Rīga +3°C 
Ieva Florence-Vīksne jau pusgadu aizraujas ar zirgiem un jāšanas sportu – stallī viņu var sastapt vienu vai divas reizes nedēļā. Sapnis sirdī aizrauties ar šo hobiju Ievai bija jau sen, bet tā pa īstam viņa beidzot to sāka realizēt, pēc liktenīgas sarunas ar dziedātāju Dināru Rudāni, kas uzaicināja uz savu stalli. «Mūs ar Dināru vieno tas, ka abām patīk braukt ar motocikliem un tagad arī jāt ar zirgiem. Pirms tam tikai pāris reižu biju kāpusi zirgam seglos, bet Dināra pamudināja pievērsties šai lietai nopietnāk. Jāšana pamatīgi atšķiras no vienkāršas lēnas pastaigas zirga mugurā,» zina teikt aktrise.
Sākumā Ieva draudzenes rumakus Primadonnu Aksu un Ramesu tikai palīdzēja ķemmēt un izvest pastaigā, bet tad nolēma uzrunāt jāšanas treneri un mācīties. «Dināra pati netrenē, bet viņa man palīdzēja strauji ieiet zirgu pasaulē. Paldies viņai par enerģiju un laiku! Tagad regulāri dodos uz staļļiem. Viegli nav – šis process ir laikietilpīgs un sarežģīts. Patiesībā zirgi ir ļoti bailīgi. Raksturs viņiem ir kā cilvēkiem – katram savs,» tā Florence-Vīksne.
Dabū pamatīgus zilumus
Jāšanas sports ir elegants un aristokrātisks, tomēr arī prasīgs. «Sākumā uz ciskām bija zilumi plaukstas lielumā. Bet man patīk izaicinājumi. Ar zirgu nekad nav garlaicīgi, tas dod tik daudz pozitīvu enerģiju, ka atsver visas grūtības,» teic Ieva.
«Grūtākais ir rikšot un vienlaikus noturēties seglos. Esmu lēkusi pāri barjerām, tas ir izaicinoši, jo zirgi dažkārt lec augstāk par tām. Zirgs skrien ļoti ātri – var sasniegt pat 70 kilometru stundā. Dzīvnieku nobremzēt ir sarežģīti, vajadzīgs kārtīgs krampis. Apvidus izjādēs ir tā, ka ja laikus neapstādināsi, zirgs var aizskriet ļoti tālu. Bremzēšanā strādā viss cilvēka ķermenis, tāpēc knapi pietiek spēka, lai aizjātu atpakaļ,» atklāj Ieva.
Visbiežāk aktrise dodas izjādēs ar augumā diezgan palielu ķēvīti, kurai dots garšīgs vārds – Šokolāde. Gadoties tikt arī pie prāvāka auguma zirgiem. Šoziem tādu Ieva nodarbināja kopā ar vīru Oskaru, viņi izdomāja apvienot jāšanu un snovbordu un paļāvās uz milzīga auguma rumaku. Ieva auļoja tā mugurā, bet Oskars uz dēļa turējās pie zirga. «Domāju: Jēzus Marija, kā es viņu nobremzēšu ar savu sīko ķermeņa masu?! Par laimi, izdevās. Mazs cinītis gāž lielu vezumu,» lepojas aktrise.
Veidos garderobi izjādēm
«Ja esi prasmīgs jātnieks, protams, vari zirga mugurā kāpt arī treniņtērpā,» saka Ieva, «taču neprofesionāļiem ekipējums ir ļoti svarīgs drošības dēļ.» Ķivere, īpašas bikses, zābaki – tas viss ir vajadzīgs laikā, kad mācās jāt. «Esmu vilkusi arī tādas kā bruņas, kas pasargā kritienā. Nokritu, bija nobrāzumi, zilumi un muskuļu sāpes, taču ne nopietnas traumas,» tā Florence-Vīksne.
Daudz elegantāk jāizskatās izjādēs. Aktrise jau sapņo par speciālu garderobi, un pirmie elementi jau iegādāti. «Man ir ķivere un čapši – ādas aizsargbikses jātniekam, tās palīdz labāk noturēties seglos, jo tik ļoti neslīd. Izjādēm svarīgi izvēlēties drēbes, kas labi pieguļ,» atklāj viņa. Ieva sapņo arī par speciāliem, izjādei piemērotiem zābakiem.
Patīk arī vīram un dēlam
Ieva gribētu arī pati savu zirgu. «Līdz tam, protams, jāizaug. Vajadzīga pieredze jāšanā, jo bez tās piemērotu zirgu nevar atrast. Ja mēs ar Oskaru kādreiz nolemsim iegādāties šo dzīvnieku, tas būs ļoti pārdomāts lēmums. Vienam zirgam jāvelta 20 dzīves gadi,» norāda viņa. Tuvākajā laikā Ieva tādam pirkumam negatavojas.
Ieva zirgus ļoti iemīļojusi, un viņas hobijs aizrāvis arī vīru un dēlu Leonardu. «Paldies viņiem, ka abi dodas man līdzi šajos piedzīvojumos. Starp citu, tā ir taisnība – zirgi tiešām dziedina,» pārliecinājusies māksliniece.
Citus jaunumus uzzini žurnālā Privātā Dzīve!
