Izmest nevar salabot

Ik gadu Eiropas Savienībā tiek radīti vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu. Pašlaik ir lineārās jeb tradicionālās ekonomikas laikmets ar saukli Paņem, izmanto un izmet. Tas nozīmē – nedomājot par materiālu kvalitāti, preces jāsaražo iespējami ātri un lēti, un tas nekas, ka tās drīz nonāk atkritumos. Šādas ekonomikas pamatā ir, piemēram, ieprogrammētais nolietojums – apzināti tiek ražoti produkti ar ierobežotu lietošanas laiku, lai patērētājam tie atkal un atkal būtu jāiegādājas no jauna. Noteikti mums daudziem ne reizi vien nācies dusmoties: mūsdienās ražo tikai lūžņus. Paraug, vecais mikseris darbojas jau piecpadsmit gadu, bet pērn pirktais salūza jau pēc nedēļas! Tāpat arī sulu spiede un gaļasmašīna – vecā iet rūkdama, jaunā pagalam, un atkal jāiet uz veikalu!

Dabā ir loģiska kārtība: puķe izaug, nozied, novīst un pārtop mēslojumā augsnei, tāpēc nekādi atkritumi neveidojas – tos rada tikai cilvēks. Aprites ekonomikas ideja ir ekonomikas principus maksimāli pietuvināt dabas procesiem – nevis pirkt un izmest, bet remontēt, iznomāt, atjaunot un pārstrādāt, tā paildzinot jebkuras preces mūžu. Vairākkārtēja resursu izmantošana uzņēmumiem palīdzētu ietaupīt ražošanā ieguldītos līdzekļus, vienlaikus samazinot kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas nozīmē pavisam citu skatu uz lietām – gan inovācijas uzņēmējdarbībā, gan patērētāju ikdienas ieradumu maiņu.

Jau pavasarī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu noteikumu priekšlikumu par tiesībām labot jeb virzību uz izturīgākām, vieglāk remontējamām precēm. Attiecīgā EP komiteja jau nobalsojusi par savu nostāju jeb labojumiem EK priekšlikumā, tagad vēl jānobalso visam Eiropas Parlamentam, un tad sarunās ar dalībvalstīm būs jāvienojas par galīgo tekstu. Piemēram, paredzēts, ka ražotājiem nākotnē būs pienākums piedāvāt izdevīgas remonta iespējas, lai motivētu patērētāju labot, nevis iegādāties jaunu preci. Patērētājiem tā tiks nodrošināti izturīgāki un kvalitatīvāki produkti, kas ne tikai sniegs lielāku prieku, bet arī ļaus ietaupīt ilgtermiņā.

Tikmēr ikviens var rīkoties videi saudzīgāk jau tagad. Labākais, kā to izdarīt, –­ nepirkt to, ko tev nevajag, un iespējami pagarināt dzīvi lietām, kas tev jau ir: saremontē veco, lietas nomā, atdod vai pārdod to, ko tev nevajag. Pāreja uz aprites ekonomiku nav izvēle, bet vienīgā izeja, lai mūsu bērni un mazbērni rotaļātos pļavās, mežos un upmalās, nevis atkritumu kalnos. Ja turpināsim saimniekot kā līdz šim, resursu visiem nepietiks.

Lietām patīk, ka tās lieto

Biedrība Zero Waste Latvija atklājusi digitālo platformu aprites ekonomikas veicināšanai – lietovelreiz.lv.

Tā tapusi kopā ar partneriem – biedrību Zaļā brīvība, Clean R, SIA ZAAO un Eco Baltia VIDE. Platformai ir vairākas sadaļas: gan ziņas, gan Latvijas kartē apkopoti preču nomas un remonta punkti, lietoto preču tirdzniecības un bezmaksas lietu maiņas vietas, brīvbodes un citas lietu apriti veicinošas iniciatīvas. Savukārt Lietu katalogā apkopotas visdažādākās preces, kas pieejamas gan nomai, gan saņemšanai bez maksas. Vietne lietovelreiz.lv atrodami nevis privātpersonu, bet uzņēmumu un pašnodarbināto piedāvājumi – ja gribi, lai arī tavi kontakti atrodami šajā mājaslapā, dod ziņu tās saimniekiem, jo gan karte, gan katalogs projekta gaitā tiks papildināts.

