Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Bremzes – drošības atslēga tumšajā sezonā
Vēlā rudenī un ziemā pēc iespējas īsāks bremzēšanas ceļš ir īpaši nozīmīgs drošības faktors. Tumsa iestājas agri, dienas laikā bieži līst, asfalts veido atspīdumu un «apēd» pat spēcīgu lukturu gaismu. Arī sastrēgumstundās redzamība ir slikta, jo pretimbraucošo auto lukturi žilbina, bet migla vai lietus orientēšanos uz ceļa apgrūtina vēl vairāk.
Pat apgaismotās pilsētas ielās reizēm ir grūti laikus pamanīt šķērsli, bet ārpus pilsētas, neapgaismotos posmos, bīstamību rada gan gājēji bez atstarotājiem, gan meža dzīvnieki, kas uzrodas «no nekurienes».
Autovadītājiem šajā laikā ieteicams būt īpaši uzmanīgiem un samazināt vidējo braukšanas ātrumu.
Tomēr arī tas ne vienmēr pasargā no negadījumiem, tāpēc īpaši svarīga ir efektīva bremzēšana. Tas nozīmē gan labas, sezonai atbilstošas riepas, gan tehniski nevainojamu bremžu sistēmu. Tāpat svarīgi ir veikt pareizu bremzēšanu.
Kāpēc tas ir tik būtiski? Jo pareiza bremzēšana ļauj izvairīties no sadursmes vai vismaz mazināt tās sekas. Un dažkārt tieši daži metri var mainīt ļoti daudz.
5 metri – daudz vai maz?
Labu ilustrāciju piedāvā Vācijas autožurnāla Auto Bild salīdzinošie testi. Piemēram, divi krosoveri – Kia Sportage un Suzuki Across (kas būtībā ir identisks Toyota RAV4) – tika pārbaudīti vienādos apstākļos. Rezultāti bija pārsteidzoši.
Kia Sportage ātruma samazināšanai no 100 km/h līdz 0 km/h bija nepieciešami 34,6 metri, savukārt Suzuki Across apstājās vien pēc 39,4 metriem. Tā ir teju piecu metru starpība. Iespējams, ir tādi autovadītāji, kuru ieskatā bremzēšanas ceļa atšķirība, kas pielīdzināma viena automobiļa garumam, nav vērā ņemama atšķirība, tomēr pat šāda distance var izrādīties liktenīga.
Vēl viens svarīgs secinājums izdarīts Vācijas Autokluba (ADAC) veiktajā pētījumā, kurā tika salīdzināta bremzēšana ar vasaras un ziemas riepām siltos apstākļos. Automobilis ar vasaras riepām apstājās pēc 36,3 metriem, savukārt auto ar ziemas riepām – pēc 41,9 metriem. Atkal redzama gandrīz 5,5 metru starpība. Kad pirmais auto jau ir apstājies, otrs vēl ripo ar 36 km/h.
Pēc analoģijas – ja Kia Sportage jau būs apstājies, Toyota RAV4 šajā brīdī vēl varētu ripot ar vairāk nekā 30 km/h. Tas it kā nav daudz, tomēr pat pie šāda ātruma gājējs var gūt dzīvībai bīstamas traumas. Arī vadītājs un pasažieri riskē ar nopietnām traumām, ja bremzēšanas ceļa dēļ neizdodas izvairīties no sadursmes, piemēram, ar kādu no lielajiem meža dzīvniekiem.
Masai, riepām un bremzēm ir izšķiroša nozīme
Kā norāda LAF preses sekretārs un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas loceklis Artūrs Virbulis, fizikas likumi ir nepielūdzami – jo lielāka masa, jo grūtāk to apturēt. Tāpēc riepu kvalitāte un bremžu sistēmas stāvoklis būtiski ietekmēs to, cik ātri automobilis apstāsies.
«Gan riepu testi, gan reālā satiksme pierāda to, ka automašīnas svars ļoti ietekmē bremzēšanas efektivitāti. Teorētiski pat vieglā Dacia Duster var bremzēt tikpat labi kā BMW X5, kuram ir sportiska balstiekārta, platas riepas un jaudīgas bremzes. Riepu izvēlei, pareizai bremzēšanas tehnikai un autovadītāja reakcijai ir ļoti liela nozīme,» stāsta A. Virbulis, kurš guvis arī pieredzi autošosejas sacīkstēs.
Citā Auto Bild testā tika salīdzināti Kia Sportage un Toyota RAV4. Ar aukstām bremzēm Kia apstājās 33,9 metros, bet ar siltām bremzēm nedaudz īsākā distancē – 33,6 metros. Tikmēr Toyota rezultāts bija 36,5 un 37,9 metri.
Tātad, kad bremzes uzsila, Kia spēja saglabāt efektivitāti, kamēr Toyota bremzēšanas ceļa garums palielinājās par 1,4 metriem.
Protams, vislabāk bremzē sportiski, viegli un zemi auto ar spēcīgām bremzēm, taču Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīmē, ka mūsdienās vairums ikdienas automašīnu spēj apstāties pietiekami efektīvi.
«Ja pēkšņi uz ceļa izskrien bērns, tad saproti, cik nozīmīgas ir labas bremzes un riepas. Visu gan nevar uzticēt tikai tehnikai, jo arī mums pašiem ir jābūt piesardzīgiem un visa uzmanība jāpievērš ceļam. Mūsdienīgs vidējās klases auto, ja brauc saprātīgi un ievēro noteikumus, spēj nobremzēt ļoti labi,» uzsver eksperts.
Kā pareizi bremzēt?
Drošas braukšanas skolas eksperts, kurš apguvis iemaņas gan ekonomiskajā, gan ekstrēmajā braukšanā, norāda, ka svarīgākais ir zināt, kā pareizi apstāties, jo liela daļa vadītāju nemaz neprot pilnvērtīgi izmantot bremžu potenciālu.
«Drošas braukšanas kursos redzam, ka daļa šoferu kritiskā situācijā nespiež bremžu pedāli pietiekami stipri un neizmanto visu pedāļa gājienu. Cilvēki baidās, īpaši tad, kad sajūt ABS vibrāciju. Autoskolā neviens nemāca, kā bremzēt ārkārtas situācijās,» skaidro J. Vanks.
Visām mūsdienu automašīnām ir ABS (pretbloķēšanas sistēma) un ESP (stabilitātes kontrole), kas palīdz noturēt auto taisni un saglabāt tā vadāmību straujas bremzēšanas brīdī. Ārkārtas situācijā bremžu pedālis jānospiež ātri un līdz galam.
Kad ABS sāk darboties, sistēma ļoti ātri «pulsē», atbrīvojot un atkal pievelkot bremžu klučus, lai riteņi neslīdētu un saglabātu saķeri. Pedāļa vibrācija šajā situācijā ir pavisam normāla parādība, tāpēc autovadītājs nedrīkst atlaist bremzi. Tieši pretēji – pedālis jāturpina spiest ar visu spēku. Tikai tā iespējams sasniegt maksimālu bremzēšanas efektivitāti.
Turklāt šīs sistēmas ļauj bremzēšanas laikā arī mainīt braukšanas trajektoriju, tāpēc autobraucējs spēj izvairīties no šķēršļa arī ekstremālos apstākļos.
