Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma.
EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.
Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji – AS Kredītinformācijas birojs un AS CREFO birojs, un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.
Jau pašlaik CREFO birojs savā mājaslapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. CREFO birojs šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt Kredītinformācijas birojs ir sācis darbu pie šādas funkcionalitātes ieviešanas, un tā patērētājiem būs pieejama jau tuvākajā laikā.
EM norāda, ka šī brīža regulējums no atsevišķiem datu sniedzējiem neparedz kredītinformācijas birojiem iespēju iegūt informāciju un to nodot citām personām kā tikai kredītinformācijas lietotājiem, piemēram, valsts informācijas sistēmām un citiem kredītinformācijas birojiem.
Likumprojekts paredz, ka patērētājiem tiks dota iespēja atteikties no kredīta saņemšanas, nodrošinot to caur kredītinformācijas birojiem.
EM skaidro, ka arī citās valstīs iespēju personām atteikties no kredīta saņemšanas un šo datubāzu uzturēšanu nodrošina kredītinformācijas biroji vai institūcijas, kas veic līdzīgas funkcijas.
Attiecīgi, ja kredītinformācijas biroji ir pašatteikušos personu reģistra pārziņi, tad kredīta devējiem nav jāpieslēdzas vēl kādām citām sistēmām un datubāzēm, lai konstatētu, ka patērētājs ir liedzis sev tiesības slēgt kreditēšanas līgumus – pieprasot informāciju par maksātspējas datiem kredītinformācijas birojiem, kredīta devējam uzreiz tiek sniegta informācija par liegumu, norāda EM.
Attiecīgi EM ieskatā juridiskās personas, kuras jau veic personu finanšu datu uzglabāšanu un kurām ir tieša sadarbība ar patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir vispiemērotākie pārziņi pašatteikušos personu reģistrācijai.
Papildus EM norāda, ka pilnvarotā persona vai aizgādnis, kurš iecelts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir tiesīgs veikt atzīmi par nevēlēšanos ņemt kredītu konkrētas personas vārdā tās ekonomisko interešu aizsardzības nodrošināšanai.
Savukārt ar EM sagatavotajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā kredīta devējiem paredzēts noteikt pienākumu ņemt vērā šādas atzīmes kredīta pieteikuma izskatīšanas procesā – ja patērētājs ir izdarījis šādu atzīmi, kredītu viņam piešķirt nedrīkst.
Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām paredz papildināt kredītinformācijas lietotāju uzskaitījumu ar fizisku personu, papildinot arī kredītinformācijas apstrādes mērķus.
Šie grozījumi neliedz patērētājam vērsties arī pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījumu, bet ļauj arī «vienas pieturas aģentūras» principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā. Šie dati, kas tiks ievākti, pamatojoties uz datu subjekta pieprasījumu, netiks glabāti kredītinformācijas biroju datubāzēs, bet tikai nodoti datu subjektam un dzēsti.
EM skaidro, ka mērķis šādai kredītinformācijas apstrādei ir nodrošināt fizisko personu tiesību aizsardzību, lai būtu pieejama patiesa un pilnīga sava kredītinformācija, kā arī, lai tā kontrolētu par sevi veikto kredītspējas vai kredītriska novērtējumu. Fiziskā persona šajā likumā noteikto licencējamo kredītinformācijas biroja darbību ietvaros iegūst uz sevi attiecināmo kredītinformāciju.
Par patērētāju iespējām veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka šī persona nevēlas saņemt kredītu, iedzīvotājus informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un EM.
