Atklāti žultsakmeņi? Uzzini, kā ātri un droši no tiem atbrīvoties Dr. Mauriņa klīnikā

Dažkārt šīs sāpes tiek noturētas par miokarda infarkta izpausmi un pacienti nonāk kardioloģijas nodaļā, kur viņiem diagnosticē žultsakmeņu slimību. Taču visbiežāk pacienti nāk uz konsultāciju pie ķirurga tāpēc, ka vēdera dobuma orgānu ultrasonoskopoja veikta kāda cita iemesla dēļ un nejauši ir atrasti akmeņi žultspūslī. Loģiski, ka cilvēkam rodas jautājums – kāpēc tādi rodas un ko darīt?

Akmeņi ir dažādi

Kādreiz, pirms daudziem gadiem, teica, ka žultsakmeņi ir sieviešu slimība, bet tagad arvien biežāk tos konstatē arī vīriešiem. Žultsakmeņi veidojas gan cilvēkiem gados, gan jauniem. Īstenībā tā ir viena no biežākajām patoloģijām, ar ko vispārējie ķirurgi nodarbojas. Latvijā ik gadu pāris tūkstošiem pacientu izoperē žultsakmeņus. Parasti tie rodas, kad izmainās žults ķīmiskais sastāvs.

Kāpēc žults sastāvs mainās?

Tas notiek tad, kad organismā kaut kas mainās. Kaļķa akmeņi visbiežāk saistīti ar infekcijām vai parazītiem, kas ir žultsvadu sistēmā. Savukārt pigmenta akmeņi var veidoties, kad ir kāda hroniska aknu patoloģija – hepatīts vai ciroze, vai retas sistēmiskas kaites, kurām žultsakmeņu slimība ir jau kā komplikācija. Tajā pašā laikā gandrīz 80–90 procenti no visiem ir holesterīna tipa žultsakmeņi. Sievietēm žultsakmeņi rodas aptuveni četras piecas reizes biežāk, un tas varētu būt saistīts ar kādām hormonālām izmaiņām, piemēram, ar grūtniecību vai  hormonālo pretapaugļošanās preparātu lietošanu. Proti, estrogēna pieaugums veicina žults sabiezināšanos. Var veidoties žultsakmeņi, kad ietur striktu diētu – neēd taukus un pievēršas veģetārismam. Jo žults aknās principā veidojas tāpēc, lai zarnās pārstrādātu taukus. Tā uzglabājas, koncentrējas žultspūslī, kas kalpo par rezervuāru, un, kad cilvēks apēd taukus, žultspūslis saspiežas un izgrūž žulti pa žultsvadu divpadsmitpirkstu zarnā, lai tā piedalītos gremošanā. Bet, kas notiek, ja cilvēks neēd taukus vai badojas? Žults pūslī stāv – nenotiek ne pilnīga žultspūšļa iztukšošanās, ne žults apmaiņa. Stāvot tā sabiezē, izgulsnējas žults sāļi, holesterīns, un tas atkal ir iemesls žultsakmeņu izveidei.

Ko darīt?

Skaties video šeit.

Ķirurga skatījums ir šāds! Ja ir bijusi žultsakmeņu sāpju lēkme, tā ir indikācija, norāde operācijai, jo cilvēks nav pasargāts no nākamās lēkmes.  Ja pacientam atrasti žultsakmeņi, bet lēkmes nav bijis, tad no ķirurga skatu punkta vajadzētu operēt tos, kam ir sīki žultsakmeņi. Jo sīkie akmeņi ir sliktāki nekā lielie! Anatomiski žultspūsli var salīdzināt ar stāvvietu lielceļa malā, kas savienota ar nelielu pievedceļu.  Bet nelaime tāda, ka žultspūslis kontrahējoties jeb saraujoties ar gludās muskulatūras palīdzību  akmeni no „stāvvietas” izspiež uz galveno ceļu  – kopējo žultsvadu  –, un var notikt avārija, kas ir ļoti nepatīkama. Akmens vai vairāki var nosprostot žultsvadu, žults attece vairs nenotiek un rodas žultsvada iekaisums jeb holangīts. Cilvēks kļūst dzeltens, viņam var attīstīties pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tāpēc, ja ir žultsakmeņi, kas mazāki par 5 milimetriem diametrā, ķirurgs ieteiks operāciju. Turklāt arī vienīgā žultsakmeņu ārstēšanas metode ir operācija – tātad ņem ārā žultspūsli ar visiem akmeņiem. Nekad neņem laukā vienus pašus akmeņus no žultspūšļa.

