Škoda, ko tu nepazīsti: testējam ikoniskos modeļus, kas konkurēja pat ar Rolls-Royce

Ar ko jums asociējas Škoda? Daudzi to saista ar praktisku, komfortablu un uzticamu auto, kas nav radīts statusa demonstrācijai. Tikai retais gan zina, ka 30. gados čehu zīmols ražoja automobiļus, kas kvalitātes un prestiža ziņā varēja sacensties ar Rolls-Royce un Mercedes-Benz, kalpojot par diplomātu un augstmaņu luksusa simbolu. Lai par to runātu nevis vārdi, bet darbi, Škoda mūs ielūdza doties uz Prāgu, lai mēs paši piedzīvotu to savām acīm.

Ierodoties Čehijas sirdī esošajā Loučeň Chateau, kas savulaik centās sasniegt Ginesa rekordu par lielāko labirintu kolekciju Eiropā, mums uzreiz tiek pasniegts kāds suvenīrs. Katrs dalībnieks saņem pāri klasisko ādas cimdu, lai pieredze ar vēsturiskajiem auto būtu pēc iespējas autentiskāka. Tas nav tikai viesmīlības žests – pēc dažiem noripotajiem kilometriem kļūst skaidrs, ka brauciens bez stūres pastiprinātāja un metāla pārnesumu kloķis prasa ciešu tvērienu.

Šeit ik uz soļa redzami pat šodien dzirdami nosaukumi – Monte Carlo, Octavia, Superb, Rapid, Laurin & Klement. Katram ir savs stāsts, sava loma kompānijas evolūcijā. Piemēram, vai zināji, ka Škoda sākotnējais nosaukums bija Laurin & Klement? Tas radās laikā, kad pasaule vēl tikai mācījās saprast, kas ir automobilis. Kamēr Henrijs Fords 1896. gadā skrūvēja kopā savu pirmo Quadricycle – primitīvu braucamo, kas bija velosipēda un mehanizēta zirga pajūga krustojums –, divi čehi, Vaclavs Klements un Vaclavs Laurins, jau bija atlocījuši piedurknes Čehijas mazpilsētā Mladā Boleslavā. Viņi sāka ar velosipēdiem, turpināja ar motocikliem un trīs gadus, pirms Detroitā dzima Ford Model T, jau radīja Voiturette A – funkcionālu automobili ar acetilēna gāzes lukturiem, 7 ZS dzinēju un vilkmi, kas iekustināja veselu laikmetu.

Īstā greznība izpaudās 30. gados ražotajā Superb OHV limuzīnā. Sešcilindru dzinējs, neatkarīgā balstiekārta un statuss. Kamēr britu augstmaņi brauca ar Rolls-Royce, Čehoslovākijas elite pārvietojās ar Superb. Iesēžoties aizmugurē, biju pārsteigts. Man tiek auduma dīvāns, bet vadītājs sēž uz ādas apdares. Mūsdienās būtu pretēji, taču tolaik šoferis bieži brauca ar atvērtu logu vai pat pilnībā atvērtu kabīni, ik pa laikam veicot arī kādus remontdarbus. Adas apdare bija izturīgāka pret netīrumiem, nodilumu un laikapstākļiem. Savukārt aizmugurē sēdēja auto īpašnieks, un auduma sēdekļi bija daudz patīkamāki ilgākos braucienos, tie nesvieda un nebojājās no karstuma vai aukstuma. Audums tika uzskatīts par luksusa materiālu, jo ļāva salonā radīt atmosfēru, kas līdzīga elegantai pils viesistabai. Starp citu, šeit bija pat salokāmi vidējie sēdekļi, kas ikdienā kalpoja kā kāju balsti. Arī 90 gadus vēlāk Superb ir viens no komfortablākajiem modeļiem tirgū.

