Agresija – vajadzīgā un postošā

mēs mājās ļoti daudz runājam. Un, kad pati esmu ne savā ādā, mazais nāk prasa : mammu, tu esi dusmīga? Tu esi bēdīga? Sarūgtināta? Nogurusi?..... Tik daudz dažādu sajūtu taču! Vakar skatījāmies filmu, kur puisis bēdu dēļ, ka bojā gājusi viņa draudzene, kļuva dusmīgs un agresīvs pret savu māsiņu. Biju pārsteigta, ka mans bērns komentēja, kā jā... tā esot... Kad ir bēdīgi, tad grūti apstāties un dusmas arī nākot.....Atceros, kad pati biju maziņa, pa kluso pēru un iekaustīju lelles. Jo principā skaitījos labā un mīļā meitene. Laikam jau skaitījās, ka dusmoties - tas nav labi un Preizi. Bet esam taču Cilvēki....:))