Rīga +12°C 
Artūrs Skrastiņš pēdējo reizi Streiču sastapa pērn vasarā režisora Lietuvas īpašumā, kur tika filmēts raidījums Likteņdzirnas. Filmas arheoloģija.
«Aizbraucām pie viņa ciemos. Pēdējos dzīves gadus Streičs ar ģimeni pavadīja pašu rokām būvētā mājā. Īpašumu veido vairākas ēkas, kuras viņš ar znotu lietuviešu aktieri Ķēstuti Jakštu bija uzbūvējis. Un to var attiecināt arī uz Streiča personību – gan kino vidē, gan citās jomās viss bija viņa rokām būvēts. Lielai daļai filmu Streičs bija gan scenārists, gan režisors,» atgādina Skrastiņš.
«Streičs bija arī ārkārtīgi spītīgs, nepiekāpīgs un brīžiem neiecietīgs. Ar viņa meitu Viktoriju Streiču Latgales vēstniecībā GORS taisījām 80. jubilejas pasākumu. Pirmajā daļā bija ieskats Streiča biogrāfijā un filmās, un tās laikā viņš sēdēja zālē, bet otrajā daļā bija paredzēts, ka viņu sveiks dažādi cilvēki. Bija iecerēts, ja Streičs sēdēs režisora krēslā uz skatuves, kuru, protams, jau bijām sagādājuši. Viņš paziņoja, ka krēslā nesēdēs, un pats sāka režisēt tā otro daļu. Vienā brīdī pakāpos maliņā, jo sapratu – Jānis visu paņēmis savās rokās.»
Režisora daba bija jūtama arī sadzīviskās situācijās. «Kad ēdām viņa sievas Vidas gatavotās pusdienas ar trīs kārtu ēdieniem, viņš režisēja, kas katram jāēd un kādā secībā. Vārdu sakot, bija liels dzīves režisors,» atklāj aktieris.
Artūrs saka – Streičs ļoti mīlēja savus aktierus, turēja par viņiem rūpi: «Pat ja nesazvanījāmies tik bieži, es zināju, ka viņš domā par mani. Un arī es domāju par viņu. Pagājušajā vasarā mani pārsteidza tas, ka Jāņa Streiča enerģija un asais prāts nekur nav zudis. Nekas nebija mainījies, tikai nācis klāt tāds atribūts kā spieķis. Viņa iekšējais vulkāns nebija norimis nevienu brīdi,» saka Artūrs.
Atvadīšanās no Jāņa Streiča notiks svētdien, 22. martā no plkst. 12, Rīgas Latviešu biedrības namā.
Citu Streičam tuvu cilvēku atmiņas par viņu lasi žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!
