Anestezioloģe Eva Strīķe: Mēs visi nomirsim. Atšķirības ir tikai, kad un no kā

Ārsti, kuri ilgāk rūpējas par saviem pacientiem, iepazīst viņus labāk, taču tas padara viņus neaizsargātākus pret zaudējuma sajūtu brīdī, ja pacienti mirst.

ANAM­NĒ­ZE

•  Anestezioloģe reanimatoloģe 30 gadus – autoritāte savā jomā. Arī algoloģe. 
•  P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste.
•  Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.
•  Eiropas Anesteziologu asociācijas Izglītības komitejas (CEEA – Committee for European Education in Anaesthesiology) tālākizglītības kursa direktore Latvijā anestezioloģijā un intensīvajā terapijā.
•  Veselības ministrijas galvenā speciāliste anestezioloģijā un intensīvajā terapijā.
•  2010. un 2011. gadā saņēma Latvijas Gāzes un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības fonda gada balvu par zinātnisko pētījumu – par miniinvazīvu tehnoloģiju ieviešanu Latvijā un par aknu transplantācijas ieviešanu Latvijā.
•  Ļoti patīk filma Labs gads, ko sliktā laikā iesaka noskatīties arī citiem, jo tā ir viegla humora un saules piepildīta.
•  Pašlaik lasa Mišelas Obamas grāmatu par viņas dzīves notikumiem un pieredzi, kas veidojusi Mišelas personību. 
•  Labprāt klausās Gundara Āboliņa radio lasījumus par Šveiku, kā arī trīs vīru piedzīvojumiem laivā, jo tie liek rosīties iztēlei un pasmaidīt.  
•  Garšo itāļu ēdieni.
 

– Šovasar, jūlijā, Latvijā tika pārstādīta trīsdesmitā sirds, un arī jūs šajā operācijā piedalījāties… 
– Cilvēka šūnu, audu vai orgānu transplantācija izglābj daudzas dzīvības un atjauno dzīves kvalitāti, un šobrīd nav citas tikpat efektīvas alternatīvas. Tāpēc gribētu pateikties cilvēkiem, kas dod piekrišanu atļaut izmantot savus orgānus vai audus citu dzīvības glābšanai. 

Pozitīvs tuvinieku lēmums atļaut orgānu izmantošanu padarīja iespējamu arī trīsdesmito sirds transplantāciju. Tā bija sarežģītāka nekā parasti, jo donora sirdi veda no liela attāluma – no Ventspils, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas. Iepriekšējo gadu pieredze un dienestu sadarbība palīdzēja visam noritēt ātri un veiksmīgi. Tāpēc – paldies arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem un robežsargiem.

Lai iegūtu donora orgānu iespējami labākā stāvoklī, izšķiroša nozīme var būt laikam. To nosaka divi iemesli: pirmkārt, orgāni pēc nāves ir dzīvotspējīgi tikai noteiktas stundas, otrkārt, cilvēki, kuriem nepieciešami orgāni, varētu būt smagi slimi. Jāteic, ka orgānu apmaiņa ir arī psiholoģiski ļoti sarežģīts process pašam pacientam. Cilvēks pirms operācijas ir emocionāls un sapņo par citu dzīvi, kurā būs mazāk fizisku ierobežojumu, viņš sapņo, ka pēc operācijas varēs dzīvot pilnvērtīgi. No visas sirds to arī novēlu.