Vēl jauns, bet jau novecojis?
Automašīnai nav jābūt pat desmit gadus vecai, lai tās informācijas un izklaides sistēma izskatītos kā īsta relikvija ar ierobežotu funkcionalitāti. Ekrāni strauji kļūst lielāki, to izšķirtspēja un darbības ātrums palielinās, funkcijas kļūst daudzveidīgākas un vieglāk pieejamas. Vairs nav nepieciešams pārvaldīt visas funkcijas, pieskaroties ekrānam, jo mūsdienās saziņa ar AI palīgiem kļūst arvien ērtāka.
Bet ne tikai informācijas un izklaides sistēmas noveco, to dara arī elektriskie piedziņas mehānismi. No tāda paša izmēra baterijām ražotāji katru gadu spēj iegūt lielāku efektivitāti, labāku dinamiku un ātrāku uzlādi.
Ironiski, bet šāda progresa rezultātā cietēji ir autovadītāji. Jauns automobilis, kas vēl smaržo pēc ādas, var ātri novecot, tomēr jaunas problēmas rada jaunas risinājumus – ražotāji ir sākuši attālināti atjaunināt automobiļus.
Pēc nakts garāžā – jauns automobilis
Viens no šīs metodes pionieriem ir Tesla. Šī zīmola elektromobiļiem var attālināti atjaunināt ne tikai informācijas un izklaides sistēmu, bet arī novērst noteiktas ar programmatūru saistītas kļūdas un instalēt jaunas funkcijas.
Atjauninājumu potenciālu ilustrē dažādi piemēri. Kad Kia savos modeļos ieviesa autovadītāju atzinīgi novērtētu inovāciju – aklās zonas kameras, kas parāda attēlu uz instrumentu paneļa, kad tiek ieslēgts pagrieziena signāls –, arī Tesla automašīnas drīz vien saņēma šo funkciju. Būtiski, ka viņiem nenācās apmeklēt servisu, jo Tesla izstrādāja programmatūru un instalēja to attālināti, kamēr automašīnas bija novietotas savās garāžās. Nākamajā rītā autovadītāji jau varēja izmantot jauno funkciju.
Lai attālinātā atjaunināšana būtu iespējama, svarīgi, lai automašīna jau sākotnēji būtu atbilstoši aprīkota.
Šajā gadījumā Tesla modeļiem, tāpat kā Kia automašīnām, jau no rūpnīcas bija uzstādītas sānu kameras, tāpēc bija nepieciešams tikai izveidot programmatūru un instalēt šo funkciju automašīnās, kas jau pirms laika pametušas dīlercentru skatlogus.
Tagad arī Kia seko šim virzienam. EV6 un EV3 modeļu īpašnieki, kuru automašīnās ir uzstādīta ccNC informācijas un izklaides sistēma, ir saņēmuši vairākas jaunas navigācijas funkcijas, iespēju automašīnā skatīties YouTube un izmantot citas funkcijas.
Tāpat tika atjaunināta arī akumulatora enerģijas pārvaldības sistēma. Kopš 2025. gada jūlija Kia EV īpašnieki, kuri brauc ar atjauninātiem modeļiem, ziņo par 4–6 % efektivitātes pieaugumu, braucot pa šoseju.
«Arvien vairāk automašīnu funkciju kontrolē ražotāja izstrādāta programmatūra, tāpēc attālinātās atjaunināšanas iespēja ir ne tikai vēlama, bet drīz būs arī pilnībā pašsaprotama arī citiem ražotājiem.
Galu galā, arī mūsu datori un viedtālruņi tiek pastāvīgi atjaunināti.
Sākotnēji izstrādāto programmatūru vienmēr var padarīt labāku, ieviešot jaunas funkcijas un mazinot ārējo ievainojamību. Tas ir arī ļoti ērts risinājums automašīnu īpašniekiem, jo nav nepieciešamība katru reizi doties uz dīlercentru. Tas ir vērtīgs solis uz priekšu,» komentē Delfi Auto redaktors Raimonds Zandovskis.
Arī braukšanas īpašības var mainīt attālināti
Attālināto atjauninājumu īsajā vēsturē jau ir bijuši spilgti piemēri, kad klienti no rītā atklājuši, ka viņu automašīnu funkcijas ir būtiski papildinātas. Piemēram, 2022. gadā Lucid zīmols Air modelī aktivizēja Pet Comfort funkciju. Tās princips bija gaužām vienkāršs, taču ļoti efektīvs – kad īpašnieks atstāja dzīvnieku automašīnā, salonā tika uzturēta atbilstošu gaisa temperatūra un tika neaktivizēti pedāļi un dažādu funkciju slēdži.
2023. gadā Rivian attālināti pārkalibrēja R1T pikapa pneimatiskās balstiekārtas iestatījumus – jaunajiem braukšanas režīmiem pilnībā izmainot automašīnas gaitu. 2022. gada beigās Polestar piedāvāja klientiem iespēju iegūt papildu 68 ZS no elektromotoriem.
