskats, un reizēm lielākie notikumi redzami gan uz ligzdas malas, gan zariem.
Vērošanai izvēlētajai ligzdai jāatrodas vienlaikus tuvu un tālu – viegli pieejamai tehniskajai aprīkošanai un pietiekami tālai, lai neuzkultos kāds traucētājs. Atrast tādas ligzdas nav viegli. Kā atceras Jānis, ierīces tiešraižu nodrošināšanai viņš nesis pat kilometru tālu purvā, turklāt pēc tam jāiegulda liels darbs, lai sistēmas apkalpotu.
Piecas stundas koka galotnē
Atjaunojot tā saucamās vasaras sistēmas, pie katras ligzdas līdz nākamajam pavasarim nākas uzkāpt vairākkārt. Darbs bieži notiek naktī. Gadās, ka, atgriežoties mājā, kļūst skaidrs, ka kaut kas tomēr nebūs īsti labi – lielais ekrāns godīgi atklāj, ka nav īstā asuma, tāpēc jābrauc regulēt atkal. Liela daļa ligzdu tiešraižu uzturēšanas darbu notiek tieši ziemā – kad ligzdā iedēta ola, pie tās rādīties vairs nedrīkst.
Savulaik līdz jūras ērgļa ligzdai Jānis kāpa sausā apsē, kurai visapkārt stumbram bebrs bija izdzinis reni. Kokam bira miza, zari lūza, ar katru reizi palika mazāk zaru, kur stiprināties, un beigās to nebija vispār. Durbes jūras ērgļu ligzdai Jānis kameru uzlika aukstā 2015. gada janvāra naktī –
stundu pirms pusnakts uzkāpa un tikai četros no rīta bija lejā.
Viņš atzīstas, ka daudzos kokos, kuros savulaik kāpis, tagad vairs nekāptu. Jaunībā tajos tikts ar vienkāršiem, neērtiem kāpšļiem, elektriķa drošības siksnu un apšaubāmu striķi un karabīni, kuru, kā pēc tam izrādījās, kāpšanai nemaz nedrīkst izmantot. «Tagad aprīkojums ir pārdomāts, ergonomisks un drošs, turklāt ar gadiem kļūstu arvien prātīgāks, saka Jānis. «Pieredze rada piesardzību – ar laiku trakums mazinās, savas spējas nevajag pārvērtēt. Tagad kāpju tikai pie tām ligzdām, kuras var sasniegt ērti, ātri un droši.»
Jādomā kā ērglim
Mākslīgās ligzdas būvē tur, kur nokritušas dabiskās ligzdas, vai arī putniem tīkamās vietās, kur trūkst ligzdai piemērotu koku vai arī tiem nav jēdzīgu zaru. Divdesmit gadu laikā Jānis augstu kokos uzbūvējis vairāk nekā simts mākslīgās ligzdas. Tās ir diezgan sarežģītas būves – platformas, uz kurām novietoti zaru vainagi. Jānis veidojis ligzdas jūras ērglim, zivju ērglim, melnajam stārķim un ūpim, bet visvairāk – klinšu un mazajiem ērgļiem. Mākslīgās ligzdas, ko Jānis veidojis tandēmā ar ērgļu pētnieku Uģi Bergmani, Latvijā uztur visu klinšu ērgļu populāciju.
Tiesa, putni ieligzdo tikai daļā mākslīgo ligzdu. Būvētājam jādomā mazliet kā ērglim – jānoskata vislabākā vieta un piemērotākais koks, jānostiprina ligzda tā, lai putns tai varētu viegli pielidot un viņa skatam pavērtos tīkama perspektīva. «Sākumā ērgļi mākslīgo ligzdu nemaz tik bieži neizvēlas. Bet gadās, ka paiet desmit gadi, un pēkšņi – ir! Ieraugot ligzdā putnu, vienmēr ietrīcas sirds. Tas ir vārdos neaprakstāms gandarījums,» atklāj Jānis.
