Rīga -15°C 
«Apņemos 15 gadu laikā Ķīpsalā uzcelt lūgšanu kapelu, kas būtu pieejama ikvienam. Man pieder zemes gabaliņš pie rozā mājas, no ielas kapelā varētu ieiet. Esmu iespaidota no līdzīgām kapelām Francijā un Vācijā. Piemēram, Elzasā – ceļu krustojumā ir maza kapeliņa, neviens to nesargā. Arī Latvijā varētu šādu tradīciju attīstīt,» plānos ar žurnālu Santa dalījusies antīko zinātņu doktore, tulkotāja un publiciste Agnese Irbe.
Viņa atzīst – lai gan ar savu ģimeni dzīvo pie jūras, Agneses sirds pieder Daugavai un Ķīpsalai. «Man ir padomā kāds tuvu pazīstams arhitekts, kurš varētu Ķīpsalas kapelai uzzīmēt projektu,» smaidot piebilda arhitektes Zaigas Gailes un uzņēmēja Māra Gaiļa meita.
«Protams, man vajadzēs savākt finansējumu. Bet vēl ir laiks. Pašlaik tikai pasūtu grāmatas, šķirstu, lai iedvesmotos, kā šī kapela varētu izskatīties.
Gribētu to ļoti skaistu, mazliet ierakstu zemē, lai drusciņ jānokāpj uz leju.
Un, lai cilvēki, kas brauc pa Daugavu, redz, ka tur ir kapela,» savu vīziju iezīmēja viņa.
«Kad būšu veca, tur kopšu, dedzināšu svecītes, no rīta atslēgšu, vakarā aizslēgšu. Visi varēs iet – ticīgi, neticīgi, budisti. Tu ieej, mazliet atpūties, pasēdi, padomā, palūdzies. Un ej tālāk,» teic Agnese. Kopt savu kapelu viņa apņēmusies ilgi.
«Godīgi sakot, ceru, ka nodzīvošu līdz stipri pāri simtam. Jo tā gribu. Arī medicīna palīdzēs. Strādāšu, visu ko darīšu.» Emocionālu interviju ar Agnesi Irbi lasiet žurnāla Santa maija numurā.
