Mikrobiota – tavas veselības līdzsvara punkts

Konsultēja Anti-Aging Institute gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste VITA SKUJA.  

Orgāns, kuru nepazīstam

Mūsu zarnās dzīvo milzīgs ar aci neredzamu mikroorganismu kopums – aptuveni 100 triljoni baktēriju, vīrusu un sēnīšu. Šo kopumu sauc par mikrobiotu. Savukārt mikrobioms ir šo mikroorganismu ģenētiskā informācija – kā dzīves instrukcija, kas nosaka, kā tie funkcionē. Apmēram 95 procenti no visas cilvēka mikrobiotas atrodas tieši kuņģa un zarnu traktā, un jaunākajā medicīnas literatūrā tā tiek uzskatīta par atsevišķu orgānu līdzās, piemēram, aknām vai plaušām.

Mikrobiota iesaistās ne vien gremošanas procesos un barības vielu pārstrādē, bet arī imūnsistēmas veidošanā, asinsspiediena un cukura līmeņa regulēšanā, garastāvokļa un nervu sistēmas darbībā. Tā ir cieši saistīta arī ar ādas veselību, ķermeņa svaru, emocionālo līdzsvaru un hronisku slimību attīstības risku.

Pamats un svarīgā mainīgā daļa

Zarnu mikrobiotu veido bāzes jeb pamata mikrobiota un mainīgā daļa. Bāzes mikrobiota veidojas aptuveni pirmajos piecos dzīves gados: bērns to saņem, vēl mammas vēderā esot, tad dzemdību laikā, caur mātes pienu un vidi, kurā aug. Savukārt mainīgā mikrobiota ir pakļauta dažādiem ārējiem faktoriem: uzturam, fiziskajām aktivitātēm, stresam, miega kvalitātei, medikamentu lietošanai un slimībām. Tā var mainīties dienu vai pat stundu laikā, un tieši uz to mēs varam apzināti iedarboties, lai uzlabotu savu veselību.

Lai stiprinātu mikrobiotas mainīgo daļu, svarīgi ēst daudzveidīgi un veselīgi. Īpaši nozīmīgas ir šķiedrvielas – tās baro labvēlīgos mikroorganismus, kuri savukārt ražo īso ķēžu taukskābes, kas mazina iekaisumu un stiprina zarnu sienas barjeru. Mikrobiotu ietekmē arī miega kvalitāte, stress un kustību daudzums. Negulētas naktis, hronisks stress vai ilgstošs mazkustīgums to vājina. Antibiotikas, lai gan dažkārt nepieciešamas, iznīcina gan kaitīgās, gan labvēlīgās baktērijas, tāpēc to lietošana ir jāizvērtē.

Šajā kontekstā svarīgi izprast arī epiģenētiku – zinātnes nozari, kas pēta, kā ārējie faktori ietekmē gēnu darbību, nemainot pašu DNS. Mūsu gēni ir kā klavieru taustiņi, bet dzīvesveids – kā spēlētājs, kurš nosaka, kādas notis skan. Mikrobiota šajā procesā ir viens no galvenajiem diriģentiem. Tās līdzsvars un aktivitāte var ieslēgt vai izslēgt noteiktus gēnus, ietekmējot iekaisuma procesus, vielmaiņu, noskaņojumu un vispārējo veselību.

Preventīvā medicīna

Mikrobiotas testēšana ir viens no mūsdienu preventīvās medicīnas instrumentiem, kas palīdz ne tikai saprast konkrētu veselības traucējumu cēloņus, bet arī laikus pamanīt potenciālos riskus – līdzīgi kā ģenētiskajā testēšanā. Mikrobiotu iespējams analizēt, izmantojot fēču paraugu, ko pacients ērti var ievākt mājas apstākļos īpašā konteinerā, vai arī, ja tiek veikta kolonoskopija, no zarnas sienas var paņemt speciālu audu paraugu. Šāds tests sniedz vēl precīzāku ieskatu tajā mikrobiotas daļā, kas pastāvīgi atrodas ciešā kontaktā ar mūsu organismu un tieši ietekmē tā darbību.

Lai gan šie testi kļūst arvien populārāki, svarīgi saprast, ka vienreizējs mikrobiotas izmeklējums parasti nav pietiekami informatīvs. Mikrobiota ir dzīva un dinamiska, tāpēc testēšana jāveic atkārtoti – vairākas reizes konkrētā laika posmā, lai izšķirtu, kas ir pamata daļa. No tās iespējams secināt, kādi veselības riski cilvēkam var būt aktuāli, piemēram, nosliece uz lieko svaru, vielmaiņas traucējumiem, diabētu, zarnu iekaisuma slimībām, ādas problēmām vai pat trauksmi un depresiju. Ja mikrobiotas testēšanu apvieno ar DNS analīzi, iespējams iegūt personisku veselības profilu – saprast, kuras organisma sistēmas ir stipras un kuras būtu vērts uzraudzīt vai atbalstīt jau laikus.

Svarīgi arī atcerēties, ka mikrobiotas testēšanai nav jēgas sūtīt paraugus uz ārzemēm, jo transportēšanas laikā liela daļa baktēriju iet bojā. Rezultāti var būt fragmentāri vai pat maldinoši. Droši un informatīvi mikrobiotas analīzi iespējams veikt Anti-Aging Institute.