Gan es, gan daudzi citi Godfather filmas cienītāji nevarēja atraut acis no Popular Monte Carlo. Eleganta, bet vienlaikus sportiska kupeja, kas savu nosaukumu ieguva, pateicoties 1936. gada panākumiem Montekarlo rallijā, Škoda Popular iegūstot augsto otro vietu savā klasē. Hromētais režģis uz lukturiem kalpoja gan kā funkcionāls, gan estētisks risinājums. Režģis aizsargāja no akmeņu bojājumiem, vienlaikus piešķirot sacīkšu automobiļiem raksturīgo tēlu. Tolaik līdzīgu risinājumu izmantoja arī tādi grandi kā Alfa Romeo 6C 1750 Grand Sport, Bentley Speed Six un Bugatti Type 57G Tank. Nezaudējot sacīkšu filozofiju, arī tagad Monte Carlo vārds rotā Fabia, Scala un Kamiq modifikācijas.

Līdzās stāv virkne aizraujošu automobiļu. Felicia gan mūsdienās vairs nepastāv, taču šis vārds man palicis labā atmiņā, jo pirmās paaudzes modelis (1996. gada ražojums) bija mans pirmais auto. Es gan nezināju, ka 50. gados tā sauca arī divdurvju kabrioletu. Tāpat nenojautu, ka vēl 40 gadus, pirms Eiropu pārņēma krosoveru bums, Škoda radīja savu pirmo SUV, kas 3000 eksemplāros tika ražots īpaši Jaunzēlandei. Izmantojot Octavia šasiju, Trekka džips bija kā Octavia ar gumijas zābakiem: robusts, utilitārs un pielāgots dzīvei tālu prom no Čehijas asfalta. Starp priekšējiem sēdekļiem tam ir pat ieroču turētājs, savukārt aizmugurē abos sānos bija dīvāni vēl sešiem līdzbraucējiem.

Vēl mazāk varēju paredzēt, ka klausīšos instruktāžu par to, kā pārslēgt ātrumus. Nevis lai brauktu ātrāk vai efektīvāk, bet vispār izkustētos no vietas. 1959. gadā pasaule pirmo reizi ieraudzīja Octavia, bet 66 gadus vēlāk es pirmo reizi iepazinu, ko nozīmē mehāniskās transmisijas svira aiz stūres. Pārnesumu shēma jāpatur galvā un, paļaujoties uz sajūtām, svira jāvirza no pulksten vieniem līdz pieciem, turklāt svarīgi to kustināt ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli. Oficiāli pirmās paaudzes Octavia gan piedzima 1996. gadā. Lai arī tirdzniecības rādītājos krosoveri uzņēmuši apgriezienus, mūsdienās Octavia joprojām ir Škoda mugurkauls.

Kas vieno 30–70. gadu modeļus? Stūrēs precizitāte ir stipri aptuvena, trokšņu izolācija nepastāv, mērinstrumenti dzīvo savu dzīvi, salonā riņķo izplūdes gāzes, bremzes katru reizi ņem citā punktā, bet drošības jostu šeit nav vispār. Bet tas ir kaifs!

Izstāde Rīgas Motormuzejā

Škoda ir sarūpējusi lielisku iespēju Rīgā aplūkot lielu daļu no vēsturiskajiem modeļiem – ekskluzīvie eksponāti taisnā ceļā no Prāgas devušies uz Latviju. Tepat Rīgas Motormuzejā līdz 2026. gada 1. februārim būs skatāma izstāde Škoda 130 gadi, kur būs redzams pirmais autentiskais L&K Slavia velosipēds, unikāls rallija auto, manis pieminētais Octavia un citas sava laika ikonas.

• Rapid (1988) – simbols Škoda pārejai uz mūsdienīgāku ražošanu

• L&K 110 (1926) – grezns starpkaru auto, kas simbolizē zīmola izaugsmi

• Škoda 645 (1930) – tehniski izsmalcināts auto ar sava laika dizaina zīmēm

• Škoda 130 RS (1976) – rallija leģenda ar iespaidīgu sacīkšu vēsturi

• Superb (2004) – Tour de France direktora auto