Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Egita Garā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensijas metodiskās vadības daļas vadītāja.
Anitas stāsts
Laukos varam dzīvot labi
«Mums ar vīru Saldus pusē ir lauku māja – kad nomira vīra vecāki, tā palika mums. Kamēr abi strādājām, māju pamazām remontējām un modernizējām, jo bijām jau nolēmuši – kad aiziesim pensijā, no Rīgas pārcelsimies uz turieni. Vīrs pensijā aizgāja pirmais, un viņam lauku dzīve tik ļoti iepatikās, ka pārcēlās dzīvot uz turieni, laukos viņam bija vistas un siltumnīca, bet es uz lauku mājām braucu nedēļu nogalēs. Man līdz pensijai bija vēl pieci gadi un šāda dzīve pilnīgi pa prātam nebija, jo biju sabiedriski aktīva, tāpat savu reizi gribējās aiziet uz teātri vai koncertu, satikties ar draudzenēm… Bet mūždien tie sirdsapziņas pārmetumi – viņš tur viens, bet es plivinos pa Rīgu. Vīrs neko man nepārmeta, bet es jau tāpat jutu, cik ļoti viņš mani gaida. Un tad vēlā rudenī, lasot no ābelēm ābolus, viņš nokrita no kāpnēm un salauza kāju. Paņēmu atvaļinājumu un braucu pie viņa. Kā tagad atceros – vakarā kurinājām kamīnu, sēdējām pie tā, runājāmies, un vīrs teica: nu tagad tu redzi, cik te ir labi! Vīrs aicināja mani padomāt par došanos pensijā agrāk, lai varam ikdienā dzīvot abi kopā un saimniekot. Aizgāju uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakonsultēties, un izrādījās, ka,
aizejot priekšlaicīgā pensijā, mana pensija diemžēl būs par 200 eiro mazāka nekā tad, ja ietu pensijā īstajā vecumā.
Taču vīram pensija ir diezgan laba, turklāt vairs nebūtu jāmaksā par dzīvokli Rīgā, laukos mēs paši izaudzējas dārzeņus, augļus un ogas… Tā nu nolēmu, ka tomēr iešu priekšlaicīgā pensijā. Visi spēka gadi taču pagāja, ieguldot līdzekļus šajā mājā, – tad kāpēc gan lai es nesāktu baudīt visus brīvas lauku dzīves labumus jau tagad, ja ir šāda iespēja?»
Brigitas stāsts
Pensionējos, lai palīdzētu bērniem
«Savus mazbērnus, kas sadzima cits pēc cita, sagaidīju, kad man jau tuvojās pensijas gadi. Bieži palīdzēju dēlam un vedeklai pieskatīt mazbērnus, jo otra vecmāmiņa dzīvo Latvijas pretējā pusē. Kolīdz kāds no mazajiem saslima, tā bija zvans – vai nevaru pie viņa palikt? Biju grāmatvedes palīdze uzņēmumā un varēju strādāt arī no mājām. Bet ej nu ar slimu bērnu mājās pastrādā. Ja vēl atskaites jānodod un priekšniece jau nikni zvana… Jo – kā jau tas dzīvē notiek – kaut kas vienmēr atgadās tieši visnepiemērotākajā brīdī. Kad bērniem teicu – šoreiz tiešām nevaru, viņi noskuma un sacīja: vispār jau tu varētu iet pensijā un būt pilna laika vecmāmiņa, tā mums visiem būtu labāk un ērtāk, un arī lētāk, nekā algot auklīti.
Viņi jau bija noskaidrojuši, ka divus gadus pirms pensijas cilvēks var pilnīgi oficiāli doties priekšlaicīgā atpūtā,
un lai par naudu es neuztraucoties – viņi samaksāšot visus manus rēķinus un par zālēm, palīdzēšot. Un patiesībā jau mana sirds ļoti vilka pie mazbērniem, tāpēc biju priecīga par šādu priekšlikumu, vienīgi sirds dziļumos bažījos – ja nu kaut kas atgadās, kā es ar to savu puspensiju viena izdzīvošu? Kad par savām bažām pastāstīju draudzenēm, viņas teica: ak, laimīgā – ko tu vispār vēl domā?! Un tā nu es esmu auklīte uz pilnu slodzi – vedu mazos uz pulciņiem, gatavoju ēst, palīdzu dēlam un vedeklai mājas darbos, kamēr viņi abi strādā.»
Vai ikviens drīkst doties pensijā agrāk?
