Gribētos novēlēt saprātu

Veselības centrs 4 (VC4) bieži bijis pirmais, kas uz Latviju atved inovācijas medicīnā un tās tehnoloģijās. Tāpēc uz sarunu par jaunumiem medicīnas virzībā un to, kā mākslīgais intelekts ienāk ārstniecībā, aicinājām VC4 valdes priekšsēdētāju un ārstu Māri Rēvaldu.

– Kurp šobrīd, jūsuprāt, virzās medicīna?

– Modernā medicīna ir tehnoloģiska – tas vairs nav pārsteigums. Vēsturiski ārstniecība balstījās dabas līdzekļos un tautas dziedniecībā, taču līdz modernās farmācijas un tehnoloģiju laikmetam cilvēka dzīves kvalitāte un dzīvildze bija zemas. Vēl 19. gadsimtā tā bija aptuveni četrdesmit gadu. Cilvēki mira no tuberkulozes un citām infekcijām, apendicītiem, dzemdības bija augsta riska notikums gan mātei, gan bērnam.

Mūsdienās pieaug ne tikai pensijas vecums, bet arī mūsu reālās iespējas ilgāk un kvalitatīvāk dzīvot. Diemžēl Latvija šajos rādītājos atpaliek no attīstītākajām valstīm, taču progress notiek arī pie mums. Par to varam pateikties pasaules gaišākajiem prātiem, kas balstās pierādījumos un rada arvien efektīvākas ārstēšanas metodes un medikamentus. Piemēram, mums ir pieejama vakcinācija. Esam aizmirsuši, kas ir poliomielīts, daudz vieglāk norit tuberkuloze, kas vēl 20. gadsimta sākumā bija galvenā slepkava. Mēs varam apkarot dzemdes kakla vēzi – valstīs, kur attiecīgās programmas ieviestas, ir kolosāli rezultāti, slimība gandrīz izskausta.

Tā, protams, ir atkāpe no jautājuma, bet vakcinācijas nozīmi ir vērts uzsvērt. Diemžēl arī mūsdienās daļa sabiedrības sociālajos tīklos iekrīt tādā kā dezinformācijas slazdā. Tehnoloģiju progress ir ļāvis brīvi izplatīties arī nepamatotiem viedokļiem vai cilvēciskam stulbumam. Sociālo tīklu algoritms katram veido vēlamas informācijas burbuli.

Runājot par mūsdienu medicīnas attīstību, tā virzās uz personalizāciju un prevenciju. Šajā jomā tehnoloģijas mums var daudz palīdzēt, ja tās izmantojam gudri.

Prevencija nozīmē, ka mēs nevis ārstējam slimību sekas, bet novēršam cēloņus. Zinot, kas mums varētu draudēt, iemācāmies gudri dzīvot tā, lai nesaslimtu. Savukārt personalizācija – lai gan anatomiski un fizioloģiski it kā esam vienādi, patiesībā katrs cilvēks ir individuāls. Mums katram ir savs ģenētiskais fons, vecums, dzimums, ārējie un iekšējie dzīves apstākļi. Tas viss veido mūsu veselības fonu, tāpēc ārstniecībai jābūt pielāgotai katram. Tā, protams, ir augsta pilotāža. Diemžēl – mūsu aizņemtās ārstniecības personas, ārsti un citi medicīnas profesionāļi…

Jūs zināt, par ko pacienti viņus kritizē visbiežāk?

– Ka neveltīja gana daudz uzmanības, neizskaidroja?

– Citiem vārdiem sakot, par laika trūkumu. Ārstam bieži nav iespējas pievērsties pacientam pietiekami individuāli, jo nepietiek laika. Medicīnas profesionāļu ir par maz visā pasaulē. Lai kļūtu par ārstu, sūri un grūti jāmācās 11 gadus. Kamēr citu profesiju jaunie pārstāvji jau dzīvo privātmājās un braukā ar smukām mašīnām, dakteri vēl sēž skolas solā. Šādu likteni izvēlas retais. Ko darīt? Visas pasaules valstis meklē risinājumus un tos atrod telemedicīnā, robotizācijā un mākslīgā intelekta (MI) rīkos.

Jau šobrīd medicīnā lietotie MI risinājumi progresē ar gaismas ātrumu. Tie strādā dažādos veidos, piemēram, kā virtuāli asistenti medicīnas ierīcēs. Tie jau ir integrēti, piemēram, ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas iekārtās.

– Ko tieši tie dara?