Lai šo uzlabojumu veiktu, automašīnas īpašniekam nebija jāapmeklē dīlercentrs, taču nācās par šo procedūru samaksāt teju 1200 ASV dolārus.
Tikmēr Kia EV6 un EV3 navigācijas sistēmas nesen saņēma uzlabotu brauciena plānošanas rīku, kas ļauj autovadītājiem izvēlēties minimālo uzlādes līmeni brauciena galamērķī. Tāpat kļuva pieejama arī balss komanda, ar kuru var atslēgt ātruma ierobežojuma brīdinājumus, tika integrētas YouTube un Netflix lietotnes, kā arī lejuplādei kļuva pieejamas arī dažādas citas lietotnes.
Eksperti uzsver, ka automašīnām vissvarīgākais ir augstas veiktspējas komponenti – jaudīgi datori, augstas izšķirtspējas ekrāni, kameras, radari un interneta pieslēgums. Viss pārējais var tikt programmēts. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienības drošības standartus, lielākā daļa no šiem komponentiem automašīnās ir obligāti.
Par ko jūs piekristu maksāt?
Pastāvīga automašīnas atjaunināšana nozīmē arī to, ka šis process var būt saistīts ar izmaksām. Automašīnu ražotāji pakāpeniski pāriet uz abonementa modeli, kurā klienti maksā ikmēneša maksu par noteiktām funkcijām. Daudziem atmiņā palicis BMW zīmols, kas Ziemeļamerikā pieprasīja ikmēneša maksu par Apple CarPlay un Android Auto izmantošanu. Tāpat tika plānots iekasēt maksu par apsildāmo sēdekļu funkciju.
«Protams, šāda pieeja nav nekas jauns.
Šī gadsimta sākumā dažiem Volvo modeļiem apsildāmie sēdekļi bija standarta aprīkojums, jo ražotājam bija lētāk ražot identiskas detaļas visiem modeļiem neatkarīgi no aprīkojuma versijas.
Tie, kuri apsildes funkciju nebija pasūtījuši, gluži vienkārši nevarēja to ieslēgt, jo salonā nebija uzstādīta attiecīgā poga,» atceras R. Zandovskis.
Tomēr tendence, ka automobiļu ražotāji pāriet uz abonementa modeli, ir acīmredzama. Pēc eksperta teiktā, BMW saņēma kritiku no klientiem un ātri atteicās no šādas prakses, jo mēģināja iekasēt maksu par pašsaprotamām, jau iebūvētām funkcijām un tālruņa savienojamību, kas principā pat nepieder vācu ražotājam.
«To, kā pircēji novērtēs abonēšanas risinājumu, rādīs laiks, taču esmu drošs, ka citi ražotāji mācīsies no BMW pieredzes,» uzskata R. Zandovskis.
Ražots, pārdots, bet netiek neaizmirsts
Pēc eksperta domām, par vienreizējiem iebūvētiem elementiem, piemēram, apsildāmiem salona komponentiem, klimata kontroli vai tālruņa savienojamību, nevajadzētu iekasēt papildu maksu. Abonementi būtu jāpiemēro par mazāk būtiskām un pastāvīgi atjaunināmām funkcijām. Piemēram, Kia ir pazīstams ar to, ka savos modeļos uzstāda bagātīgu standarta komforta aprīkojumu, bet plāno par papildu samaksu piedāvāt inovācijas, piemēram, Highway Driving Assist 2 jeb 2. līmeņa autonomās braukšanas sistēmu.
«Nebūtu pareizi uzskatīt, ka attālināto atjauninājumu uzturēšana ražotājam neko neizmaksā.
Ceļš līdz šāda risinājuma ieviešanai ir ne tikai garš, bet arī dārgs.
Turklāt dažām sistēmām nepieciešama pastāvīga programmatūras uzraudzība, atjaunināšana un uzturēšana. Tas nozīmē, ka šim darbam ir jāalgo speciālisti. Agrāk ražotājs izgatavoja automašīnu, pārdeva to un varēja strādāt pie modernizētās versijas vai nākamā modeļa izstrādes. Tagad ražotāji velta laiku, lai ar dažādām funkcijām uzlabotu jau esošos modeļus, tāpēc tas nav pārsteigums, ka šis process veido arī finansiālu slogu,» skaidro R. Zandovskis.
Patiesībā, tāpat kā ar visām modernajām viedierīcēm, tikai nedaudzi cilvēki izmanto to pilnu funkcionalitāti. Tāpēc dažas sistēmas būs pieejamas lētākai, īstermiņa iegādei. Piemēri liecina, ka šī jauna abonēšanas prakse automobiļu pasaulē jau veidojas. Tās lielākā priekšrocība – automašīnas vairs tik ātri nezaudēs aktualitāti.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































