Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Ceturtdien notika kultūras ministres Agneses Lāces, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF), Latvijas Nacionālās operas (LNO) Simfoniskā orķestra mākslinieku arodbiedrības, LNOB Administratīvā un mākslinieciski vadošā personāla arodbiedrības un Teātra darbinieku savienības vadības pārstāvju tikšanās. Tajā tika pārrunāti jautājumi par iespējamajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem.
Šobrīd Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki – baletdejotāji, mūziķi, aktieri,
kas veido vien 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešams 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.
Latvijas Leļļu teātra darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un aktrise Santa Didžus atgādināja, ka darbs teātrī bieži tiekot uztverts kā viegls un skaists, lai gan patiesībā tas ir fiziski grūts, un ne visi to saprot. To, cik izaicinošs ir leļļu teātra aktiera darbs viņa klātesošajiem nodemonstrēja ar slavenā sunīša Pifa palīdzību. Visiem bija iespēja izmēģināt, cik fiziski grūti ir vadīt šādas lelles.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš atgādināja, ka izdienas pensijas ir svarīgs atbalsts, kas palīdz noturēt cilvēkus nozarē. Turklāt norādīja, ka
šobrīd operā tieši izdienas pensijā varētu aiziet jau piektā daļa mākslinieku.
Taču viņi nedara to, jo pensiju apmērs esot niecīgs, turklāt mākslinieki neplāno pēc iespējas ātrāk beigt karjeru. Voldiņš norādīja, ka tad, ja tiks mainīta izdienas pensiju kārtība, būs vēl grūtāk piesaistīt jaunos baletdejotājus un operas māksliniekus, jo viņi izvēlēsies pēc mācībām strādāt ārzemēs.
«Valsts kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumu kultūras jomā tās pašreizējā tvērumā Kultūras ministrija nevar atbalstīt, jo tā neņem vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu. Ir svarīgi, ka kultūras nozarē strādājošie saņem tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību,» tikšanās laikā pauda kultūras ministre Agnese Lāce.
Ministre piekrīt, ka sarunās par izdienas pensijām ir vieta taisnīgākiem risinājumiem, tomēr ir jāņem vērā katras nozares darba specifika: «Baleta, teātra un leļļu teātra māksliniekiem gan vecuma stāžs, gan nostrādātā darba stāžs nav kaut kas tāds, kas būtu pārskatāms tieši tāpēc, ka
izdienas pensijas šajā gadījumā ir kompensējošs mehānisms profesionālo darba spēju zudumam un tieši uz veselību atstātām sekām,» saka ministre.
Šajā tikšanās reizē tika pārrunāts ierosinājums par nostrādāto gadu apjoma un izdienas vecuma celšanu, kas šobrīd normatīvajos aktos noteikts, balstoties uz nozares profesionāļu un darba devēju pieredzi par pilnvērtīgas un kvalitatīvas darbspējas zudumu attiecīgajā profesijā.
Kultūras nozares profesionāļi dodas izdienas pensijā vien tad, kad tas tiešām nepieciešams, un to apliecinot nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija.
Kultūras ministrija ir bažīga par to, ka jebkādi krasi
mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās var rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu,
kas, savukārt, ietekmētu kultūras pieejamību valstī un Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, kā arī valsts budžeta ieņēmumus.