– Sākumā tie palīdzēja labāk organizēt izmeklējumus – tos precīzāk veidot, paātrināt un apstrādāt iegūtos attēlus, uzlabojot kvalitāti, piemēram, pēc vajadzības tos izkrāsojot vai veidojot pat četru dimensiju vizualizācijas. Jaunākajās sistēmās MI sāk izteikt arī viedokli. Par to būtu jāpriecājas gan ārstiem, gan pacientiem, diemžēl tas ne vienmēr notiek. Ārsti tīri cilvēciski mēdz būt greizsirdīgi un uztraukties par savu nākotni. Tāpēc Latvijā dažkārt redzam, kā šo instrumentu ienākšana tiek mākslīgi bremzēta.

Mums ir bijuši precedenti – piemēram, NVD (Nacionālais veselības dienests) bija gatavs apmaksāt rīkus krūts vēža skrīningā, kur MI risinājumi tiešām palīdz ārstiem nepalaist neko garām. Bet šie risinājumi tika nobremzēti kā nepārbaudīti, lai gan citur pasaulē tie jau daudzkārt pamatoti ar pētījumiem un pierādījumiem.

Šādi līdzīgi MI rīki jau eksistē un lieliski noder. Piemēram, ādas vēža diagnostikā – tie kolosāli analizē katru dzimumzīmīti un kārpiņu, rada pilnas veidojumu kartes un nākamreiz spēj salīdzināt ar iepriekšējiem attēliem. Ārsts ir tikai cilvēks un nekad nevarēs atcerēties katra pacienta dzimumzīmes pēc gada.

Lūk, dermatoloģijā tas darbojas lieliski! Bet citās jomās, piemēram, plaušu vēža vai krūts vēža diagnostikā sievietēm, Latvijā ārstu sabiedrība diemžēl pret šiem rīkiem pagaidām nav pieņemoša. Un man par to ir žēl.

MI rīki spēju izteikt viedokli iegūst mašīnmācībā, balstoties uz miljoniem klīniski apstiprinātu gadījumu. Cilvēks šādu datu apjomu nekad nespēs apstrādāt. MI neko neaizmirst, nenogurst, tam nesāp galva, un tas nekad nav sastrīdējies ar vīru vai sievu.

Un patiesība ir, ka ārsta lomu neviens nenoliedz, jo gala slēdzienu vienmēr dod mediķis.

– Droši vien mēs vēl tik drīz neiesim pie ārsta robota.

– Tieši tā. Līdzīgi kā ar analīzēm: saņemot rezultātu, pat ja kāds rādītājs neatbilst normai, mēs neejam uz aptieku pirkt zāles, bet pie ārsta konsultēties.

Ārsti nereti kritizē MI par hiper­diagnostiku. Vienkārši sakot, tas mēdz uztraukties par lietām, par kurām nevajag. Bet – no pacienta skatpunkta – labāk hiperdiagnostika, kas dod ārstiem vairāk darba, pārbaudīt it kā kaut ko nesvarīgu, nekā garām palaista slimība. Diemžēl, īpaši onkoloģijā, ir daudz gadījumu, kad ārsts vēl neko neredz, bet MI jau signalizē, ka ir izmaiņas. Manuprāt, šis ir galvenais iemesls, kāpēc mums šajā virzienā jāiet un jāiemācās MI prasmīgi izmantot.

– Un pacientam patīkamākais brīdis ir dzirdēt no ārsta, kurš izpētījis izmeklējumus: «Te viss kārtībā!»

– Ja viss labi, dzīvojam tālāk. Bet, ja uzrādās kaut kas vēl tik tikko pamanāms, – arī lieliski, jo tad mēs apzināmies, kam ir jāpievērš uzmanība, lai laikus noķertu problēmu un to efektīvi novērstu. Visa nelaime onkoloģijā ir vienkārša: šīs slimības var efektīvi ārstēt tikai tad, ja noķer sākuma stadijā. Diemžēl vēlīnās stadijās palīdzēt var maz. Tāpēc mēs atgriežamies pie efektīvas un laikus veiktas diagnostikas – tās nozīme ir būtiska prevencijas sastāvdaļa.

Te es gribu palielīties – daudzos medicīnas virzienos VC4 ir bijis pirmais. Mums bieži nācies pārvarēt ārstu sabiedrības skepsi. Piemēram, runājot par onkoloģiju – VC4 pirmais sāka izmantot sonogrāfiju ar elastogrāfiju. Ultraskaņa ļauj apskatīt veidojumu, bet elastogrāfija mēra audu pretestību – jo ļaundabīgiem veidojumiem ir cita pretestība.