Nesen kāpnēs kaimiņiene dalījās domās: ja vien pensija būtu lielāka, jau tagad varētu mest darbu pie malas un vairs nestrādāt – gūža sāp, darba stundas tik garas, vakarā vispār nav spēka. Bet nu – kamēr ir darbs, kur tomēr maksā vairāk, tikmēr līdz pensijas vecumam kaut kā jānovelk. «Tik tiešām – ja cilvēkam apdrošināšanas stāžs ir 30 gadu un vairāk, tad viņam ir tiesības iet priekšlaicīgā vecuma pensijā divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma un līdz brīdim, kad iestāsies īstais pensijas vecums, saņemt 50 % no aprēķinātās pensijas. No 65 gadu dzimšanas dienas cilvēkam sāks maksāt pilnu pensijas apmēru,» saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensijas metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. «Bet, ja darba stāžs ir mazāks par 30 gadiem, tad šādas tiesības uz priekšlaicīgo pensiju nerodas. Tad ir jāgaida īstais pensijas vecums.»
Jāpadomā divreiz
Tiešām var būt tādi apstākļi, kad doties priekšlaicīgā pensijā ir pareizākais lēmums. Piemēram, tu pēkšņi pazaudē darbu un saproti, ka tuvākajā laikā diez vai to atradīsi, vai arī atalgojums, kas tiek solīts, nav tā vērts, varbūt tas pat ir mazāks nekā puse pensijas. «Iemesli, kāpēc cilvēks nolemj priekšlaikus doties pensijā, mēdz būt dažādi, taču, pirms to darīt, iepriekš vajadzētu kārtīgi apdomāt visus šā lēmuma aspektus. Kāpēc? Jo, aprēķinot pensijas lielumu, šie divi gadi pensijas apmēru var arī diezgan jūtami ietekmēt,» norāda Egita Garā. Nereti cilvēki domājot: pastrādāšu vēl tos divus gadus, un mana pensija būs lielāka, taču izrādās – pēdējie darba gadi pensijas apmēru vairs tik būtiski neietekmē. Toties to ietekmē tieši šis G lielums, kas formulā, pēc kuras pensiju aprēķina, nozīmē paredzamo pensijas izmaksas ilgumu. «Ja uzkrātais pensijas kapitāls ir, piemēram, 20 000 eiro, ir atšķirība, vai cilvēks šo savu uzkrāto pensijas budžetu iztērēs 15 vai 13 gadu laikā.
Līdz ar to – jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo lielāka pensija viņam sanāk,»
skaidro Egita Garā. Lai izvairītos no pārsteidzīga lēmumu, ko pēc tam varbūt nāksies nožēlot, drošāk ir aiziet uz savu VSAA nodaļu uz konsultāciju un uzzināt, kā konkrētajā gadījumā ir izdevīgāk rīkoties.
Kā liecinot novērojumi – nemaz nav tā, ka ātrāk pensionēties raujas galvenokārt tie, kam aprēķinātas lielas pensijas. Daudzi vairs nevēlas strādāt tāpēc, ka jūtas noguruši un grib atpūsties.
Egita Garā arī atgādina: pieprasot pensiju – vai tā būtu priekšlaicīga vai klāt ir īstais pensijas vecums –, vienmēr būs jāizdara izvēle, ko darīt ar pensijas otrā līmeņa kapitālu, ja tas pārsniedz 2000 eiro. To var pievienot pie pensiju pirmā līmeņa, tādējādi palielinot savu uzkrāto pensijas kapitālu (un līdz ar to arī pensijas apmēru) vai arī – iegādāties mūža polisi.
Ņem vērā!
Lai arī cilvēks saņems pusi no aprēķinātā pensijas apmēra, ja tā pārsniegs iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, tātad būs virs 500 eiro, no tās tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ja strādāsi – pensiju nemaksās
Svarīgi paturēt prātā: priekšlaicīgā pensija tiek izmaksāta tikai tad, ja cilvēks nav sociāli apdrošināts, tātad – nestrādā. Kolīdz viņš kļūst sociāli apdrošināts, tātad stājas darba attiecībās, priekšlaicīgās pensijas izmaksa tiek pārtraukta. «Kad Valsts ieņēmumu dienests mums to paziņo, mēs pensijas izmaksu apturam, taču var rasties situācija, ka izveidojusies pārmaksa. Kā tas notiek? Lai pensiju saņemtu jūnijā, mēs pensiju maksājumus nosūtām jau maijā. Līdz ar to, ja maijā uzsāktas darba attiecības un mēs šo informāciju uzzinām tikai jūnijā, tad rodas pensijas pārmaksa, ko mēs tad prasām atmaksāt par to laiku, kad cilvēks bija sociāli apdrošināts,» brīdina Egita Garā. Savukārt, sasniedzot pensijas vecumu (šobrīd tie ir 64 gadi un 9 mēneši), cilvēks ne tikai sāk saņemt pensiju pilnā apmērā, bet arī var strādāt.