Kad analīžu rezultāti ir saņemti, var doties uz konsultāciju pie gastroenterologa, kas specializējas mikrobiotas jautājumos. Uz atsevišķiem jautājumiem atbildes spēs sniegt arī internists, ģimenes ārsts vai preventīvās medicīnas speciālists Anti-Aging Institute.

Mikrobiota signalizē – nav labi!

Kad cilvēks atnāk pie gastroenterologa, piemēram, ar vēdera pūšanos, neregulāru, mainīgu vēdera izeju, nepatīkamām izjūtām pēc ēšanas, ir labi visu darīt soli pa solim. Vispirms svarīgi pārliecināties, vai nav nopietnas slimības, – izslēdzam iekaisumu, čūlu, polipu, audzēju iespējamību. Gastroenteroloģijā diemžēl smaga saslimšana nereti norit pavisam bez simptomiem vai ar vāji izteiktiem simptomiem, tādēļ pēc 40 gadu vecuma profilaktiski būtu jāveic augšējā endoskopija (gastroskopija), savukārt pēc 45 – apakšējā jeb kolonoskopija, arī tad, ja nav sūdzību. Ja kādam no pirmās pakāpes radiniekiem ģimenē ir bijis kuņģa vai zarnu vēzis, šos izmeklējumus rekomendē veikt jau desmit gadus agrāk.

Ja šajā posmā nekas bīstams netiek atrasts, nākamais solis ir testi, kas ļauj ieraudzīt smalkākus līdzsvara traucējumus, – par tiem tūdaļ pastāstīsim detalizētāk. Un tikai tad, ja arī šajos izmeklējumos viss ir normas robežās, mēs varam runāt par iespējamu stresa vai psihoemocionālu faktoru ietekmi. Tad mēs sākam darbu ar simptomu mazināšanu un atbalstu.

SIBO – jauna, bieža diagnoze

Otrajā solī minējām izmeklējumus, kas nav saistīti ar orgānu patoloģijām, bet var būt par iemeslu dažādiem nepatīkamiem simptomiem. Parunāsim par tiem detalizētāk!

Viens no iemesliem, kāpēc vēders regulāri pūšas, ir mainīga vēdera izeja vai neizskaidrojams nogurums, var būt SIBO (Small Intestinal Bacterial Overgrowth) – tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroms. Šī diagnoze saistīta ar mikrobiotas lokalizācijas pārmaiņām – baktērijas, kam normāli jāatrodas resnajā zarnā, dažādu iemeslu dēļ nonāk tievajā zarnā. Tā ir vieta, kur organismam jāuzsūc barības vielas, taču, ja tajā pastiprināti darbojas baktērijas, tās šo procesu traucē: pārstrādā ēdienu sev, izdala gāzes un izraisa iepriekšminētos simptomus. Var būt arī dzelzs, minerālvielu un vitamīnu deficīts, kā arī iespējami ar zarnu traktu nesaistīti simptomi, piemēram, tā dēvētā brain fog jeb smadzeņu migla vai ādas problēmas – akne, psoriāze.

SIBO var attīstīties pēc operācijām, dažādu slimību ietekmē, bet ļoti bieži to izraisa arī ilgstošs stress. Tā ietekmē zarnu peristaltika palēninās, un baktērijas var sākt virzīties pretējā virzienā. Šī ir problēma, kas saistīta ar zarnu mikrobiotas lokalizāciju. To var diagnosticēt un tiešām izārstēt vai būtiski mazināt nepatīkamos simptomus.

Lai noskaidrotu, vai diskomforta sajūtu vēderā izraisa tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroms jeb SIBO, Anti-Aging Institute tiek veikts speciāls elptests. To veic divās atsevišķās reizēs, vismaz ar divu nedēļu intervālu starp testiem. Katru reizi pacients izdzer šķīdumu ar citu cukura veidu: vienā gadījumā tas ir glikozes, otrā – laktulozes šķīdums. Šie divi testi palīdz atklāt dažādas baktēriju aktivitātes un atrašanās vietas gremošanas traktā, tāpēc abas testēšanas daļas ir nepieciešamas, lai rezultāts būtu pilnīgs un uzticams.

Pirms testa jāievēro daži sagatavošanās noteikumi – precīzas norādes pacients laikus saņem no klīnikas. Paša testa laikā pacients izdzer sagatavoto šķīdumu un turpmāko 2–3 stundu laikā regulāri ik pēc 15–30 minūtēm izelpo speciālā ierīcē, kas nosaka ūdeņraža un metāna līmeni. Ja šīs gāzes sāk parādīties agrāk, nekā fizioloģiski būtu gaidāms, tas liecina, ka baktērijas ir nokļuvušas tur, kur tām nevajadzētu būt, – tievajā zarnā.

Lai gan starp izelpām laika pietiktu, diemžēl nedrīkst ne nosnausties, ne, piemēram, aiziet uz masāžu – šādas darbības var ietekmēt testa rezultātu. Daudzi šo laiku izmanto, lai palasītu vai pastrādātu datorā.

Ja testi apstiprina SIBO, iespējams uzsākt ārstēšanu. Nereti tas ir solis, kas beidz ilgu un neskaidru simptomu periodu un palīdz cilvēkam atgūt ne tikai kuņģa un zarnu trakta līdzsvaru, bet arī vispārēju labsajūtu.

Sadarbībā ar