Lietovelreiz.lv veidotāji ar saukli Lietām patīk, ka tās lieto, atklājuši vairākas oriģinālas iespējas. Latvijā, izrādās, ir gan pašapkalpošanās veļas mazgātavas, autoservisi un drukas automāti, gan servisa punkti velosipēdiem un pat gleznu noma. Tāpat visā Latvijā atrodamas lietu apmaiņas vietas, apģērbu, velosipēdu, mēbeļu, sadzīves priekšmetu brīvbodes, krāmu tirdziņi un labdarības veikali, sēklu maiņas vietas, pārtikas un grāmatu apmaiņas skapji, kā arī taras un cita iepakojuma apmaiņa. Atliek tikai pameklēt.

Būvmateriāli un remontlietas

«Kas vienam atkritumi, citam – resurss,» saka Reinis Zarāns, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R pārstāvis. Lietovelreiz.lv Lietu katalogā redzamas arī lietas, kas nonākušas Clean R būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktā šķirošanas laukumā Nomales. Pirmajā mēnesī šajā apmaiņas punktā iedzīvotāji nodevuši vairāk nekā 200 atkārtoti izmantojamu materiālu, no kuriem liela daļa jau nonākusi tālākā apritē, – televizori, matu taisnotāji, portatīvie datori, putekļsūcēji, sienas pulksteņi, vāzes, elektrotehnika utt. Apmaiņas punktā ikviens bez maksas var nodot un/vai paņemt krāsas un lakas, nelietotus krāsošanas piederumus, instrumentus, mazo santehniku, piemēram, izlietni, sausos maisījumus, kokmateriālus, koka durvis un logus ar veseliem stikliem, apdares materiālus, stiprinājumus un furnitūru, konstrukciju metālus, ķieģeļus, flīzes un dažādu veidu segumus, interjera priekšmetus, piemēram, svečturus, lampas, elektrotehniku, kas nodošanas brīdī tiks pārbaudīta. Tāpat tajā var nodot būvgružus, ja neatbilstošs piemaisījums nav lielāks par 30 %, var apmainīt pret grunti un šķembām līdzvērtīgā daudzumā. Visiem nododamajiem materiāliem jābūt bez defektiem, pilnā komplektācijā un gataviem tālākai izmantošanai. Apmaiņas punktā netiek pieņemtas nenosakāmas vielas, šķidrumi un ķimikālijas, veselībai un dzīvībai bīstamas vielas, tukši krāsas, lakas vai eļļas iepakojumi, azbests.

Lietu bibliotēka

Lietovelreiz.lv Lietu katalogā atrodamas arī dažādas preces, ko piedāvā Gētes institūta Lietu bibliotēka. Lieliska pieredze, kas noteikti var noderēt arī citiem! Gētes institūta bibliotēkas lasītāji uz noteiktu laiku var aizņemties ne vien grāmatas, bet arī dažādas lietas – makaronu gatavošanas mašīnu, Karcher augstpiediena mazgātāju, lodāmuru, figūrzāģi, triecienurbi, teltis un citas lietas. Visbiežāk iznomātie priekšmeti Gētes institūta bibliotēkā ir šujmašīna un saldējuma mašīna, kas papildināta ar lietotāju izmēģinātām un par labām atzītām receptēm, toties vismazāk iznomātā ir maizes cepšanas ierīce – divu gadu laikā paņemta tikai vienreiz.

Vācijā bibliotēkās vienlaikus ar grāmatām var aizņemties arī dažādas ierīces un mantas

Gētes institūts Lietu bibliotēku izveidoja pirms diviem gadiem, iedvesmojoties no Vācijas bibliotēku pieredzes. «Lietu bibliotēka ir stāsts par ilgtspējību – tā taupa gan ražotāju resursus un enerģiju, gan pircēju naudu un vietu mājās. Kur visilgāk mājās lielāko savas dzīves daļu pavada urbis? Pareizi – skapī vai plauktā,» saka Zigrīda Murovska, Gētes institūta Rīgā Informācijas centra un bibliotēkas vadītāja. Viņa aicina padomāt, cik resursu tiek izmantots, urbi ražojot un nogādājot līdz veikalam, turklāt cilvēkam arī jātērē nauda, lai urbi nopirktu. Bet pēc tam tas lielākoties glabājas plauktā, nevis tiek izmantots. Pirmās lietu bibliotēkas radās ASV un Austrālijā, savukārt Vācijā pašlaik gandrīz katrā lielākajā pilsētā tieši bibliotēkās vienlaikus ar grāmatām var aizņemties arī dažādas ierīces un mantas. Šādu pieredzi noteikti varētu aizņemties ne vien Latvijas bibliotēkas, bet arī darba kolektīvi. Piemēram, ja varētu atrast iespēju glabāt savas elektroierīces nevis mājās, bet kādā skapī darbā, tad arī citi, kad vajag, varētu aizņemties saldējuma mašīnu, cukurvates aparātu, vafeļpannu, tāpat arī, piemēram, piepūšamo matraci, dārza šķēres, lapu pūtēju vai citas lietas, kas citādi lielākoties nīkst mājās bez mērķa un jēgas.