Piecus gadus sonoelastogrāfijas iekārta bija tikai pie mums, un daudzi brīnījās un neatzina: kas tas tāds ir? Šobrīd šī funkcija ir katrā sonogrāfijas iekārtā.

Līdzīgi mēs sākām izmantot mamogrāfiju ar tomosintēzi. Un šobrīd VC4 ir pirmie, kas ieviesuši kombinēto sistēmu, kur ultrasonogrāfija ir ne tikai MI asistēta, bet arī robotizēta. Tas ir, šo izmeklējumu var veikt ne tikai ārsts, bet arī apmācīts medicīnas personāls, izmantojot robotizētu sistēmu, kas automātiski noskenē sievietes krūtis un attēlus nosūta ārstam izvērtēšanai.

– Sanāk, ka tā atbrīvojas ārsta rokas un galva, lai viņš var darīt, ko citi nespēj.

– Latvijā, kur veselības aprūpes sistēma bieži tiek kritizēta, mēs joprojām neracionāli izmantojam darbaspēku. Piemēram, mums ir pārāk daudz ārstu un ārstu palīgu, kas brauc uz neatliekamās palīdzības izsaukumiem, bet citās valstīs to dara paramediķi. Pie mums sonogrāfiju veic ārsti, citur – tehniķi.

Telemedicīna darbojas jau labu laiku un ir ārkārtīgi labs risinājums. Radiologi šobrīd var attālināti skatīt attēlus no rentgeniem, tomogrāfiem, magnētiskās rezonanses un savās darbavietās izvērtēt tos atbilstoši savai subspecializācijai. Specializācija ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu maksimālu kompetenci: viens vērtē galvas attēlus, cits – muskuļus, vēl cits – iekšējos orgānus, dzimumorgānus, cīpslas vai nervus. Katram ir savs šaurais lauciņš, kurā viņš kļūst par ekspertu, tāpēc attālināta attēlu izvērtēšana palīdz labāk izmantot šo zināšanu dziļumu.

Vēl medicīna virzās prom no tā, ka pacientam ilgstoši jāatrodas slimnīcās. Visā pasaulē stacionāro gultu skaits samazinās, jo modernās tehnoloģijas ļauj ārstēt pacientus, arī ar smagām problēmām, ambulatori vai pat mājās.

Arī operācijas ir progresējušas. Mēs paši zinām – agrāk, ja salūza kāja, cilvēks mēnešiem ilgi gulēja neērtās pozās ar stiepšanas iekārtām vai ārējās fiksācijas aparātiem. Tagad šīs lietas izdara vienas dienas laikā: daudzos gadījumos pacients dodas mājās jau nākamajā vai pat tajā pašā dienā.

Ir laparoskopiskās operācijas, kurās ķirurgs strādā caur nelieliem griezumiem, optiskā kontrolē ar speciāliem manipulatoriem – tā jau ir robotizācija. Jo cilvēka roka nav tik perfekta kā precīzi instrumenti, kurus izmanto ķirurgs operācijas laikā.

– Jā, piemēram, pirms gadiem piecpadsmit Dr. Ūdris intervijā stāstīja, kā vēnu operācijās tās burtiski velk ārā. Šopavasar – par savu autormetodi VC4: precīzu lāzerprocedūru, pēc kuras pacients uzreiz var doties mājās.

– Dr. Ūdris tagad ir starptautiska mēroga autoritāte, un viņa izstrādātā metode tiešām labi parāda, cik ļoti šī joma ir attīstījusies.

Vēnu ārstniecības modernizācija Latvijā sākās tieši VC4: šeit tika ieviestas pirmās jaunās metodes, un tagad daudzās citās klīnikās strādā ārsti, kas ir mūsu bijušie kolēģi un audzēkņi.

Agrāk vēnu ārstēšana bija brutāla – tās burtiski izrāva. Tagad VC4 pieejamas modernas, saudzīgas metodes: vēnas tiek aizvērtas no iekšpuses, izmantojot trešās paaudzes lāzerus, radiofrekvenci, tvaiku vai speciālas līmes. Katrai situācijai piemeklē piemērotāko risinājumu, nodrošinot efektīvu ārstēšanu. Rezultāti ir acīmredzami: vairs tik bieži neredzam smagus vēnu iekaisumus un trofiskās čūlas kā pirms 20 gadiem. Tā ir konkrēta ilustrācija, kā mūsdienu tehnoloģijas uzlabo dzīves kvalitāti.

