Rīga +15°C 
Intervijā, kurai dots nosaukums Mana grēksūdze, Ērglis atklāj lietas, par ko līdz šim nebija izteicies. Viņš vaļsirdīgi stāsta gan par sabiedrisko attiecību biznesa aizkulisēm, gan par sadarbību ar pretrunīgi vērtēto publicistu Latu Lapsu, gan par kārdinājumiem dzīvē un pēcāk ieiešanu sevī, meklējot dzīves garīgo dimensiju. Cita starpā Ainārs pastāsta, kāpēc ilgās kopdzīves laikā viņš savas attiecības nesteidzās noformēt oficiāli. Tas, izrādās, noticis tikai nesen.
«[..] Cilvēks mirst mierīgs vai nemierīgs. Es negribu mirt nemierīgs. Lai varētu mirt mierīgs, man jāiemācās tā dzīvot. Ja pēc visa, kas notika ar Maxima, firmu aizvēršanu un pārdibināšanu un visu pārējo šļuru, man līdzās nebūtu Unas, es būtu izjucis. Una paņēma uz sevi racionālo pusi.
Santa Anča.: Tu esi sievišķā daļa, bet Una vīrišķā?
Mēs esam mugura pret muguru un 360 grādus sev apkārt ņemam kopā.
Beidzot esat apprecējušies.
Pirmos gadus neprecējāmies, jo man bija trauma – visi, kas precas, šķiras. Nodzīvojām kopā 30 gadu, un tad man tā kā iezvanījās: tagad vajag! Apprecējāmies pēc trim tradīcijām – ajavaskas ceremonijā, tad pie viena no Latvijas dižozoliem un vēl oficiāli. Atzīstos, ka pēc tam kaut kas notika līdz galam, pa īstam. Una ir labākais, kas manā dzīvē ir noticis.
Nekad nav gribējies šķirties?
Esam gājuši viens no otra prom tūkstoš un vienu reizi, saplēšot traukus, aizcērtot durvis un pēc piecām minūtēm atkal satiekoties. Mums dzīve ritēja nosacīti paralēlās orbītās, bet vienlaikus neko neesam darījuši atsevišķi. Ceļojām, ajavaskas ceremonijās ārzemēs bijām kopā. Investīcijas vienmēr bijušas kopīgas. Ar laiku atnāk cita kvalitātes sajūta – ir viens cilvēks, kurš zina visu par mani labāk. Te nav nekāda sakara ar sentimentu, tas ir racionāli.»
Pilnu interviju ar Aināru Ērgli lasi žurnāla KLUBS jūlija numurā vai digitāli šeit:
