Kā saglabāt asu prātu?

KONSULTĒJA Anti-Aging Institūta neiroloģe ZANE ANNA LITAUNIECE

Pašlaik digitalizācija sniedz milzīgas iespējas profesionālajā jomā, taču vienlaikus mūsu dzīvi padara arvien dinamiskāku. Dzīvojot laikā, kad tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad, mēs nemitīgi apgūstam kaut ko jaunu. Varētu domāt, ka tas nāk vienīgi par labu, jo, lai mūsu prāts būtu ass, smadzenēm arvien nepieciešams mācīties. «Tomēr dzīves ātrais temps un milzīgais informācijas apjoms, ko ikdienā pārstrādājam, nogurdina – arvien vairāk dažādu vecumu pacientu sūdzas par tā saukto prāta miglu,» situāciju ieskicē neiroloģe Zane Anna Litauniece. Ārste arī norāda: mūsu smadzeņu funkcija nav atdalāma no organisma kopējās darbības. Lai prāts būtu ass, asinsritei jāstrādā kā pulkstenim – tā smadzenēm tiek nogādāts skābeklis un nepieciešamās barības vielas. Būtiska ir arī hormonu pareiza darbība (kortizols, vairogdziedzera hormoni, estrogēns un testosterons) – tā ietekmē atmiņu, noskaņojumu un spēju fokusēties. Jaunākie pētījumi rāda arī, ka svarīga nozīme prāta skaidrības nodrošināšanā ir arī mikrobiomam un zarnu veselībai. Itin viss mūsu organismā ir savstarpēji saistīts.

Lielākais ienaidnieks – stress

Var droši apgalvot, ka mūsdienu cilvēka lielākais drauds, kas no ierindas spēj izsist jebkuru organisma sistēmu, ir nekontrolēts, nepārstrādāts stress. Hroniska stresa apstākļos smadzenes strādā trauksmes režīmā, kā rezultātā kļūst grūtāk koncentrēties, stresa hormona kortizola ietekmē mainās dopamīna un serotonīna darbība, kas pasliktina ne tikai noskaņojumu, bet arī atmiņu. Stresa apstākļos asinsrite tiek novirzīta muskuļiem, lai ķermenis būtu gatavs rīcībai, savukārt smadzenēm skābekļa un barības vielu piegāde kļūst mazāk efektīva. Arī enerģija tiek patērēta paātrinātai sirdsdarbībai un stresa reakcijām, šādi apgrūtinot domāšanas procesus. Taču visvairāk cieš miegs – stress neļauj ātri iemigt, miegs kļūst virspusējs. «Ja pārmērīga spriedze ir ilgstoša, tā nes līdzi konstantu fizisku un mentālu nogurumu,» uzsver neiroloģe. «Tāpēc, kad pacients atnāk uz konsultāciju, vienmēr iztaujāju viņu arī par dzīvesveidu: cik stundu diennaktī guļ, vai miegs ir ciešs, cik daudz laika tiek atvēlēts sportam un pastaigām svaigā gaisā, kāda ir ēdienkarte un kā cilvēks pārstrādā stresu. Vienam tā var būt meditācija, citam – gleznošana vai būšana dabā, bet katram obligāti ir jāatrod sava metode. Jo tā ir cilvēkam atbilstošāka, jo stabilāk viņš stāv dzīves vētrās,» uzsver Zane Anna Litauniece. Neiroloģe ir novērojusi, ka cilvēki nereti nonāk apburtajā lokā. Stresa radītā noguruma dēļ daudzi vakaros iekrīt dīvānā un cenšas aizmirsties, skatoties filmas un seriālus vai skrollējot sociālo tīklu ierakstus. Taču šāda izvēle neļauj atpūsties – smadzenēm netiek dota nepieciešamā pauze, tās tikai pārslēdzas no vienas stimulācijas uz citu. Turklāt gan sociālie tīkli, gan seriāli ir saistīti ar tā sauktajiem dopamīnu izraisošajiem viļņiem. To saturs veidots, lai noturētu mūsu uzmanību, – katrs jauns ieraksts vai sižeta pavērsiens rada īslaicīgu gandarījumu. Sekas? Ar laiku prāts kļūst nemierīgs, tam ir grūtāk koncentrēties uz kaut ko vienu. Pat ja izklaides saturs šķiet viegli uztverams, smadzenēm tas nozīmē nepārtrauktu jaunu datu plūsmu, tās tiek pārsātinātas ar informāciju. Tāpēc nav brīnums, ka tagad tik daudzi sūdzas par prāta miglu, – smadzenēm vienkārši visa ir par daudz. «Īstu atpūtu smadzenēm varam nodrošināt, samazinot stimulus: pastaigājoties dabā, vingrojot, klausoties mierīgu mūziku, meditējot vai vienkārši ļaujot domām plūst brīvā ritmā,» uzsver ārste.