Savukārt, ja atrasti lielāki akmeņi, bet lēkmes nav bijis, tad der teiciens, ka operāciju vajadzētu veikt dienu pirms lēkmes. Pacientam rekomendē pavērot pašam sevi, kā viņš jūtas. Žultsakmeņi parasti sāk izpausties pēc ēšanas,  jo tad, kad organisms sajūt, ka kuņģī un zarnās ir barība, sāk izstrādāties žults un žultspūslis saraujas, lai žulti dzītu ārā. Tajā brīdī var rasties smaguma sajuta, nepatīkamas sajūtas pakrūtē, labajā paribē. Šādā gadījumā nav jāskrien uz operāciju šodien, rīt vai nedēļas laikā, bet jāieplāno konsultācija pie ķirurga, lai šo jautājumu izpētītu un izlemtu par tālāko taktiku. Arī, ja cilvēkam ir viens vai divi akmeņi pusotra centimetra izmērā, bet nekādas sūdzības tie neizraisa, ar lēmuma pieņemšanu drīkst pagaidīt, tomēr svarīgi ir pakonsultēties ar ķirurgu, un viņš visu saliks pa plauktiņiem, kas un kad jādara.

Par operāciju

Operēt var dažādi, taču mūsdienās mazinvazīvā laparoskopiskā operācija ir jau standarts. Tas nozīmē, ka pacientam veic četrus mazus iegriezumus vēderā. Tos izmanto, lai ievietotu  laparoskopu, kas ir plāna caurulīte, kuras galā ir piestiprināta videokamera ar augstas intensitātes gaismas avotu, un ķirurģiskos instrumentus. Vēderu uzpilda ar ogļskābo gāzi, lai radītu darba telpu, un ķirurgs televīzijas kontrolē operē. Līdz ar to trauma organismam ir maza.

Pacientam un ķirurgam daudz ērtāk ir veikt operāciju tad, ja tā notiek klusajā periodā, kad nav žultsakmeņu sāpju lēkmes, vai arī jau pēc lēkmes, kad sāpes pārgājušas. Jo iekaisuma brīdī audi ir tūskaini, tie savelkas, veidojas salipumi un operācija vienmēr būs komplicētāka.  Pirms plānveida operācijas pacients un ķirurgs vienmēr tiekas, lai noskaidrotu, vai diagnoze ir pareiza,  jo sāpes labajā paribē var radīt arī divpadsmitpirkstu zarnas čūla, aknu problēmas un muguras nervi. Kad kļuvis skaidra, ka vainīgie ir žultsakmeņi un operācija nepieciešama, ķirurgs pacientam iedod sarakstu, kuri izmeklējumi jāveic. Tie nepieciešami, lai noskaidrotu, kāda veida narkozi dot un kādi ir riski operācijas laikā. Tiek arī saskaņots operācijas datums.  Dr. Mauriņa klīnikā  pacients tajā pašā dienā tiek arī izoperēts.

Pēc operācijas  

Šķiršanās no žultspūšļa dzīvildzi neietekmē, un arī dzīves kvalitāte necieš. Staigāt jāsāk jau tajā pašā dienā, kad notikusi operācija,  drīkst arī kaut ko apēst, bet nākamajā dienā, ja viss ir labi, pacients dodas mājās. Tur, protams, jāievēro noteiktas ārsta rekomendācijas.

Kur un pie kā operēties?

Arī to pacienti bieži jautā – pēc kādiem kritērijiem izvēlēties ārstu? Ir dažādi ceļi, kā cilvēks atrod slimnīcu, klīniku un ķirurgu, pie kā operēties, bet es ieteiktu iet pie tā speciālista, kurš regulāri nodarbojas ar žultsakmeņu operācijām, nevis vienreiz mēnesī. Dažādās iestādēs atšķiras arī laparoskopiskās iekārtas, bet tām nav tik būtiska ietekme uz rezultātu. Lai gan  – nenoliegšu, ka ķirurgam ir patīkamāk un vieglāk operēt, kad ekrānā lieliski redzi visu, ko dari, jo attēlam ir izcila izšķirtspēja un kad operāciju zāle iekārtota mūsdienīgi, atbilstoši visaugstākajiem standartiem kā tas ir Dr. Mauriņa klīnikā.  

Citas laparoskopiskās operācijas  

Žultspūšļa izņemšana ir viena no biežākajām operācijām, kuras veic laparoskopiski, bet ķirurģija attīstās un mūsdienās cenšas ar laparoskopijas tehniku operēt visu, ko vien var. Arī Dr. Mauriņa klīnika piekopj šādu praksi. Tas ir ļoti labi, jo netiek griezta čaula – slānis, kas satur  cilvēku kopā, tātad pacientam pēc laparoskopijas operācijas nav lielu griezienu, kas rada diskomfortu un sāpes. Dr. Mauriņa klīnikā laparoskopiski veicam ne tikai žultspūšļa un trūces, bet arī bariatriskās operācijas, lai atrisinātu liekā svara problēmu. Laparoskopija ir mazinvazīva operācija. Drīkst veikt arī gados vecākiem cilvēkiem.

Laparoskopiskas žultpūšļa izņemšanas operācijas priekšrocības Dr. Mauriņa klīnikā

• Ātra atveseļošanās un ātrāka atgriešanas darbā.
• Labs kosmētisks rezultāts.
• Minimāla audu traumatizācija.
• Mazāk sāp pēc operācijas.
• Mazāks komplikāciju biežums.

Ja radušies papildu jautājumi, piesakies konsultācijai Dr. Mauriņa klīnikā. Piesakies pa tālruni 67 37 47 47 vai www.maurinaklinika.lv

Dr. Mauriņa klīnikas kods: 010000161.