Kādas sekas uz veselību var atstāt elektriskās strāvas trieciens?

Katru gadu desmitiem cilvēku Latvijā – gan bērni, gan pieaugušie – neuzmanīgi vai pārdroši lietojot elektroierīces, gūst elektrotraumas. Kā no tā izvairīties un kāpēc pat mazs sitiens pa pirkstiem var būt veselībai bīstams, skaidro AS «Sadales tīkls» speciālisti.

Elektrība rozetē – ne mazāk bīstama kā elektrības tornī! Lai mājoklī ieslēgtu gaismu, elektriskajā tējkannā uzvārītu ūdeni vai ar putekļu sūcēju iztīrītu istabu, izmantojam zemspriegumu. Savukārt augstspriegums sastopams tādās grūti pieejamās vietās kā elektrolīnijas un transformatoru apakšstacijas. Lai arī šķiet, ka mājās sastopamais zemspriegums ir mazāk draudīgs, jāatceras, ka abi spriegumu veidi var būt ļoti bīstami ne vien cilvēka veselībai, bet arī dzīvībai!

Bīstamie elektrības maršruti ķermenī. Gūstot elektrotraumu, elektriskā strāva cilvēka ķermenī var pārvietoties dažādi – atkarībā no kontakta jeb pieskāriena punkta. Visbīstamākā ir situācija, kad strāva šķērso galvas un sirds rajonu. Piemēram, ja, mazgājot rokas, gadītos ar abām kājām uzkāpt bojātam elektrības vadam, labajai rokai tai pašā brīdi pieskaroties ūdens krānam (ūdens un metāls teicami vada elektrību), elektriskās strāvas ceļš sāktos no kājām, šķērsotu krūškurvi un labo roku, tādējādi traumējot dzīvībai svarīgos orgānus. Elektriskā strāva organismā rada muskuļu saraušanos (krampjus), tādēļ cilvēks pats nevar atbrīvoties no strāvas iedarbības.

Šķietami nebūtisks strāvas trieciens var pārtapt sirdstriekā! Elektriskā strāva rada ne tikai orgānu bojājumus un apdegumus, bet var izraisīt arī kaulu lūzumus. Turklāt ne vienmēr strāvas trieciena sekas ir uzreiz pamanāmas – tās var iestāties arī vairākas dienas pēc notikuma vai ietekmēt cietušā veselību ilgtermiņā. Ja elektriskā strāva izplūst cauri cilvēka ķermenim, skarot sirdi, tiek ietekmēts tās ritms un tā sāk strādāt pārslodzes režīmā. Tā rezultātā var rasties nopietni sirdsdarbības traucējumi, ko cilvēks pats var arī nejust, un atsevišķos gadījumos tam var sekot pat sirdstrieka! Tāpēc ja ir saņemts elektriskās strāvas trieciens, obligāti jāuzmeklē mediķi, lai pārbaudītu veselības stāvokli – pat ja šķiet, ka trieciens bijis neliels un bez sekām. Neatliekamā medicīniskā palīdzība uz elektrotraumu izsaukumiem izbrauc vienmēr!

2024. gadā Latvijā reģistrētas 50 sadzīvē gūtas elektrotraumas, trīs no tām – letālas!

Kādas ir biežākās elektrotraumas un kā sevi pasargāt? Ik gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem desmitiem izsaukumu uz gadījumiem, kad cilvēki cietuši no elektriskās strāvas trieciena.

• Telpās elektrotraumas visbiežāk gūst, nepareizi, neuzmanīgi lietojot elektroiekārtas vai bojātu sadzīves elektrotehniku, arī pašrocīgi labojot spriegumam pieslēgtas ierīces. Ir bīstami arī veikt remontdarbus, pirms tam nepārtraucot elektrības padevi mājoklim (piemēram, sitot naglu sienā, var netīšam aizķert aiz apmetuma esošo elektroinstalāciju). Mazi bērni traumas visbiežāk gūst, iebāžot smalkus priekšmetus kontaktligzdā, tādēļ svarīgi padomāt par drošām rozetēm (ar aizsargmehānismu) vai aprīkot tās ar aizsargvākiem. Bērnu tuvumā arī nevajadzētu atstāt rozetei pieslēgtus viedierīču lādētājus.
• Ārā elektrības trieciens var tikt saņemts, piemēram, pļaujot zāli (gadās, ka aiz neuzmanības sapļauj paša zālespļāvēja vadu), ārā lietojot telpām paredzētas ierīces ar neatbilstošu mitrumaizsardzību (piemēram, iekštelpu pagarinātāji un lampiņu virtenes), pieskaroties elektriskajam žogam vai neuzmanīgi makšķerējot elektrolīniju tuvumā un ar makšķerkātu vai auklu aizķerot vadus. Smagu elektrotraumu var gūt arī specializētās tehnikas vadītāji, neuzmanīgi strādājot elektrotīkla tuvumā un ar tehniku aizskarot gaisvadus, vai rakšanas darbu laikā bojājot kabeļlīnijas. Lai sevi pasargātu no šāda negadījuma, pirms darbu veikšanas tie laikus jāsaskaņo ar «Sadales tīklu» vietnē saskano.sadalestikls.lv.

Kā palīdzēt cilvēkam, kas cietis no elektriskās strāvas trieciena?

Elektriskā trieciena brīdī notiek krampjaina muskuļu saraušanās, ir apgrūtināta elpošana, un cilvēks var zaudēt samaņu. Ja esi liecinieks šādai situācijai telpās, īpašumā vispirms pārtrauc elektrības padevi (atslēdz elektrības drošības slēdzi jeb korķus)! Kamēr elektropadeve nav pārtraukta, tuvoties un pieskarties cietušajam nedrīkst, jo šādi arī glābējs var gūt bīstamu elektriskās strāvas triecienu! Pēc tam zvani 113, saucot palīgā mediķus! Ja iespējams, cietušajam sniedz pirmo palīdzību.

Ja negadījums noticis pie ārējās elektroapgādes infrastruktūras, nekādā gadījumā netuvojies cietušajam, bet uzreiz zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (112), vai «Sadales tīklam» (8404)! Redzot pārrautus elektrolīniju vadus vai citus bojājumus elektrotīklā, netuvojies tiem un turies nostāk no elektriskā lauka – ne mazāk kā astoņu metru attālumā.

Stiprini savas un bērnu elektrodrošības zināšanas «Sadales tīkla» specializētajā vietnē arelektribuneriske.lv! Vietnē atrodama arī elektrodrošības mācību īsfilma, ko ieteicams noskatīties kopā ar atvasēm!