Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Orķestra vadītāja meita
Austra Pumpure dzimusi 1928. gada 26. novembrī Dunikā. Aizsargu orķestra vadītāja meita. Augusi Rucavas Ūdeņu mājās – starp jūru un mežu. Ar absolūto muzikālo dzirdi apveltīto meiteni vecāki jau agri virzījuši mūzikā: apguvusi akordeonu, cītaru un ģitāru.
Diplomēta kordiriģente. Dziedājusi Liepājas teātra korī, darbojusies orķestrī, bijusi koncertmeistare.
Kolēģi atceras, kā pēc izrādēm Austra harmonizējusi aktierus, kuriem grūti iziet no lomas: nākusi ar ģitāru un aicinājusi uzdziedāt.
Citi lasa
Krodera iedrošināta
Kad Liepājā tapa izrādes ar Imanta Kalniņa dziesmām, Austra tās mācīja aktieriem un dažādās kompānijās dziedāja arī pati – nemāksloti, tautiski, tomēr mūsdienīgi.
Rīkot savu autorvakaru Pumpurei ierosināja režisors Oļģerts Kroders.
Pirmo Kalniņa dziesmu koncertu ar lieliem panākumiem viņa sarīkoja 1975. gadā Rīgā.
Kad dziesminieci aicināja koncertēt visā Latvijā, līdzi devās Liepājas teātra studijas jaunie aktieri – Ieva Akuratere, Juris Bartkevičs, Māris Putniņš, Ināra Kalnarāja. Nākamo programmu Pumpure ar draugiem dziedāja piecus gadus. Sekoja trešā, bet radīt ceturto atbalstītāji Pumpuri burtiski piespieda.
Dažas dziesmas Kalniņš rakstīja speciāli Austrai – enerģētiskās Es redzēju sapnī un Fatamorgāna.
Kopš 1988. gada Pumpures vārdadienā tradicionāli tika rīkoti Austras dienas koncerti. Viņas vīrs Ernests, Liepājā izdaudzināts uzvalku meistars, darinājis Austrai skatuves tērpus un atbalstījis finansiāli.
Slavenie Austrasbērni
Koncertu laikā Austra bieži teica skatītājiem – ja kādam ir, ko teikt, lai nāk uz skatuves. Daudzi atsaucās, un dziesminiece aicināja viņus pievienoties arī nākamajos koncertos.
Tapusi simtos mērāma Austrasbērnu plejāde, no kuras izauguši daudzi spoži Latvijas dziesminieki (Ieva Akuratere, Anta Eņģele, Ilze Purmaliete, Juris Hiršs, Arnis Miltiņš, Uldis Ozols, Silvija Silava, Jānis Vītols u. c.) un vairākas Austras skolotu ģitāristu paaudzes.
Intervijā žurnālam Ievas Stāsti Austra reiz atzinās: «Tā sanācis, ka pašai savu bērnu man nav. Smags un sarežģīts stāsts, ko nemēdzu atcerēties, jo… Nu jau gadiem esmu mamma saviem Austrasbērniem. Uzskatu, ka man no Dieva dzīvē dots tāds uzdevums – būt ar šiem jauniešiem. Arī strādāt ar pavisam mazajiem, kuri pirmoreiz paņem rokā ģitārīti un ir tālu no muzikalitātes.»
Patikuši ciemiņi
Austras plašais Pionieru ielas dzīvoklis ar lielo bibliotēku, instrumentiem, gleznām vienmēr bijis jauniešiem atvērts, pie viņas varēja ierasties kaut naktī – izguldīs, cels galdā «gaļas kotletītes ar rucavnieku smeķi», dalīsies ceļanaudā.
Kad viesi sabraukuši lielā pulkā un strādājuši pie jaunās programmas, pankūkas visiem cepis Austras Ernests.
Pēc vīra nāves Austrai klājies grūti. Deviņdesmito gadu beigās nama augšstāva kaimiņu parādu dēļ mājai ziemā atslēgta centrālā apkure. Par laimi, dzīvoklī saglabājusies malkas krāsns, un Austrasbērni rīkojuši akciju – Ziedot pagalīti.
Kad Austra pārcēlusies uz divistabu dzīvokli Ugāles ielā, pati izremontējusi arī riteņu novietni, lai būtu papildu istaba, kur gulēt ciemiņiem.
Dzīve bez brīvdienām
2008. gadā dibināta Austras biedrība. Tā rīkojusi Austras koncertus, rūpējusies par dziesminieces paveiktā apkopošanu grāmatās un nošu izdevumos. Arī panākusi, ka dziesminiecei piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. Austrai gan brīvdienu nebija gadiem, un, veselībai par spīti, viņa turpināja vākt dziesmas, attīstīt esperanto prasmi (šai valodā reiz pārtulkojusi tautasdziesmas un Imanta Kalniņa dziesmas), darboties ar sievietēm invalīdēm un folkloras kopā Atštaukas, ielu bērniem mācīt ģitāras spēli, ceļot. Vēl 87 gadu vecumā Austra uzkāpa kalnos Madeiras salā.
