Viņi par tevi zina visu! Patiesība par kluso izsekošanu un kontrolēšanu sociālajos tīklos

Konsultē
Elīna Lange-Ionatamišvili,
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte

Sociālajos tīklos pavadām arvien vairāk laika – gan mēs paši, gan bērni, gan arī seniori. Lasām ziņas, sekojam svarīgiem un nesvarīgiem notikumiem, dalāmies ar savas dzīves notikumiem, sazināmies, izklaidējamies ar muļķībām. Ne katrs aizdomājas, kā veidojas tas, ko redzam savā lentē un ziņu plūsmā, un ka katram šī lente izskatās atšķirīgi – kaut kas būs kopīgs, bet daudz kas atšķirsies, katrs tur redzēs ko citu. Arī apnicīgās reklāmas tev izlec vienas, bet draudzenei un kaimiņienei – citas. Kā šis saturs tur nonāk, un kā tas ietekmē mūs un mūsu pārliecību par to, kādi esam paši un kāda – pasaule ap mums? Skaidrs, ka soctīklu loma ir milzīga – kāds ar to palīdzību ietekmē ne tikai mūsu mazo ikdienu – kādas preces pērkam un kādus pasākumus apmeklējam, bet arī lielo bildi – kuram politiskajam spēkam pieslienamies un par ko balsojam vēlēšanās, ko domājam par kontroversālām tēmām, par karu vienā vai otrā reģionā utt. Visā šajā piedāvājumā netrūkst arī manipulāciju, viltus ziņu un dezinformācijas. Galu galā, mums katram tiek servēts savs šķīvis ar informatīvo pārtiku, un, ēdot no tā, pastāv draudi arvien vairāk noslēgties kādā konkrētā informatīvā burbulī – mums sāk likties, ka pasaule ir tieši tāda, tāpat to redz arī citi un – «kā to var nesaprast?!». Taču – tā nav. Burbuļi var būt daudzi un dažādi, tomēr kopumā šī situācija atsevišķam lietotājam rada ļoti subjektīvu pārliecību, ka paša lentē izlasītais un redzētais tad arī ir «svētā patiesība» un «tā domā visi». Kā mēs nonākam šajos burbuļos? 

Kaķīši, ceļojumi un karš

Tu noskaties dažus smieklīgus kaķu video, un jau drīz tev tie tiek piedāvāti nebeidzamā straumē. Nospied patīk dažiem jancīgiem slēpotāju piedzīvojumiem, un, lūdzu, drīz tava lente mudž no ziemas atpūtas braucienu piedāvājumiem, slēpotāju kostīmu izpārdošanas akcijām, tūrisma aģentūru reklāmām un, protams, daudziem smieklīgiem video, kā slēpotājs piezemējas kupenā uz galvas. Un tā par jebko, lai kas tas būtu, – karš Ukrainā, šausmas Izraēlā un Gazā, naftas cenas, dzīvnieku aizsardzība, globālās klimata izmaiņas, prinča Harija gaitas, miega traucējumi vai mazu bērnu audzināšanas īpatnības. Nav nozīmes saturam – tu un tavas vēlmes, intereses ātri tiks izskaitļotas, vienalga, vai tu ienāc tīklos, lai uzzinātu aktuālo informāciju par norisēm politikā vai lai paskatītos jūtelīgus video par Bridžitas Džonsas tipa pusmūža vientuļnieču dzīves neveiksmēm un padomiem vīna patēriņā, – lūdzu! Un tu tiec iegremdēts konkrētas informācijas pēļos, aiz kuriem ir arvien grūtāk saskatīt, ka pasaule nebūt neaprobežojas tikai ar tavām sašaurinātajām interesēm. 

Par katru ir ievākta informācija, ir zināms viņa psiholoģiskais ­portrets, hobiji, patikšanas un nepatikšanas, un pat dzīves notikumi, piemēram, ceļojumi, kāzas, grūtniecība..

«Mūsdienās cilvēkam, kas lieto soctīklus un internetu kā tādu, kaut vai meklētājpro­grammas, tiek radīts priekšstats, ka izvēle ir nenormāli liela – es varu lietot to vai šo, visu varu atrast, bet būtībā algoritmi jau priekšnosaka mūsu izvēli. Mēs neizvēlamies no visa, kas patiesībā ir pieejams. Tas informācijas apjoms, no kā mēs varam izdarīt kaut kādas izvēles, jau ir ļoti sašaurināts, samazināts un iepriekšnoteikts,» skaidro eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili.