Rīga +5°C 
«Viņš ir režisors numur viens manā biogrāfijā. Ja Latvijā būtu kinomākslas slavas zāle, tad Jānis Streičs tur būtu centrālā figūra. Viss, kam ķērās klāt, pārvērtās par leģendu. Tas varēja būt jebkas – sižets vai scenārijs. Teju no nekā varēja uztaisīt ko skaistu. Viņa labākajās filmās ir tikai latviešu aktieri, un viņš izmantoja īstus latviešu stāstus. Streičam gribējās taisīt filmas par Latgali, Kurzemi, Vidzemi, un tas arī izdevās kinodarbos Cilvēkbērns, Likteņdzirnas un Pagastmājas mistērija,» saka Kalniņš.
Streičs pievērsis lielu uzmanību detaļām – ne tikai aktieru tuvplāniem, bet arī priekšmetiem.
«Tāda bija Streiča filmēšanas maniere – kadri piepildīti ar detaļām un visas – jēgpilnas. Radošajās lietās Streičs bija nemierīgs, visu laiku fantazējošs cilvēks, šādi režisors aizrāva arī filmēšanas grupu. Ar to viņam vēl bija par maz, un Streičs mēģināja gleznot – varbūt mazliet pašdarbnieciski, jo nav mācījies akadēmijā, taču ikvienā darbā varēja saprast, ko tieši viņš gribējis teikt,» stāsta Kalniņš, kura īpašumā ir izcilā režisora gleznas.
