Santas redaktore Iveta Dzērve: «Ja cilvēks pret cilvēku izturētos kā pret biezpienmaizi!»

Ir novembris, Latvijai nozīmīgs mēnesis. Kuras ir tavas latviskās garšas?

Man garšo kartupeļu ēdieni, meža sēnes, āboli – tādi īsti Latvijas āboli, kas aug gandrīz katrā lauku sētā. Jā, biezpiens! Visos veidos, sāļš un salds, biezpienmaizītēs un pončikos, brokastīs un vakariņās… Atceros, kad dzīvoju Francijā, pirku jogurtu un pati gatavoju no tā biezpienu, jo tur tāda nebija, bet man tik ļoti prasījās!

Vai šīs visas ir arī tavas bērnības atmiņu garšas?

Lielā mērā jā. Vēl tikai jāpieskaita daži gardumi, ko ar mīlestību atceros tieši no bērnības. Piemēram, vectēva sakulto gogelmogeli, tas bija tik garšīgs! Vispār vectēvs no mammas puses man bērnībā bija ļoti svarīgs cilvēks. Arī omīte, bet ar vectēvu dzīvojos vairāk, jo viņš ātrāk aizgāja pensijā. Mana mamma tolaik strādāja Rīgā, bet mēs dzīvojām Ikšķilē, tur arī gāju skolā, turklāt otrajā maiņā. Un tad vectēvs mani veda uz skolu. Vēlāk man skola sākās agrajā maiņā un arī tad vectēvs mani pavadīja. Ziemā viņš cēlās ļoti agri, lai sakurinātu krāsnis un, kad visas ģimenes meitenes celsies, būtu jau silti. Atceros, ka vectēvam bija tāds vatenis, kura kabatā allaž bija patvērusies kāda Bārbeles konča tieši man.

Ja cilvēks pret cilvēku izturētos tikpat rūpīgi kā pret biezpienmaizi, nekas slikts ar mums nekad nevarētu notikt…

Reizēm no rītiem viņš pamodināja arī omīti, kura pusmiegā apsēdās tā sāniski gultā sēdus un sapina man bizes, lai pēc tam omulīgi ieritinātos atpakaļ gultā… (Smaida.) Tikmēr vectēvs man uztaisīja brokastis – atceros, ka karsto tēju viņš padzesēja tādā ķipītī ar aukstu ūdeni, lai varu uzreiz dzert…

Un sataisīja maizītes ar visādām gaļiņām vai tomātiem, ja bija sezona, – vectēvs audzēja tomātus, atceros tādus Vērša sirds tipa, uz baltmaizes ar sviestu un sāli…