Pensija tiek aprēķināta vienreiz!
Jāņem vērā, ka pensija tiek piešķirta vienreiz un uz mūžu. Nebūs tā, ka pēc pāris mēnešiem cilvēks pēkšņi izdomās – ai, es ar savu puspensiju tomēr nevaru izdzīvot, labāk iešu strādāt un pensijā došos tad, kad man tā pienāksies. Protams, arī tā var darīt, taču pensija no jauna vairs netiks aprēķināta. «Kāds ir piešķirtās pensijas apmērs, tāds tas ir. Vienīgais – ja cilvēks aiziet strādāt, tad var pārrēķināt pensiju par piestrādāto – uzkrāto kapitālu pēc pensijas piešķiršanas, tā nedaudz palielinot pensiju. Taču pensija no jauna netiek piešķirta. Tieši tāpēc šo soli par priekšlaicīgu pensionēšanos vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt,» uzsver Egita Garā. Taču pensiju indeksācija katru gadu tiek piemērota arī priekšlaicīgi aprēķinātai pensijai.
Vai pašnodarbinātie var saņemt priekšlaicīgo pensiju?
Radiniece mudina arī mani doties priekšlaicīgā pensijā – tas esot ļoti izdevīgi. Viņa, būdama pašnodarbinātā, Valsts ieņēmumu dienestā esot noformējusi tādu statusu, ka nav jāveic nekādas iemaksas, turpina strādāt un vienlaikus saņem savu puspensiju. Vai tad tā var darīt?
Atbild KRISTĪNE AUGSTKALNE-JAUNBĒRZIŅA, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību speciāliste:
«Pašnodarbinātais ir obligāti sociāli apdrošināma persona, ja gūst ienākumus un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā 10 % apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no ienākumiem, kas nesasniedz minimālo algu. Ja cilvēks ir iesniedzis VID dokumentu, kurā apliecina, ka saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 2100 eiro ceturksnī, par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ienākumiem Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra neaprēķinās minimālās iemaksas, bet ir jāveic obligātās iemaksas (10 %) no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem. Ja pašnodarbinātā persona negūst ienākumus un līdz ar to neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad priekšlaicīgo vecuma pensiju var saņemt. Ja cilvēks vēlas izbeigt saimniecisko darbību un atteikties no saimnieciskās darbības veicēja statusa, par to rakstiski jāinformē VID. Iesniegums par saimnieciskās darbības izbeigšanu jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).»
Zini!
Katram, kuram līdz pensionēšanās vecumam palikuši pieci gadi, mājaslapas latvija.lv sadaļā VSAA informācija un pakalpojumi ir iespēja prognozēt savu pensijas apmēru, balstoties uz VSAA rīcībā esošajiem datiem.
Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas priekšlaicīgi pensionēties
- Cilvēks palicis bez darba un pirmspensijas vecumā to ir grūti atrast vai arī dzīvesvietas tuvumā nav darba piedāvājumu, darba devēju. Nereti ir arī tā, ka, izbeidzot darba attiecības, cilvēkiem šķiet pārāk sarežģīti reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam, jo tur liek intensīvi meklēt darbu, bet cilvēks pats jau zina, cik grūti būs atrast ko piemērotu.
- Veselības problēmas, kuras liedz turpināt strādāt, un cilvēks nevēlas kārtot invaliditāti.
- Priekšlaicīgā pensija ir lielāka nekā darba alga vai lielāka nekā invaliditātes pensija.
- Vēlme beidzot baudīt dzīvi – pašiverēt pa māju vai piemājas saimniecību, pārcelties uz dzīvi lauku mājās, paauklēt mazbērnus, paceļot, ja puspensija ir gana liela, lai to varētu atļauties, kādam varbūt arī iecere pārcelties uz dzīvi ārzemēs, ja tur dzīvo bērni un mazbērni.
- Ja cilvēks ir darba attiecībās un īstais pensijas vecums iestājās oktobrī vai novembrī, tad nereti pensiju pieprasa priekšlaikus septembrī, lai tiktu pie pensijas indeksācijas.