Cilvēkam nav jāiejaucas
Vērot putnu dzīvi ilgstošā tuvplānā ir mūsdienu unikālā iespēja – savulaik bērni, elpu aizturot, varēja tikai pašķirt zarus ērkšķogu krūmam un pavērot, kas notiek dārza ķauķa mīkstajā ligzdiņā. Tikmēr ornitologs atzīst, ka putnu dzīves norišu vērotāju emocijas reizēm ir pārlieku sakāpinātas. Reiz Durbes ligzdā perējošā jūras ērgļu mātīte palika viena – tēviņš pazuda. Kādus ieteikumus atrada skatītāji! Vientuļajai ērgļu mātītei esot no drona jāmet zivis un jāpārmeklē tuvējie meži, lai pazudušo ērgli atrastu! Saprotot emocionālo interesi, Jānis atgādina, ka dabā lietas bieži notiek ne tā, kā vēlas cilvēks. Viņš pieņem, ka tie, kas aicina iejaukties dabas norisēs, visticamāk, putnus sākuši vērot nesen, jo tie, kas ligzdas vēro ilgstoši, dabas procesus izprot krietni labāk. «Putnu vērošana ļauj saprast, ka daba nav šabloniska – ligzdas aizņemšana nenozīmē, ka putni te izdēs olas un izšķilsies mazuļi, kas izaugs un aizlidos uz Āfriku. Ir daudz iemeslu, kāpēc tas var arī neizdoties. Svarīgi to respektēt un novilkt robežu, kad cilvēkam ir un kad nav jāiejaucas,» uzskata Jānis. Tāpēc – gaidām pavasari, vērosim putnus atkal!
Tiešsaistes kameras – ieguvums putniem
«Ligzdu vērošana ir ieguvums arī putniem – cilvēku interese rada priekšnoteikumus un auglīgu augsni dabas aizsardzībai, kas diemžēl kopumā ir pabērna lomā. Vienīgais glābiņš ir zinoša un ieinteresēta sabiedrība, kas prasa rīcību arī no politiķiem. Arī tiešsaistes kameras var dot reālu rezultātu – piemēram, norises vienā no pirmajām vērotajām zivju ērgļu ligzdām veicināja izmaiņas likumos par mikroliegumiem, kas palīdz aizsargāt putnus. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz.»
Lielā dumpja ligzda
Aprīlī Latvijas Dabas fonda eksperti uzgāja lielā dumpja ligzdu un pie tās uzstādīja tiešraides sistēmu, kas ļāva ieskatīties reti redzamā ūdens putna dzīvē. Kameras uzstādīšanas brīdī ligzdā bija piecas olas, izdzīvoja divi mazuļi. Maija beigās viņi atstāja ligzdu un devās patstāvīgi iegūt barību.
Skatītāju izvēle: Putnu tiešraižu TOP3
-
Jūras ērgļi Durbē. Visvairāk – 2,5 miljonus skatījumu – šosezon piesaistīja jūras ērgļu ligzda Durbē, kur jau kopš 2017. gada mājo Milda. Viņas partneris kopš pērnā gada ir tēviņš Zorro jeb Zoris. Šogad Milda un Zorro ligzdā izaudzināja divus mazuļus – Leo un Neo. Lai gan ērglēni jūnija sākumā kameras lēcu pilnībā aizķēzīja, skatītāji joprojām turpināja sekot neredzamajiem notikumiem ligzdā. Jāpiebilst, ka šo ligzdu tiešraidē var vērot visu gadu – jūras ērgļi to ik pa laikam apmeklē ārpus ligzdošanas laika, turklāt te šad tad iemaldās arī citi viesi.
-
Baltie stārķi Tukuma novadā. Jau piekto gadu Latvijas dabas fonds sadarbībā ar AS Sadales tīkls gādā par tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Šogad stārķi izdēja piecas olas. No tā visām izšķīlās mazuļi, bet izdzīvoja un ligzdu atstāja tikai trīs no viņiem.
- Zivjērgļi Kurzemē. Šogad ērgļi izdēja trīs olas, tomēr ligzdu atstāja tikai viens mazulis. Zivjērglēnu apgredzenoja, savā pirmajā lidojumā putns devās jūlija otrajā pusē.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
