2025. gada notikumi un cilvēki. Triumfs, drosme un neatbildētie jautājumi

Dainis Īvāns un Staburags

6. novembrī ap 10 000 cilvēku bija pulcējušies Doma laukumā Stambulas konvencijas aizstāvībai, un tajā īpaši saviļņoja Daiņa Īvāna runa, salīdzinot šo protestu un cilvēku saliedētību ar atmodas laiku. Turklāt Dainis Īvāns kopā ar Aleksandru Mirlinu un Ēriku Hānbergu šogad sastādījis arī grāmatu Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti, kuru atvērs 20. janvārī. 

DAINIS ĪVĀNS, publicists un politiķis, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs

Jūs reiz panācāt padomju varas iecerētās Daugavpils HES būvniecības apturēšanu. Ja tagad varētu atgūt vienu – tikai vienu – no zaudētajām Latvijas dabas vai vēstures vērtībām, kura tā būtu?

Visvairāk gribētos atgūt Staburagu. Apmēram piecu gadu vecumā vecāki paņēma mani līdzi ekskursijā, kas patiesībā bija atvadīšanās no Kokneses kanjona pirms tā pazudināšanas Pļaviņu HES dambī. Debešķīgs skaistums, svētsvinīgums un daudz raudošu cilvēku gan Vīgantes, gan Kokneses krastā, gan pie Pērses ūdenskrituma. 

Kad vecvecāku mājās dzirdēju pieaugušos runājam, ka līdz ar Staburagu ienaidnieki iznīcinās arī Lorelejas klinti, kuras pakājē atvērtu muti bieži apbrīnoju Velna atvarā lecošus tarzānus, iedomājos slepus izgatavot torpēdu, ar ko uzlaist gaisā spēkstaciju un likteņupi atbrīvot līdz ar dzelmē gāzto Lāčplēsi. Tuvinieki neslēpa bažas, ka līdzās Pļaviņu HES jau slienas augšā jauna pufaikpilsēta represēto latviešu aizstāšanai ar tūkstošiem krievvalodīgo. Pļaviņu HES aizsprostoja Daugavu un pavēra slūžas Latvijas rusifikācijai. Staburaga rēta mani un tūkstošiem citu Latvijas iedzimto 1986. gadā pamudināja pretoties Maskavas iecerei iznīcināt pēdējo dzīvo likteņupes posmu ar kārtējo komunisma būvi – Daugavpils HES. Ja mums izdevās tas, gan arī Staburags kādreiz atgriezīsies.

Lolita Lūse

Personības

Atmodas līderis Dainis Īvāns: Reizēm ļoti jāsavaldās, kad redzu vai dzirdu ienaidnieku