Rīga +5°C 
Kā tu brauc?
Vislielākā individuālā ietekme uz klimatu (jeb siltumnīcefekta gāzu emisijām) ir atkarīga no mūsu transporta izvēlēm. Viens tāls lidojums var radīt vairāku mēnešu vai pat gada citu ikdienas izvēļu emisijas. Auto lietošana ik dienu, īpaši, ja tajā pārvietojas viens cilvēks, ir otrs lielais faktors. Bet ko darīt, ja mans darbs ir saistīts ar pārlidojumiem? Ja mana ikdiena kļūtu neizturami sarežģīta, izkāpjot no privātā auto?
Latvijā ietekme no lidojumiem uz vienu iedzīvotāju ir samērā neliela – tikai apmēram ceturtā daļa cilvēku regulāri izmanto aviosatiksmi. Aptaujas gan rāda, ka tie, kuri lido, parasti nav gatavi no tā atteikties, savukārt tie, kuri nelido, labprāt to darītu, ja varētu atļauties.
Tomēr arvien biežāk parādās arī apzināta attieksme. Nevis pilnīga atteikšanās no ceļošanas, bet – retāk un uz ilgāku laiku. Piemēram, nevis aizlidot uz Romu un tur pavadīt pāris dienu, bet uz divām nedēļām vai pat mēnesi. Ja tehniski iespējams, pašu ceļu padarot par piedzīvojumu, piemēram, braucot ar vilcieniem, izbaudot procesu. Tas mazina ietekmi uz vidi un vienlaikus ļauj iegūt dziļāku, jēgpilnāku pieredzi.
Labāka alternatīva lidojumiem ir dzelzceļš un kuģu satiksme.
Auto lietošana ikdienā ir viens no būtiskākajiem individuālajiem emisiju avotiem, īpaši, ja mašīnā pārvietojas tikai viens cilvēks. Tajā pašā laikā ne visiem ir reāla iespēja no privātā auto atteikties. Elektroauto, kas šobrīd videi ir labākā izvēle, bieži tiek uztverti skeptiski, īpaši runājot par akumulatoru ražošanu un to, kas ar tiem notiek pēc lietošanas. Akumulatori, kas vairs nevar kalpot automašīnām, vēl ilgi var tikt likti lietā enerģijas uzkrāšanai, piemēram, mājsaimniecībās kopā ar saules paneļiem. Jā, akumulatoru pārstrāde joprojām ir izaicinājums, taču jāņem vērā, ka atkritumos tie lielākoties nonāk nevis no elektroauto, bet ikdienas ierīcēm – telefoniem un sadzīves tehnikas. Turklāt nedrīkst ignorēt, ka arī tradicionālo auto ražošana un naftas ieguve, kas nepieciešama degvielai, ir resursietilpīga un videi smaga industrija.
No klimata viedokļa vislabākā izvēle ir sabiedriskais transports. Latvijā to jau izmanto liela daļa cilvēku. Automašīnu skaits uz tūkstoti iedzīvotāju mums ir mazāks nekā daudzviet Eiropā.
Kur tu dzīvo?
Otrs būtiskākais ikdienas izvēļu faktors, kam ir milzīga ietekme uz klimatu, ir mājokļa izvēle. Mūsu klimatiskajos apstākļos galvenais jautājums ir apkure. Dienvidu valstīs – dzesēšana.
Būtiski ir ne tikai, ar ko māju silda, bet arī – cik daudz siltuma tai vajag. Tātad – energoefektivitāte. Vai ēka ir siltināta? Kādi tai ir logi, jumts? Kāds kopumā ir tās tehniskais stāvoklis? Un vēl – cik lielā platībā dzīvojam? Mazākai telpai vajag mazāk enerģijas apsildīšanai.
Pēdējos gados kā optimāls risinājums tiek minēts siltumsūknis. Tas ir labs variants, ja izmanto atjaunīgo elektroenerģiju un ja māja ir siltināta.
Tiesa, apkures izvēle ne vienmēr ir individuāls lēmums. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā viens cilvēks nevar izlemt pāriet uz citu sistēmu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir arī pašvaldību rīcībai un atbalstam. Bet – mēs katrs varam būt balss, kas mudina savu pašvaldību par šīm tēmām domāt un rīkoties.
Ko tu ēd?
Trešais lielais ikdienas izvēļu bloks, kas rada nopietnu ietekmi uz klimatu, ir pārtika. Atšķirībā no transporta vai mājokļa tā ir joma, kur lēmumus pieņemam ik dienu. Vislielāko ietekmi uz klimatu rada dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš. Ja uz to raugās matemātiski, tad tikai neliela daļa enerģijas, ko dzīvnieks uzņem ar barību, pārvēršas galaproduktā – gaļā vai pienā. Pārējā aiziet organisma uzturēšanai – kustībai, ķermeņa siltumam. Tas nozīmē, ka viena dzīvnieku izcelsmes produkta vienības iegūšanai vajag ārkārtīgi daudz resursu. Aptuveni puse no visas pasaules lauksaimniecības zemes tiek izmantota lopbarības audzēšanai. Ja uz tās audzētu, piemēram, zirņus vai pupas, varētu saražot ievērojami vairāk proteīna tiešam cilvēku patēriņam. Un, jo mazāk mēs pirksim kāda veida produktus, jo mazāk tos ražos. Ne velti Latvijā ir gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas pievērsušies arī vegānisko produktu ražošanai.
Pētījumi liecina, ka pārtikas izvēle ir joma, kurā cilvēki vismazāk ir gatavi kaut ko mainīt. Tāpēc te svarīgi saprast, ka galvenais ieteikums nav obligāti kļūt par vegānu, bet samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Piemēram, neēst gaļu katru dienu. Ja liela daļa sabiedrības patēriņu samazina, teiksim, uz pusi, kopējā ietekme uz vidi būs lielāka, nekā ja maza saujiņa cilvēku strikti ievēros vegānisko diētu.
Un vēl – ja tomēr izvēlies ēst dzīvnieku izcelsmes produktus, arī tad nozīme ir to izcelsmei. Piemēram, liellopi, kas ganījušies pļavās, Latvijā palīdz uzturēt bioloģisko daudzveidību, un tas nav salīdzināms ar industriālu lopkopību, kur dzīvnieki tiek turēti kūtīs un baroti ar ievestu soju. Arī starp dažādiem gaļas veidiem pastāv būtiskas atšķirības – vistas gaļa rada ievērojami mazāku ietekmi nekā liellopu gaļa. Vai vistu olas – ja tās pirktas no vietējā zemnieka, kurš tās baro ar pārtikas atkritumiem, tas noteikti būs videi draudzīgāk.
Vēl svarīgi ir ne tikai, kādu pārtiku pērkam, bet arī – cik daudz ēdiena izmetam. Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem Eiropas Savienībā katrs iedzīvotājs gadā rada aptuveni 130 kilogramus pārtikas atkritumu, no kuriem vairāk nekā puse rodas tieši mājās. Iespējams, šis solis – ēdienreižu plānošana – varētu būt pirmais, lai darītu labu gan ģimenes budžetam, gan videi.
3 darbības klimata saudzēšanai
- Kad vien vari, ej kājām, brauc ar velo vai sabiedrisko transportu.
- Dzer krāna, nevis pudeļu ūdeni.
- Samazini telpu temperatūru un mazāk izmanto karsto ūdeni.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