Uzturs mierīgam prātam

Lielas mentālas slodzes laikā būtisks ir arī uzturs. Lai atbalstītu savu organismu un parūpētos par prāta asumu, uzsvars jāliek uz olbaltumvielām un labajiem taukiem, mazāk – ogļhidrātiem. Diemžēl, kad esam pārgurušas un stresā, mums prasās saldumu, jo tas ir ātrākais veids, kā dabūt enerģiju. Cukurs izraisa strauju tās kāpumu, bet pēc brīža – tikpat krasu kritumu, kas izpaužas kā nogurums un grūtības koncentrēties. Arī kafija palīdz vien īslaicīgi, bet lielās devās paaugstina trauksmi un traucē miegu. «Lai piepalīdzētu smadzenēm darboties, der izvēlēties veselīgas alternatīvas, piemēram, šokolādi vismaz ar 80 % kakao un īsta kakao dzērienu. Tam būs vairāki ieguvumi. Kakao satur antioksidantus, īpaši flavonoīdus, kas uzlabo asinsriti smadzenēs. Tas veicina arī labas sajūtas, šādi mūs atbalstot psihoemocionāli. Tomēr visa pamats ir veselīgs uzturs,» uzsver Zane Anna Litauniece.

Papildu atbalsts

Ja pārslodze un stress turpinās ilgstoši, ar parastām atpūtas metodēm bieži vien nepietiek. Tāpēc Anti-Aging Institūts piedāvā klientiem inovatīvu risinājumu – neinvazīvās neirostimulācijas ierīci NESA®. Tā ir vienīgā iekārta Baltijā, kas iedarbojas tieši uz cilvēka autonomo nervu sistēmu.

Kad veģetatīvajai nervu sistēmai ir traucējumi, cilvēks tos mēdz izjust ar sirdsklauvēm, svīšanu, nespēku, miega traucējumiem, elpas trūkumu, galvassāpēm, reiboni, nestabilitāti, sāpēm vēderā, neizskaidrojamu tirpšanu rokās un kājās, sāpju sajūtu dažādās ķermeņa vietās un citām sūdzībām. NESA® ar elektrisku signālu palīdzību iedarbojas uz nervu sistēmu, palīdzot uzlabot tās dabiskās atjaunošanās un regulācijas procesus. Šo metodi ar labiem panākumiem izmanto gan tad, kad medikamentozās terapijas iespējas ir izsmeltas, gan arī kā alternatīvu metodi bez zāļu lietošanas. 

«Katram pacientam mēs individuāli piemeklējam atbilstošu programmu, ņemot vērā viņa sūdzības. Procedūra nav sāpīga un ir piemērota ikvienam, kas vēlas mazināt stresa vai trauksmes līmeni,» stāsta Zane Anna Litauniece. Vidējais nepieciešamo procedūru skaits ir piecas līdz desmit reizes, sākotnēji to veicot divas reizes nedēļā. Kad kurss iziets, metodi var izmantot uzturošās terapijas režīmā – reizi divās trijās nedēļās. Tā var kalpot kā papildu palīgs cīņā ar pārmērīgu stresu, ko rada mūsdienu straujais dzīvesveids.

Kas palīdz prātam atpūsties?

• Pat īsa 15 minūšu pastaiga svaigā gaisā palīdz smadzenēm pārstartēties, uzlabojot koncentrēšanos un garastāvokli.
• Apzināta elpošana ar dziļām ieelpām un izelpām nomierina nervu sistēmu un pazemina stresa hormonu līmeni.
• Sports, arī pastaigas ātrā solī aktivizē asinsriti, nodrošinot smadzenes ar nepieciešamo skābekli un enerģiju.
• Zīmēšana, mūzikas klausīšanās vai muzicēšana un citas radošas nodarbes atslēdz prātu no ikdienas rutīnas un palīdz tam atjaunoties.
• Laiks ar ģimeni vai draugiem stiprina emocionālo labsajūtu un atjauno arī kognitīvās spējas.
• Apzināti bez digitālajām ierīcēm pavadīti brīži ļauj smadzenēm atpūsties un atgūt nepieciešamo līdzsvaru.

SADARBĪBĀ AR