Rīga +22°C 
Jūnija sākumā bija skatāma slavenā režisora Tomasa Ostermeiera izrāde Vardarbības vēsture, kas ir viens no viņa pēdējo gadu spilgtākajiem darbiem Berlīnes teātra Schaubühne repertuārā. Izrāde tapusi 2018. gadā pēc franču rakstnieka Eduāra Luī autobiogrāfiskā romāna Vardarbības vēsture motīviem – tas ir stāsts par satricinošu un nežēlīgu vardarbību un tās radīto dziļo un nepanesamo traumu. 58 gadus vecais Ostermeiers atzīmēja, ka šī izrāde ir par «homofobiju, rasismu un vardarbību privātajā dzīvē» un viņu nesatrauc tas, ka skatītāji varētu būt šokēti par redzēto. «Uzskatu, ka šokējoša ir mūsu dzīves realitāte un tieši par to ir mana izrāde,» pauda režisors. To bija ļauts apmeklēt tikai no 18 gadu vecuma.
Slavē Rīgu
Latvijas pirmizrādes priekšvakarā Privātā Dzīve sastapa režisoru Nacionālajā teātrī. Viņa vizīte bija saplānota burtiski pa minūtēm. «Rīgā ielidoju pusnaktī un devos uz viesnīcu. No rīta es viesnīcā paēdu brokastis, un jau vienpadsmitos biju preses konferencē. Pusdienlaikā tikos ar studentiem, bet pēcpusdienā bija publisks sarunu pasākums. Vakarā jau lidoju prom, jo pašlaik man daudz darba ir gan Berlīnē, gan Londonā,» atklāja Ostermeiers.
«Šī nav pirmā reize, kad viesojos Rīgā. Teātra direktors Māris Vītols jau iepriekš mani bija uzaicinājis. Pirmo reizi šeit ierados pirms trim gadiem un jau tolaik sapņoju, ka varētu uz Rīgu atvest savu izrādi. Tāpēc esmu ļoti pagodināts par šo iespēju. Rīga ir ļoti skaista, mani fascinē gars, kas piemīt gan šai pilsētai, gan iedzīvotājiem. Ļoti patīk arī Rīgas arhitektūra,» atzina Tomass.
Par teātri sapņoja jau bērnībā
Tomass Ostermeiers ir viens no šā brīža ietekmīgākajiem teātra režisoriem, un par mūža ieguldījumu teātra mākslas attīstībā viņš ir saņēmis prestižo Venēcijas biennāles Zelta lauvu. «Es patiešām dzīvoju ideālu dzīvi un jūtos laimīgs, ka varu strādāt teātrī, kas mani fascinējis jau kopš bērnības. Jau tad es zināju, ka savu dzīvi saistīšu ar radošu jomu,» atklāj režisors. Viņš uzauga karavīra un pārdevējas ģimenē, skolas laikā iesaistījās teātra pulciņā. Karjeras sākumā pats kāpis uz skatuves, taču drīz vien sapratis savu īsto aicinājumu – būt režisoram.
Par viņa privāto dzīvi zināms ļoti maz. Šo principu Ostermeiers vienmēr stingri ievērojis – nerunāt par ģimeni un attiecībām.
Uz jautājumu, ko vēl gribētu izdarīt, Ostermeiers atbild ļoti vienkārši: «Es gribu aizbraukt uz Grieķiju pie jūras. Tādu īpašu mērķu man nav, es peldu pa straumi un katru rītu vienkārši skatos, kas notiks tālāk. Jūtos svētīts ar to, ka varu dzīvot, neizvirzot sev nekādus mērķus.» Viņam prieku sagādā ikdienišķas lietas. «Brīvajā laikā aizraujos ar ēdiena gatavošanu. Vēl viena svarīga manas dzīves sastāvdaļa ir mūzika. Man patīk gan klausīties, gan pašam to radīt,» pastāstīja režisors.
«Varbūt kādu dienu varētu uzņemt filmu, bet vai man tas izdosies? Tad jau redzēsim!»