Deputātu komentārs

Remontēt, nevis pirkt citu

INESE VAIDERE, Eiropas Parlamenta Vides komitejas deputāte (Eiropas Tautas partijas grupa):

 «Viens no aprites ekonomikas pamatprincipiem ir lietu atkārtota izmantošana. Bieži vien priekšroku dodam bojāto sadzīves preču nomaiņai, nevis remontam, turklāt nav bijis stimula labot preces pēc garantijas termiņa beigām. EP Vides komitejā piedalījos jaunu noteikumu izstrādē preču remontu veicināšanai, kas mums ļaus gan ietaupīt, gan būtiski samazināt atkritumu daudzumu, kā arī veicināt uzņēmējdarbību un radīs jaunas darbavietas. Iesniedzu vairākus grozījumus, lai likumu uzlabotu un lai atbalstītu uzņēmējus – remontu veicējus, kā arī veicinātu iedzīvotāju informētību par iespējām preces labot. Jaunos noteikumus preču remonta veicināšanai EP apstiprinās novembra beigās.

Tiesību aktiem par tiesībām uz remontu ir vairāki iemesli. Elektronika ir visstraujāk augošais atkritumu avots ES. 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 3,5 miljoni tonnu elektronisko iekārtu atkritumu, bet pārstrādāti tikai 40 %. Eirobarometra aptaujas dati liecina, ka 77 % ES patērētāju labprātāk labotu savas preces, nevis pirktu jaunas. Tomēr tās visbiežāk ir jānomaina vai jāizmet remonta izmaksu un servisa trūkuma dēļ. Vēl viens šķērslis ilgtspējīgākam patēriņam ir nolietojums: daži produkti ir ražoti tā, lai pēc noteikta laika vai lietošanas tie vairs nedarbotos. Ir gadījumi, kad ierīču sastāvdaļas ir nostiprinātas tā, lai tās nevarētu izņemt un nomainīt.»

Tiesībām labot jābūt vienkāršākām

IVARS IJABS, Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāts (Renew Europe grupa):

«Prasībām ražotājiem noteikti jābūt augstākām – ja ar preci kas atgadās garantijas laikā, tā jāremontē, nevis jāmaina pret citu.  Turklāt visos iespējamos veidos jāveicina, lai pircējiem kopumā ir izdevīgi iegādātās preces remontēt, tāpēc viņiem jāsniedz ļoti plaša informācija par to, kur preci remontēt ne vien garantijas laikā, bet arī pēc tam. Es pats esmu saskāries ar situācijām, kad nezinu, kā kaut ko saremontēt. Manai gluži jaunajai mikroviļņu krāsnij strādā tikai grils, bet rūpnīcas garantija kaut kur noklīdusi. Esmu gatavs maksāt par remontu, jo jaunu krāsni pirkt negribu, bet nevaru atrast remontdarbnīcu, kur to salabotu. Rodas sajūta, ka industrija strādā uz to, lai preces salabot būtu tik sarežģīti, ka vieglāk nopirkt jaunu.

Ir vēl kāda problēma. Diemžēl ir preču ražotāji, kas rezerves daļas gan piedāvā, bet tās ir tik nesamērīgi dārgas, ka izdevīgāk pirkt jaunu preci, nevis remontēt salūzušo. Turklāt iekārtas dizainam būtu jābūt tādam, lai detaļas ir viegli nomaināmas un aizvietojamas. Ir dzirdēts, piemēram, par mobilajiem telefoniem, kuriem saplēsto ekrānu var nomainīt tikai kopā ar pamatplati. Tiesībām labot jābūt daudz vienkāršākām – tāda ir arī Eiropas Parlamenta doma.»

Materiāls tapis sadarbībā ar