Bet, ziniet, medicīnas attīstībā ir arī paradoksi.

– Kā jūs to domājat?

– Agrāk cilvēks daudz biežāk saķēra sirdi, nokrita un bija beigts – infarkts. Stenokardija bija izplatīta, par to daudzi ir aizmirsuši: katrai kundzei somiņā bija validols, ko pamest zem mēles. Tagad, pateicoties precīzai diagnostikai, stentēšanai un šuntēšanai, cilvēki retāk mirst no sirds asinsvadu slimībām. Un paradokss ir – cilvēki dzīvo ilgāk un diemžēl sagaida savu vēzi.

– Kāpēc tā?

– Onkoloģiskās slimības ir cieši saistītas ar novecošanu. Vēzis ir kļūda, kas rodas, šūnām daloties. Protams, pastāv arī citi riska faktori – slimības, kaitīgi ieradumi, vides ietekme, pārmērīgs stress –, bet vecums ir būtisks faktors.

Mūsdienās onkoloģija prasa no ārstiem arvien vairāk darba un modrības. Vēzis ir milzīga slimību grupa, jo tas var attīstīties jebkur: kaulos, asinīs, ādā, acīs, iekšējos orgānos, faktiski visur, izņemot matus. Katram vēža veidam ir nepieciešama sava pieeja diagnostikā un ārstēšanā. Un šeit VC4 ir daudz paveicis: mums ir milzīga diagnostiskā infrastruktūra. VC4 ir uzņēmumu grupa, kurā ietilpst arī Vizuālā diagnostika ar plašu iekārtu tīklu visā Latvijā: magnētiskās rezonanses iekārtas, datortomogrāfi, mamogrāfi, kā arī mobilā mamogrāfija, kas braukā pa valsti. Faktiski visa Latvija ir noklāta ar iespējām, kas ļauj savlaicīgi diagnosticēt onkoloģiskās slimības. Šeit gribas izmantot iespēju un aicināt arī pašiem būt modriem un izmantot valsts subsidētās skrīninga programmas – aktīvi rūpēties par veselību laikus.

– Jūs būvējat jaunu medicīnas kvartālu, kas būs gatavs 2027. gadā. Ar ko īpaši lepojaties?

– Top medicīnas centrs, kur zem viena jumta būs viss: moderna diagnostika, ārstniecība un rehabilitācija.

Mūsdienu diagnostika ir citā līmenī: visās jaunākajās magnētiskās rezonanses iekārtās mākslīgais intelekts jau ir integrēts, mums ir parādījušies arī pirmie sonogrāfi ar MI un robotizētās sistēmas. Centrs nodrošinās modernu diagnostiku arī gastroenteroloģijā – mums būs jaunākās endoskopijas iekārtas.

Īpaši svarīga būs sieviešu krūšu dia­gnostika: izmeklējumus varēs veikt ar vairākām metodēm vienlaikus.

Ar ko lepoties? Patiesībā grūti pateikt kaut ko vienu konkrētu – progress ir tik ātrs, ka, kamēr mēs runājam, daļa iekārtu jau noveco. Bet mums tiešām ir pārrunas par tehnoloģijām, kādu Latvijā vēl vispār nav bijis.

Varbūt jau drīzumā šeit parādīsies reāli robotizēta ķirurģija.

Medicīnas progress nekad neapstājas. Jauni izgudrojumi rodas visu laiku. Dažas atziņas gan ir skarbas: cilvēki grib dzīvot ilgi un veselīgi, tāpēc medicīnas industrija ir kļuvusi aktīva un jaudīga. Un, jā, diemžēl arī karš attīsta medicīnu.

– Tiešām skarba atziņa.

– Tāpēc nobeigumā gribu cilvēkiem novēlēt saprātu – neiznīcināt pašiem sevi. Aleksandra Grīna triloģijā bija trīs jātnieki: melnais – mēris, sarkanais – karš, baltais – bads. Tie bija veco laiku izaicinājumi. Mūsdienās tas ir mainījies: karš, klimata izmaiņas un MI, jo to var izmantot gan cilvēces progresam, gan ļaunumam.

Tāpēc vēl nedaudz atkārtošos: modernās medicīnas vispareizāko atzaru attīsta mūsu Anti-Aging institūts. Preven­tīvā medicīna – domāsim par to!

SADARBĪBĀ AR